Aizdevēji esot skeptiski par valdības plānu mazināt PVN, gaidāmas smagas sarunas
PIETIEK03.05.2012.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Lai arī finanšu ministrs Andris Vilks un premjera Valda Dombrovska valdība inflācijas bremzēšanas vārdā publiski jau izziņojuši nodomu no šā gada 1.jūlija par vienu procenta punktu - no 22% līdz 21% - samazināt pievienotās vērtības nodokļu (PVN) likmi, noprotams, ka valdību par šī plāna īstenošanu vēl gaida smagas sarunas. Kā liecina Pietiek rīcībā esošā informācija, Finanšu ministrijas (FM) un valdības nodoms samazināt PVN likmi nav saskaņots ar tā sauktajiem starptautiskajiem aizdevējiem, kuri joprojām uzrauga Latviju. Turklāt vismaz pašreiz neoficiāli paustā starptautisko aizdevēju - Starptautiskā Valūtas fonda un Eiropas Komisijas – pozīcija pret valdības izsludināto PVN likmes samazināšanu esot ļoti skeptiska.
„Viņi uzskata, ka nekāda nodokļu likmju samazināšana šobrīd nav nepieciešama,” Pietiek atzina kāda valdībai pietuvināta amatpersona. Noprotams, ka starptautisko aizdevēju skatījumā PVN likmes samazināšana neatrisinās Latvijā strauji augošās inflācijas problēmu un labākajā gadījumā dos tikai īslaicīgu efektu inflācijas mazināšanai. Aizdevēji neoficiālās sarunās esot arī pauduši uzskatu, ka nodokļu samazināšanu Latvija šobrīd vēl īsti nevar atļauties un ka šāds solis nav Latvijas ekonomikas stabilitātei ilgtspējīgs pasākums.
Līdz ar to finanšu ministra un premjera uzdevums tagad būšot „smagās sarunās” pārliecināt starptautiskos aizdevējus, ka rosinājums samazināt PVN likmi, kā arī priekšlikums no nākamā gada 1.jūlija par vienu procenta punktu – no 25% līdz 24% - mazināt iedzīvotāju ienākuma nodokli Latvijas ekonomikai dos gaidīto efektu: ierobežos inflāciju un palielinās darbaspēka konkurētspēju.
Starptautiskie aizdevēji joprojām uzrauga Latviju, neraugoties uz to, ka jau pērn, 22.decembrī tika noslēgts tā sauktais sadarbības memorands, kas uzlika Latvijai pienākumu saskaņot ar valsts budžetu, tai skaitā nodokļu politiku saistītus lēmumus. Gaidāms, ka kārtējā starptautisko aizdevēju tehniskā misija Latvijā ieradīsies no 7. līdz 13.maijam. Tiek gaidīts, ka tieši tad arī valdības un aizdevēju sarunās tiks risināts jautājums par valdības iecerētajām nodokļu izmaiņām.
Ekonomistu vērtējums par valdības un FM nodomiem samazināt PVN likmi nav viennozīmīgs. Vairāku banku analītiķi medijos jau izteikušies, ka PVN samazināšana nedos gaidīto efektu inflācijas ierobežošanai. SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis, vērtējot ideju no 1.jūlija samazināt PVN likmi, medijos šo FM iniciatīvu vērtējis kā riskantu, jo tā nesniedz garantijas, ka tiks panākts vēlamais rezultāts, turklāt iniciatīva nav vērtējama kā ilgtspējīgas ekonomiskās politikas solis. Arī DNB bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš medijos atzinis, ka jebkāda nodokļu samazināšana ir patīkama, tomēr PVN samazināšana Latvijas ekonomikai būtībā nav vajadzīga.
Jau rakstīts, ka Latvija starptautiskā aizdevuma programmu noslēdza pērn 22.decembrī. Toreiz SVF pārstāvis Latvijā Deivids Mūrs (David Moore) aģentūrai BNS norādīja, ka SVF parasti veic pēcprogrammas uzraudzību, kad tās dalībvalsts aizņēmums pārsniedz 200% no kvotas.
SVF kopējais aizdevums Latvijai ir 1,7 miljardi eiro jeb 1,2 miljardi latu. Vienošanos ar starptautiskajiem aizdevējiem par 7,5 miljardu eiro aizdevuma saņemšanu Latvija panāca 2008.gada beigās, kad valdību vadīja premjers Ivars Godmanis (LPP/LC) un kad uz kraha sliekšņa bija nonākusi Parex bankā, kuras glābšanā valdība kopumā ieguldīja vairāk nekā miljardu latu.
Pēc amatpersonu, arī premjera medijiem lēstā PVN likmes samazināšana šā gada valsts budžetā varētu iecirst 16,5 miljonu latu robu, bet nākamgad – 40,5 miljonus latu.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
