Aiz „Jaunās Vienotības” - Āboltiņas ēna: instruments viņas ietekmes atjaunošanai Latvijas politikā
Imants Liepiņš05.10.2018.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Tas var šķist neiespējami, bet fakts: juridiski pastāv divas Vienotības, un pašlaik Saeimas vēlēšanās startē nevis tā Vienotība, no kuras izslēdza tautas nemīlēto Solvitu Āboltiņu, bet gan tā partija, kurā viņa pēc izslēgšanas saglabāja vienpersoniskas pārstāvības tiesības valdē.
Vienotība, kura citu partiju starpā pazīstama ar to, ka tajā apvienojušies vislielākie šķeltnieki, strīdnieki, pārbēdzēji un citi kangari, vairākas reizes ir sašķēlusies un atkal apvienojusies. Šajā procesā jau 2010. gadā radās divas dažādas juridiskās personas, kam vairākkārt mainīti nosaukumi, valdes, statūti utt., turklāt 2012. gadā, kad žurnālisti aptaujāja Vienotības politiķus, pat Vienotības valdes locekļi un Saeimas frakcijas deputāti nezināja ne to, ka pastāv divas Vienotības, ne to, kurā no abām viņi īsti sastāv biedros un ir valdē, un žurnālistu jautājumus sākumā uzskatīja par provokāciju. (Sk. saiti zem raksta.)
Šajā laikā bez politiskās partijas Vienotība (kura tika ievēlēta aizejošajā Saeimas sastāvā un kam ir reģistrācijas numurs 40008185924) pastāvēja arī paralēla juridiskā persona ar nosaukumu Nacionālās VIENOTĪBAS Apvienība ar numuru 40008158358. Tolaik pastāvēja uzskats, ka šāda nosaukuma juridiskā persona izveidota, lai izskatītos pēc “feikas” Nacionālās apvienības, jo pēc 2011. gada ārkārtas vēlēšanām Visu Latvijai! bija sākusi lēnu apvienošanās procesu ar Tēvzemei un Brīvībai/LNNK, abām partijām pakāpeniski saplūstot Nacionālajā apvienībā.
Tomēr tagad izrādījies, ka plāns bijis pavisam citāds. Kad Saeimas bijušo spīkeri Solvitu Āboltiņu pagājušā gada 6. novembrī negaidīti izslēdza no pašas iepriekš vadītās partijas, viņai jau bija gatavs plāns B. Nojaušot, uz ko lietas virzās, viņa jau laikus - 2016. gada 20. jūnijā - bija kļuvusi par valdes locekli ar atsevišķas pārstāvniecības (paraksta) tiesībām Nacionālās VIENOTĪBAS Apvienībā, turklāt par valdes locekļiem ievēlēti arī viņai tuvākie “īstās” Vienotības politiķi Juris Šulcs, Kārlis Šadurskis, Edvards Smiltēns.
Šo amatu viņa turpināja saglabāt arī tad, kad tika izslēgta no Vienotības, un pazaudēja tikai šī gada 16. februārī, kad viņas lomu ieguva Arvils Ašeradens.
Kāpēc “īstās” Vienotības (ar reģistrācijas numuru 40008185924) vadītājam Arvilam Ašeradenam vajadzēja kļūt par otrās juridiskās personas vadītāju? Lieta tāda, ka Vienotībai par dažādiem pārkāpumiem bija atņemtas tiesības saņemt valsts finansējumu politisko partiju darbam, savukārt vēlēšanu tuvošanos nevarēja ignorēt.
Tāpēc šim nolūkam Solvita Āboltiņa, lai atveseļotu Vienotības sagrauto reputāciju, ar lielu troksni tika izslēgta, nolika arī mandātu un atgriezās strādāt Ārlietu ministrijā, taču klusībā saglabāja amatu tajā Nacionālās VIENOTĪBAS Apvienībā, kam reģistrācijas numurs ir 40008158358. Vēlāk viņa formāli atdeva savu posteni A. Ašeradenam, kad vairs nedrīkstēja savienot politisko darbību ar pāriešanu diplomātiskajā amatā.
Uz 13. Saeimas vēlēšanām tagad startē nevis tā Vienotība, no kuras Solvita Āboltiņa ir tikusi izslēgta, bet gan tā, kam reģistrācijas numurs 40008158358 un kurā S. Āboltiņa saglabājusi ietekmi un no kuras nav tikusi izslēgta: Nacionālās VIENOTĪBAS Apvienība. Tieši šī juridiskā persona (un nevis Partija Vienotība, no kuras S. Āboltiņu izslēdza) ir tā, kas šovasar nomainīja nosaukumu uz Jaunā Vienotība un tagad piedalās vēlēšanās.
Tā kā tieši S. Āboltiņas teatrālā padzīšana bija tā, kas Vienotībai ļāva no pusotra procenta reitinga sākt kāpt atpakaļ pie pašreizējiem aptuveni septiņiem procentiem, jāsecina, ka shēma ar divām juridiskajām personām ir izdevusies: Vienotībai izslēdzot S. Āboltiņu no likvidēšanai paredzētās “vecās” Vienotības, viņa saglabā ietekmi uz Jauno Vienotību un pēc vēlēšanām, kad Jaunā Vienotība būs pārvarējusi piecu procentu barjeru, atkal var parādīties kā šīs partijas ietekmes persona un politikas noteicēja.
Lursoft izziņa:
|
Nosaukums |
Jaunā VIENOTĪBA |
||
|
Tiesiskā forma |
Politisko partiju apvienība |
||
|
Reģistrācijas numurs, datums |
40008158358, 26.04.2010 |
||
|
SEPA identifikators |
LV38ZZZ40008158358 |
||
|
Dati no PVN maksātāju reģistra |
Nav |
||
|
Juridiskā adrese |
Rīga, Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris 12 - 3, LV-1050 |
||
|
Pasta adrese |
Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris 12 - 3, Rīga, LV-1050 |
||
|
Reģistrs, Ierakstīts reģistrā |
Politisko partiju reģistrs, 26.04.2010 |
||
|
Reģistrācijas apliecība |
Nr. PPA000016. 20.01.2012 |
||
|
Darbības mērķi |
Apvienības pamatmērķis ir globāli konkurētspējīga Latvijas valsts, kuras izaugsme ir pamats iedzīvotāju labklājības celšanai. Tās darbības mērķi ir: stabila Latvijas tautsaimniecības izaugsme; starptautiski konkurētspējīga izglītība; godīga konkurence un uzņēmējdarbību veicinoša vide; vienota, iekļaujoša un toleranta sabiedrība, kuras pamats ir ģimene; demogrāfiskās situācijas uzlabošana; tiesiskuma, neatkarīgas un taisnīgas tiesu varas nostiprināšana; valsts pārvaldes profesionālisma sekmēšana līdz pat pašvaldībām; līdzvērtīgas ekonomiskās, sociālās un kultūras attīstības iespējas visiem Latvijas cilvēkiem un novadiem; latviešu tautas lingvistisko pamat tiesību nodrošināšana uz latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas un vienīgās oficiālās valodas lietošanu; tautas garīgo vērtību, latviešu valodas, kultūras mantojuma un tradīciju saglabāšana un attīstība; kvalitatīva un pieejama veselības aprūpe, solidāra un ilgtspējīga sociālā atbalsta, aprūpes un pensiju sistēma; droša vide, tālredzīga un saimnieciska lauku un lauksaimniecības politika; stipra pilsoniskā sabiedrība, aktīva pilsoņu līdzdalība valsts pārvaldīšanā un politiskajos procesos; Latvijas kā nacionālas un laikmetīgas Eiropas valsts veidošana. |
||
|
Dati atjaunoti Uzņēmumu reģistrā |
05.07.2018 |
||
|
Apgrūtinājumi |
|||||||||||||||
|
|||||||||||||||
|
Kontaktinformācija |
|||||||
|
|||||||
|
Finanšu rādītāji (par pēdējo iesniegto gadu) |
|
|
|
Nodokļu maksājumi valsts kopbudžetā? |
||||||
|
||||||
|
Aktuālie dati |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Valde |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Prokūru saraksts |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Patiesā labuma guvēju saraksts |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Izmaiņas personu datos |
||||||||||||||||||||
|
Valde |
||||||||||||||||||||
|
Seko mums 
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
