„airBaltic” Rungaiņa firmai ik nedēļu maksā aptuveni 13 000 latu, iztērēts jau vairāk nekā pusmiljons
PIETIEK17.07.2012.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Investīciju baņķiera, partijas Vienotība līderiem draudzīgā Ģirta Rungaiņa finanšu konsultāciju uzņēmuma Prudentia Advisers pakalpojumu apmaksa kopš pērnā gada oktobra vidus ik nedēļu no valstij piederošās lidsabiedrības airBaltic prasa aptuveni 13 000 latu. Līdz ar to var lēst, ka kopumā kopš pērnā gada oktobra vidus lidsabiedrība par Rungaiņa firmas padomiem jau samaksājusi vairāk nekā pusmiljonu latu. Pats Rungainis no jebkādiem komentāriem kategoriski atsakās.
Neoficiāli izskan, ka Rungaiņa firma tiesības konsultēt airBaltic ieguvusi, pateicoties draudzīgajām attiecībām ar partijas Vienotība līderiem un faktam, ka tā bija ar īpašu valdības lēmumu pērn piesaistītais konsultants airBaltic „krīzes” risināšanai.
Skepsi par Rungaiņa un Jānim Lielcepures Prudentia Advisers pakalpojumu kvalitāti gan radījis nesens Valsts kases ziņojums, kurā kritizēts Prudentia sagatavotais airBaltic biznesa plāns, skeptiski vērtēta lidsabiedrības likviditāte un izdarīti secinājumi, ka bez papildu ieguldījumiem lidsabiedrība var nonākt uz maksātnespējas sliekšņa.
Kritika Rungaiņa firmas virzienā par dārgajiem finanšu pakalpojumiem tiek vērsta arī saistībā ar nepiepildītajām cerībām par investora piesaisti, kā arī sarūkošo lidsabiedrības pasažieru skaitu.
Prudentia Advisers līdz šim tā arī nav izdevies atrast un airBaltic padomei un valdībai piedāvāt jebkādu reālu risinājumu lidsabiedrības finanšu situācijas stabilizēšanai. Faktiskā airBaltic finanšu situācija ir tuvu kritiskai, un, ja finanšu konsultants tuvākā laikā nespēšot piedāvāt risinājumu investora piesaistei, valstij nāksies meklēt veidus, kā lidsabiedrībā „iepludināt” vēl vismaz vairākus desmitus miljonus latu, lai nodrošinātu tās maksātspēju.
Tiesa, problēmu rada fakts, ka jebkādi tieši papildu ieguldījumi no valsts budžeta varētu raisīt Eiropas Komisijas pretenzijas par aizliegtu valsts atbalstu, līdz ar to, ja Rungaiņa firma neatradīs investoru, valdībai var nākties meklēt kārtējos aplinkus ceļus, kā netiešā veidā lidsabiedrībā ieguldīt naudu.
Prudentia Advisers centieni atrast airBaltic investoru, kas būtu gatavs iegādāties daļu no valstij piederošajām akcijām, līdz šim esot beigušies tieši ne ar ko. Reāli investoru pagaidām lidsabiedrībai nav, Pietiek atzina atsevišķas augstas valdības amatpersonas.
Tikmēr airBaltic preses pārstāvis Jānis Vanags uz vairākiem Pietiek viņam nosūtītajiem jautājumiem par lidsabiedrības līgumu ar Prudentia Advisers, līgumā noteikto samaksu un Rungaiņa firmas sniegtajiem pakalpojumiem atbildēja: "Tā kā airBaltic darbojas sīvas konkurences apstākļos ne tikai Ziemeļeiropā, apkalpojot 60 galamērķus no savas mītnes bāzes Rīgā, aviosabiedrība nesniedz komerciāli jutīgu informāciju par sadarbības partneriem, sadarbības līgumiem, maksājumiem vai citām sadarbības detaļām." Arī pats Rungainis paziņoja, ka neatbildēšot ne uz vienu jautājumu, kas saistīts ar airBaltic.
Jau rakstīts, ka pērn novembra beigās pēc krievu miljardierim Vladimiram Antonovam pastarpināti piederošās a/s Latvijas krājbanka kraha ar pretrunīgi vērtētā bijušā airBaltic šefa Bertolda Flika vārdu saistītajai firmai Baltijas Aviācijas Sistēmas piederošos 47,2% airBaltic kapitāla daļu pārņēma valsts, kļūstot par 99,8% airBaltic īpašnieku.
Valda Dombrovska valdību airBaltic krīzē un pārņemšanā konsultēja Prudentia Advisers. Par tās sniegtajiem pakalpojumiem valdība no tā sauktajiem valsts budžetā neparedzētajiem izdevumiem kopumā samaksāja aptuveni 175 000 latu. Atbildes uz jautājumiem, kāpēc konsultācijām izvēlēta tieši šī investīciju kompānija, Pietiek tā arī nav izdevies saņemt.
Prudentia Advisers saskaņā ar Lursoft datu bāzes ziņām simtprocentīgi pieder akciju sabiedrībai - ieguldījumu brokeru sabiedrībai Prudentia, kas savukārt neatklāj savus akcionārus un labuma guvējus, taču pēdējā tās akcionāru sapulcē akcionārus pārstāvējušas divas personas – Rungainis un Lielcepure.
Pietiek pagājušā gada novembrī jau informēja, ka slepena vienošanās, kas 14. novembrī slēgta starp Ministru kabineta konsultantiem Prudentia Advisers un valdības kontrolēto aviokompāniju airBaltic, bija paredzējusi Prudentia pusmiljona latu „veiksmes atlīdzību”, ja valsts un privātais akcionārs tiešām iemaksātu airBaltic visas summas, ko bija apņēmušies. Taču rezultātā konsultantiem nācies samierināties ar "tikai" 175 tūkstošiem latu, - tā rādīja slepenās vienošanās daļa, kas bija nonākusi Pietiek rīcībā.
Slepenā vienošanās noteica: Prudentia uzdevums būtu veikt pārrunas ar airBaltic akcionāru – tātad valsts un SIA Baltijas Aviācijas Sistēmas – pārstāvjiem un panākt, lai Latvijas valsts un Baltijas Aviācijas Sistēmas kā airBaltic akcionāri veiktu savai līdzdalībai aviokompānijā proporcionālu un iepriekšējās vienošanās noteikumiem atbilstošu ieguldījumu airBaltic aizdevuma veidā un ieguldījuma pamatkapitālā veidā.
„Par līgumā 2.5.punktā noteikto pakalpojumu sniegšanu pasūtītājs maksā uzņēmējam Veiksmes atlīdzību LVL 250 000 apmērā un PVN. Minētā atlīdzība tiek maksata, ja atbilstoši vienošanās noteikumiem pasūtītājam ir piešķirts Latvijas valsts un SIA Baltijas Aviācijas Sistēmas aizdevums,” paredzēja slepenā vienošanās.
Savukārt vēl 250 tūkstošus latu kā otru „veiksmes atlīdzību” privātkonsultanti saņemtu, ja tiktu veikts airBaltic akcionāru līdzdalībai proporcionāls ieguldījums aviokompānijas pamatkapitālā no Latvijas valsts un SIA Baltijas Aviācijas Sistēmas puses.
Taču līdz ar Ministru kabineta lēmumu, par nominālvērtību (Ls 224 453) pārņemot SIA Baltijas Aviācijas Sistēmas Latvijas Krājbankā ieķīlātās akcijas, Prudentia apsolīto summu, pēc visa spriežot, nesaņēma.
Taču, kā rādīja Pietiek rīcībā esošā slepenās vienošanās daļa, arī gadījumā, ja visu airBaltic nepieciešamo summu būtu spiesta ieguldīt valsts, Prudentia vienalga bija tiesīga saņemt 175 tūkstošus latu.
„Gadījumā, ja jebkuru iemeslu dēļ SIA Baltijas Aviācijas Sistēmas neveic līdzekļu ieguldījumu pasūtītājā [t.i. airBaltic] atbilstoši vienošanās noteikumiem, kā rezultātā iestājas vienošanās noteiktās sekas un Latvijas valsts ir kļuvusi par vienīgo līdzekļu ieguldītāju pasūtītājā, pasūtītājs maksā uzņēmējam atlīdzību LVL 175 000 apmērā un PVN,” paredzēja slepenā vienošanās.
Vienošanās arī atklāja, ka jau kopš oktobra vidus Prudentia ik nedēļu saņem 11,4 tūkstošus latu (+PVN). Pēc „veiksmes atlīdzību” saņemšanas šī summa tiktu samazināta uz „tikai” 7500 latiem + PVN, taču nav zināms, vai tā arī noticis.
Seko mums 
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
