Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Investīciju baņķiera, partijas Vienotība līderiem draudzīgā Ģirta Rungaiņa finanšu konsultāciju uzņēmuma Prudentia Advisers pakalpojumu apmaksa kopš pērnā gada oktobra vidus ik nedēļu no valstij piederošās lidsabiedrības airBaltic prasa aptuveni 13 000 latu. Līdz ar to var lēst, ka kopumā kopš pērnā gada oktobra vidus lidsabiedrība par Rungaiņa firmas padomiem jau samaksājusi vairāk nekā pusmiljonu latu. Pats Rungainis no jebkādiem komentāriem kategoriski atsakās.

Neoficiāli izskan, ka Rungaiņa firma tiesības konsultēt airBaltic ieguvusi, pateicoties draudzīgajām attiecībām ar partijas Vienotība līderiem un faktam, ka tā bija ar īpašu valdības lēmumu pērn piesaistītais konsultants airBaltic „krīzes” risināšanai.

Skepsi par Rungaiņa un Jānim Lielcepures Prudentia Advisers pakalpojumu kvalitāti gan radījis nesens Valsts kases ziņojums, kurā kritizēts Prudentia sagatavotais airBaltic biznesa plāns, skeptiski vērtēta lidsabiedrības likviditāte un izdarīti secinājumi, ka bez papildu ieguldījumiem lidsabiedrība var nonākt uz maksātnespējas sliekšņa.

Kritika Rungaiņa firmas virzienā par dārgajiem finanšu pakalpojumiem tiek vērsta arī saistībā ar nepiepildītajām cerībām par investora piesaisti, kā arī sarūkošo lidsabiedrības pasažieru skaitu.

Prudentia Advisers līdz šim tā arī nav izdevies atrast un airBaltic padomei un valdībai piedāvāt jebkādu reālu risinājumu lidsabiedrības finanšu situācijas stabilizēšanai. Faktiskā airBaltic finanšu situācija ir tuvu kritiskai, un, ja finanšu konsultants tuvākā laikā nespēšot piedāvāt risinājumu investora piesaistei, valstij nāksies meklēt veidus, kā lidsabiedrībā „iepludināt” vēl vismaz vairākus desmitus miljonus latu, lai nodrošinātu tās maksātspēju.

Tiesa, problēmu rada fakts, ka jebkādi tieši papildu ieguldījumi no valsts budžeta varētu raisīt Eiropas Komisijas pretenzijas par aizliegtu valsts atbalstu, līdz ar to, ja Rungaiņa firma neatradīs investoru, valdībai var nākties meklēt kārtējos aplinkus ceļus, kā netiešā veidā lidsabiedrībā ieguldīt naudu.

Prudentia Advisers centieni atrast airBaltic investoru, kas būtu gatavs iegādāties daļu no valstij piederošajām akcijām, līdz šim esot beigušies tieši ne ar ko. Reāli investoru pagaidām lidsabiedrībai nav, Pietiek atzina atsevišķas augstas valdības amatpersonas.

Tikmēr airBaltic preses pārstāvis Jānis Vanags uz vairākiem Pietiek viņam nosūtītajiem jautājumiem par lidsabiedrības līgumu ar Prudentia Advisers, līgumā noteikto samaksu un Rungaiņa firmas sniegtajiem pakalpojumiem atbildēja: "Tā kā airBaltic darbojas sīvas konkurences apstākļos ne tikai Ziemeļeiropā, apkalpojot  60 galamērķus no savas mītnes bāzes Rīgā, aviosabiedrība nesniedz komerciāli jutīgu informāciju par sadarbības partneriem, sadarbības līgumiem, maksājumiem vai citām sadarbības detaļām." Arī pats Rungainis paziņoja, ka neatbildēšot ne uz vienu jautājumu, kas saistīts ar airBaltic.

Jau rakstīts, ka pērn novembra beigās pēc krievu miljardierim Vladimiram Antonovam pastarpināti piederošās a/s Latvijas krājbanka kraha ar pretrunīgi vērtētā bijušā airBaltic šefa Bertolda Flika vārdu saistītajai firmai Baltijas Aviācijas Sistēmas piederošos 47,2% airBaltic kapitāla daļu pārņēma valsts, kļūstot par 99,8% airBaltic īpašnieku.

Valda Dombrovska valdību airBaltic krīzē un pārņemšanā konsultēja Prudentia Advisers. Par tās sniegtajiem pakalpojumiem valdība no tā sauktajiem valsts budžetā neparedzētajiem izdevumiem kopumā samaksāja aptuveni 175 000 latu. Atbildes uz jautājumiem, kāpēc konsultācijām izvēlēta tieši šī investīciju kompānija, Pietiek tā arī nav izdevies saņemt.

Prudentia Advisers saskaņā ar Lursoft datu bāzes ziņām simtprocentīgi pieder akciju sabiedrībai - ieguldījumu brokeru sabiedrībai Prudentia, kas savukārt neatklāj savus akcionārus un labuma guvējus, taču pēdējā tās akcionāru sapulcē akcionārus pārstāvējušas divas personas – Rungainis un Lielcepure.

Pietiek pagājušā gada novembrī jau informēja, ka slepena vienošanās, kas 14. novembrī slēgta starp Ministru kabineta konsultantiem Prudentia Advisers un valdības kontrolēto aviokompāniju airBaltic, bija paredzējusi Prudentia pusmiljona latu „veiksmes atlīdzību”, ja valsts un privātais akcionārs tiešām iemaksātu airBaltic visas summas, ko bija apņēmušies. Taču rezultātā konsultantiem nācies samierināties ar "tikai" 175 tūkstošiem latu, - tā rādīja slepenās vienošanās daļa, kas bija nonākusi Pietiek rīcībā.

Slepenā vienošanās noteica: Prudentia uzdevums būtu veikt pārrunas ar airBaltic akcionāru – tātad valsts un SIA Baltijas Aviācijas Sistēmas – pārstāvjiem un panākt, lai Latvijas valsts un Baltijas Aviācijas SistēmasairBaltic akcionāri veiktu savai līdzdalībai aviokompānijā proporcionālu un iepriekšējās vienošanās noteikumiem atbilstošu ieguldījumu airBaltic aizdevuma veidā un ieguldījuma pamatkapitālā veidā.

„Par līgumā 2.5.punktā noteikto pakalpojumu sniegšanu pasūtītājs maksā uzņēmējam Veiksmes atlīdzību LVL 250 000 apmērā un PVN. Minētā atlīdzība tiek maksata, ja atbilstoši vienošanās noteikumiem pasūtītājam ir piešķirts Latvijas valsts un SIA Baltijas Aviācijas Sistēmas aizdevums,” paredzēja slepenā vienošanās.

Savukārt vēl 250 tūkstošus latu kā otru „veiksmes atlīdzību” privātkonsultanti saņemtu, ja tiktu veikts airBaltic akcionāru līdzdalībai proporcionāls ieguldījums aviokompānijas pamatkapitālā no Latvijas valsts un SIA Baltijas Aviācijas Sistēmas puses.

Taču līdz ar Ministru kabineta lēmumu, par nominālvērtību (Ls 224 453) pārņemot SIA Baltijas Aviācijas Sistēmas Latvijas Krājbankā ieķīlātās akcijas, Prudentia apsolīto summu, pēc visa spriežot, nesaņēma.

Taču, kā rādīja Pietiek rīcībā esošā slepenās vienošanās daļa, arī gadījumā, ja visu airBaltic nepieciešamo summu būtu spiesta ieguldīt valsts, Prudentia vienalga bija tiesīga saņemt 175 tūkstošus latu.

„Gadījumā, ja jebkuru iemeslu dēļ SIA Baltijas Aviācijas Sistēmas neveic līdzekļu ieguldījumu pasūtītājā [t.i. airBaltic] atbilstoši vienošanās noteikumiem, kā rezultātā iestājas vienošanās noteiktās sekas un Latvijas valsts ir kļuvusi par vienīgo līdzekļu ieguldītāju pasūtītājā, pasūtītājs maksā uzņēmējam atlīdzību LVL 175 000 apmērā un PVN,” paredzēja slepenā vienošanās.

Vienošanās arī atklāja, ka jau kopš oktobra vidus Prudentia ik nedēļu saņem 11,4 tūkstošus latu (+PVN). Pēc „veiksmes atlīdzību” saņemšanas šī summa tiktu samazināta uz „tikai” 7500 latiem + PVN, taču nav zināms, vai tā arī noticis.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc kulturālas spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

12

Uzmācīgie IRši

FotoPagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”
Lasīt visu...

21

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...

21

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

FotoĻoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā, draud pasaulei ar atomieročiem (!!!), Eiropas Savienība noslīkusi ciniskā reālpolitismā - sludina demokrātiju, bet ļauj agresorvalsts Krievijas izvarotajai Ukrainai noasiņot.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...