Aizdevēji „spiež” uz divreiz lielāku konsolidāciju 2012.gada budžetā nekā FM
B. Rulle20.03.2011.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Par nākamā gada budžeta veidošanu, visdrīzāk, nav tālu no patiesības vides un reģionālās attīstības ministra Raimonda Vējoņa (ZZS) nedēļas nogalē Latvijas Zaļās partijas kongresā atzītais, ka „bez nopietnām reformām un savlaicīgiem lēmumiem 2012.gada budžeta konsolidācija var pārvērsties par kanibālismu”. Proti, lai arī Vienotības finanšu ministra Andra Vilka vadītā ministrija jau ilgāku laiku publiski runā, ka 2012.gada budžeta konsolidācija būs mazāka un nepārsniegs 200 miljonus latu, Pietiek rīcībā esošā neoficiālā informācija liecina, ka starptautiskie aizdevēji ne tuvu nav tik optimistiski kā FM.
Neformālās sarunās ar dažiem valdības pārstāvjiem starptautisko aizdevēju - Starptautiskā Valūtas fonda un Eiropas Komisijas – pārstāvji esot devuši mājienus, ka nākamā gada budžetā valdībai vajadzētu konsolidēt līdz pat 400 miljoniem latu. Tas nozīmē, ka radikāli un skarbi budžeta tēriņa griezieni skartu gan sociālo budžetu, gan izglītības, veselības sistēmas, gan valsts pārvaldi, gan arī nozīmētu tālāku nodokļu celšanu.
Pēc avotu atzītā, uz tik lielu 2012.gada budžeta konsolidāciju aizdevēji norādījuši tāpēc, ka Valda Dombrovska (Vienotība) valdībai līdz šim tā arī neesot izdevies nodrošināt ilgtspējīgus risinājumus budžeta izdevumu samazināšanai un gan 2011.gada budžetā, gan tā grozījumos akcents likts nevis uz reformām, kas nodrošinātu, ka budžeta līdzekļu tēriņi tiek samazināti arī turpmākajos gados, bet gan uz vienreizējo izdevumu griešanu vai nodokļu celšanu. Turklāt aizdevēji aizvien neesot guvuši pārliecību par to, ka ēnu ekonomikas apkarošana un potenciālie ienākumi, ko no šiem pasākumiem valdība varētu papildus iegūt budžetā, ir atzīstami par reāliem pasākumiem budžeta konsolidācijā.
Pietiek svētdien neizdevās sazināties ar finanšu ministru Vilku, lai iegūtu viņa komentāru par to, ka aizdevēju skatījums par 2012.gada budžeta konsolidāciju nav tik optimistisks, kā FM iepriekš sniegtās aplēses.
Tikmēr Pietiek zināms, ka valdība aizdevēju neformāli pausto nostāju par nākamā gada budžeta konsolidāciju līdz pat 400 miljoniem latu neatbalsta. Premjers un finanšu ministrs cenšoties pārliecināt aizdevējus, ka tik liela budžeta konsolidācija nebūs nepieciešama. Viens no argumentiem esot Latvijas ekonomikas atjaunošanās.
Pietiek jau rakstīja, ka pēc optimistiskākajām FM prognozēm 2012.gada budžetā būs jāpanāk vēl aptuveni 150 - 200 miljonu latu liela deficīta konsolidācija. Oficiāli gan FM līdz šim nav paziņojusi 2012.gada budžeta konsolidācijas apjomu. Savukārt iepriekš izskanēja, ka nākamā gada budžetā konsolidācijas apmērs varētu veidot 250 līdz 310 miljonus latu. Budžeta deficīta samazināšana ir svarīga, lai valsts ilgstoši nedzīvotu ar lielu parādu.
Seko mums 
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Šī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Pavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Latvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
