„airBaltic” stratēģiskais kurss – dodiet, dodiet, dodiet vēl naudu!
Klāvs Vasks*05.01.2025.
Komentāri (44)
Iesaki rakstu: 
Skatoties uz nākamo gadu, jāatzīst, ka airBaltic atrodas lielu krustceļu priekšā. Neskatoties uz to, ka satiksmes ministrs vairākkārtīgi ir uzsvēris, ka atbildība par uzņēmuma kapitāla piesaisti gulstas tikai uz Martina Gaussa un maniem pleciem, ir svarīgi izcelt progresu un izaicinājumus, ar kuriem esam saskārušies šajā gadā. Vienlīdz būtiski ir atzīt, ka akcionāru loma IPO iespējošanā ir kritiska, īpaši situācijās, kad iesaistītās puses ne vienmēr runā vienā valodā vai dalās vienotā skatījumā.
Sasniegtais progress ceļā uz kapitāla tirgiem
Pirmie soļi kapitāla tirgu virzienā ir bijuši saistīti ar nozīmīgiem izaicinājumiem. Sarunas ar stratēģisko investoru, kas tika iecerēts gan kā airBaltic biznesa modeļa validators, gan IPO procesa veicinātājs, nav noritējušas tik raiti, kā bija cerēts. Šāda investora piesaiste nav tikai būtisks finansiāls atbalsts uzņēmuma kapitālam, tas kalpo arī kā kritisks uzņēmuma darbības un nākotnes izaugsmes iespēju apliecinājums.
Jāatzīmē, ka vienlaikus esošā politiskā vide pievieno papildu izaicinājumus. Lai airBaltic būtu gatavs IPO, ir nepieciešami drosmīgi un pārdomāti politiķu lēmumi. Tomēr nav noslēpums, ka jebkurš lēmums, kas attiecas uz airBaltic un tiek pieņemts Brīvības bulvāra 36 kabinetos, bieži izraisa mediju un publikas sašutuma vētru – jāatzīst, ka bieži balstītu nepatiesos pieņēmumos vai situācijas skaidrā izpratnē par šo lēmumu būtību un nepieciešamību.
Piemēram, lēmums par pamatkapitāla samazināšanu, kam nebija nekādas ietekmes uz akciju patieso vērtību kā vien dramatiski virsraksti un skaļi pseidoekspertu sašutuma bļāvieni sociālajos medijos. Lai gan politiskā drosme runāt skaidri un atklāti pat par sarežģītām tēmām bieži tiek atlikta un novilcināta, airBaltic ietekmes un vērtības Latvijas ekonomikā apzināšanās varētu motivēt uz pareiziem lēmumiem un nepieciešamo rīcību.
IPO grafiks un finansiālās realitātes
Pašlaik airBaltic IPO agrākais iespējamais datums ir 2025. gada pavasarī atkarībā no gala vienošanās noslēgšanas laika ar stratēģisko investoru un finanšu tirgus situācijas.
Tomēr jāatzīst, ka laiks nav mūsu sabiedrotais. Pašreizējās obligāciju saistības un to procentu likmes nav ilgtspējīgas uzņēmuma ilgtermiņa darbībai. Lai izpildītu savas saistības un sasniegtu stratēģiskos mērķus, airBaltic nevar turpināt darboties ar jau gadiem uzkrātu negatīvu pašu kapitālu. Lai arī papildu kapitāla injekcija no valsts var izraisīt jaunu lokālu “PR krīzi”, ieguldījuma nepieciešamība, visticamāk, ir neizbēgama, ja vien valsts nav gatava pilnībā atteikties no sava ieguldījuma par labu citiem investoriem.
Pat tad nepieciešamā summa uzņēmuma ilgtspējīgai attīstībai varētu izrādīties nepietiekama, ja vien šāds ieguldījums nenotiek kā daļa no IPO procesa, kas ļautu sasniegt biznesa plānā paredzēto nepieciešamo kapitāla summu.
Nepieciešamība pēc stratēģiskās vīzijas
Neviena kompānija pasaulē nav veiksmīgi izvesta biržā bez skaidrām izaugsmes ambīcijām, labi definētas stratēģijas un spējīgas vadības komandas, kas iedvesmo investoru uzticību. airBaltic atbilst šiem kritērijiem, taču tam ir nepieciešama visu iesaistīto pušu vienota vīzija un virzība uz mērķi, lai nodrošinātu panākumus.
Aviokompānijas ietekme uz Latvijas ekonomiku sniedzas daudz tālāk par tās operacionālo darbību. Kā galvenais ekonomiskās izaugsmes, eksporta potenciāla un reģionālās savienojamības veicinātājs airBaltic ieguldījums Latvijas ekonomikas asinsritē ir neaizvietojams. Šo ieguvumu ignorēšana politiskās manevrēšanas vai dezinformācija dēļ apdraud vienu no Latvijas atpazīstamākajām un ietekmīgākajām zīmoliem, pat ja mums par to nācies maksāt augstu cenu, kura gan ticu ir bijusi objektīva un vajadzīga.
Aicinājums uz pacietību un sadarbību
Stipra uzņēmuma veidošana un attīstība ir daudz ilgāka un sarežģītāka nekā iespēja, to īsā laikā sagraut, pieņemot neapdomātus vai īstermiņa politiski motivētus lēmumus. Tāpēc es aicinu visus iesaistītos: gan tieši atbildīgos, gan ikkatru, kam rūp Latvijas attīstība tuvākajos gados, izrādīt pacietību, sapratni un optimistiskāku skatījumu uz priekšdienām.
Ar skaidru vīziju un kopīgu rīcību mēs varam nodrošināt ne tikai airBaltic panākumus, bet arī plašāku ekonomisko izaugsmi. Nākamais gads būs izšķirošs, un, lai gan izaicinājumi saglabāsies, es esmu pārliecināts, ka, saskaņojot mūsu mērķus un rīcību, mēs varam nodrošināt gaišu nākotni gan airBaltic, gan Latvijai, gan plašākam reģionam, kuru tas apkalpo.
* airBaltic padomes priekšsēdētājs, Strategic Business Developer | Governance Expert | Leading THORA Sailing Team to Victory in Baltic Regattas | Driving Success Across Diverse Industries
Seko mums 
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Šī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Pavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Latvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
