Aitu audzētāju asociācija esot aizmirsusi visus "valsts cirpšanas kampaņas" konsultantus - lietpratējus
PIETIEK09.02.2015.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ja ticēt Arņa Gintera vadītās Latvijas Aitu audzētāju asociācijas oficiālajam skaidrojumam, šīs organizācijas vadība kopš pagājušā gada nogales esot pilnīgi un neglābjami aizmirsusi visus tos "lietpratējus (konsultantus)", kuri tikuši pieaicināti, organizējot Pietiek daudzkārt aprakstīto "valsts cirpšanas kampaņu", kuras organizēšanai līdz ar otru - "valsts slaukšanas kampaņu" no nodokļu maksātāju līdzekļiem paredzēts izvilināt vairāk nekā 830 tūkstošus eiro.
Kā zināms, ja Eiropas Komisija atbalstīs Latvijas Aitu audzētāju asociācijas un Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības aizsegā sagatavotus piena produktu un aitas gaļas popularizēšanas kampaņu projektus, kuri norāda uz Andra Šķēles ģimenes un skandalozā reklāmista Aināra Ščipčinska iesaisti, no Latvijas valsts šo kampaņu organizētāji būs tiesīgi saņemt vairāk nekā 830 tūkstošus eiro. Aptuveni tādu pašu summu, kādu izmaksāja visa eiro ieviešanas kampaņa, tagad no Latvijas valsts tiek plānots izvilināt, lai slavinātu piena produktu un aitas gaļas lietošanu.
Pērn noslēdzās divi sabiedrības informēšanas kampaņu iepirkumi par Latvijas apstākļiem ārkārtīgi iespaidīgām summām - katrs par gandrīz pusotru miljonu eiro. Viens no tiem paredz sabiedrības informēšanas un tirgus veicināšanas kampaņas par aitas gaļu sagatavošanu un īstenošanu, un tiesības to veikt par 1,47 miljoniem eiro ieguvušas SIA McCann Consulting, SIA McCann Rīga, SIA Inspired un SIA Hansa Media. Savukārt otrs ir bijis iepirkums sabiedrības informēšanas un tirgus veicināšanas kampaņai par pienu un piena produktiem sagatavošanu un īstenošanu, ko ieguvusi SIA Jazz Communications par 1,318 miljoniem eiro.
SIA Jazz Communications vadītājs un 40% kapitāldaļu īpašnieks, kā rāda Lursoft dati, ir Andra Šķēles znots Juris Pētersons, un tās 2013. gada apgrozījums ir bijis 225 tūkstoši eiro - gandrīz sešreiz mazāks par iecerētās "piena produktu kampaņas" apjomu. Savukārt aiz "aitu kampaņas" uzvarētājiem SIA McCann Consulting, SIA McCann Rīga un SIA Inspired slēpjas Ainārs Ščipčinskis, bet HansaMedia oficiālā īpašniece ir kāda 21 gadu veca Madara Skukovska - pēc visa spriežot, formāla kapitāldaļu turētāja.
Pirmo iepirkumu sludinājusi Latvijas Aitu audzētāju asociācija, bet otru - kooperatīvā sabiedrība Latvijas Piensaimnieku centrālā savienība. Abas atzīst, ka to pašu rīcībā šādas naudas nav un vienīgais veids, kā apmaksāt kampaņas, ir Eiropas Komisijas un valsts finansējums. Pusi nepieciešamā finansējuma plānots saņemt no Eiropas, 30% no Latvijas valsts, bet atlikušo daļu piensaimnieki un aitu audzētāji esot gatavi piemest paši. Ja Eiropas Komisija abas kampaņas akceptēs, tad valstij būs jāatvēl vairāk nekā 830 tūkstoši eiro, lai kampaņas arī realizētu. Atbalstu šādas iespaidīgas summas piešķiršanai paklusām ir devusi Zemkopības ministrija, kas tagad nevēlas izpaust nekādu informāciju par tās pieņemtajiem "starplēmumiem".
Pēc tam, kad Pietiek publicēja abu iepirkumu nolikumus, kuru failu dati rādīja, ka abi ārkārtīgi līdzīgie dokumenti, pēc visa spriežot, tapuši uz viena un tā paša datora ar lietotāja nosaukumu "Daugavpils universitāte", Ginters uz jautājumu, kā gan tik precīzi aprēķināta kampaņai nepieciešamā summa - tieši 1 470 859,50 eiro, paziņoja, ka "īstenībā tur tika ņemti konsultanti, mēs skatījāmies, kādas būtu kopējās izmaksas, skatījāmies, kādu summu mēs kopumā varētu apgūt, kādi ir maksimālie griesti, kas pieejami šiem projektiem, un tad cik mēs paši varam ieguldīt".
Nu izrādās, ka dažu mēnešu laikā Ginters un līdz ar viņu arī visa asociācijas vadība ir pilnīgi un galīgi aizmirsusi, kas gan ir bijuši šie pieaicinātie eksperti. "Rakstiet pieprasījumu, mēs to izskatīsim," iepriekš norādīja Ginters, taču nu izrādījies, ka tas neko nav līdzējis:
"Iepirkuma dokumentu sagatavošana notika biedru domu apmaiņu un apspriežu rezultātā, pieaicinot lietpratējus (konsultantus), kuriem ir pieredze ES finansēto projektu pieteikumu izstrādāšanā. Šīs sanāksmes netika protokolētas, tādēļ nav iespējams sniegt jūsu pieprasīto informāciju par konsultantu vārdiem, uzvārdiem, amatiem un organizācijām," nu anonīmā, nevienas konkrētas amatpersonas neparakstītā atbildē paziņojusi aitu audzētāju asociācijas vadība. Nekādus sīkākus paskaidrojumus par šo pēkšņo atmiņas zudumu asociācija sniegt nevēlējās.
Kā zināms, Latvijas Reklāmas asociācija jau pagājušā gada rudenī bija brīdinājusi Lauku atbalsta dienestu par "vairākiem problemātiskiem aspektiem" saistībā ar "valsts slaukšanas un cirpšanas kampaņu" iepirkumiem. Galvenais secinājums bijis: abu kampaņu īstenotāji uzrādījuši cenas, kas par 30-40% pārsniegušas reālās, attiecīgi uz valsts rēķina cenšoties sev nodrošināt izcilu peļņu.
Seko mums 
Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
