„AirBaltic” perspektīvas: vai nu jauna investīcija, vai ūtrupe
Guntars Vītols02.02.2025.
Komentāri (32)
Iesaki rakstu: 
Par AirBaltic perspektīvām: AirBaltic nav iespējams turpināt darbību, ja kompānija netiek rekapitalizēta - ieguldīta esošo akcionāru vai jaunpienācēju nauda. Jauna nauda, jo agrākie ieguldījumi noēsti, tiem ir nulles vērtība.
Analoģijai - Jums pieder lauku tūrisma objekts, glempings, viesu māja Pāvilostā, jūra šļakst pie sliekšņa, tūristi plūst straumēm. Nauda nāk, bizness ar zelta maliņu, visa tvitervate šausmīgās skaudības mokās, Ošlejs lej krējumu uz ausīm. Tūristi apliecina - šļakst pa visām ausīm, labprāt braucam, pavadām laiku.
Bet. Jums kā īpašniekam ir saistības, lombarda aizņēmums, viss apķīlāts. Analoģija ir 380 miljonu AirBaltic obligācija par 14%. Lai vai cik glamūrīgs tas bizness, tas principiāli nevar segt šo finansējuma nastu. Tos procentus AirBaltic nevar samaksāt. Ar katru dienu īpašnieka finanšu situācija pasliktinās. Vēl gads, un ūtrupe.
Pārdot? Atnāk investors, bet tad jāpārņem arī saistības. Viss apķīlāts - nevar tā vienkārši nopirkt smukās mājiņas un kredītu norakstīt.
AirBaltic kredīti ir lielāki par īpašumu vērtību, to glempingu. Ja izpārdod mājiņas, glempingu pa daļām, paliek mīnuss. AirBaltic pašu kapitāls ir mīnusā uz 100 miljoniem.
Ko darīt? Ir tikai viena iespēja - īpašnieks ieliek kompānijā 300 miljonus, ar to naudu kompānija atmaksā lombarda aizņēmumu, un tad jau var dzīvot. Dārgo finansējumu nevar refinansēt, aizvietot ar lētāku, jo kompānijai ar mīnusa kapitālu tādu neviens vienkārši nedos.
Vai nu jauna investīcija, vai ūtrupe.
Rekapitalizēt biznesu var īpašnieks pats. Otrs variants - atdot biznesu citam, kurš to naudu ieguldīs. Labākā valsts izeja no AirBaltic - atdot par velti, kas tagad notiek. Lufthansa ieguldīja 14 miljonus, valsts zaudēja 10%, bet pretī valsts nesaņēma neko. Ar IPO būs tas pats.
AirBaltic vērtība ir nulle. Un tā nulle vēl ir labi - ka kāds ir gatavs ieguldīt naudu tajā glempinga biznesā. Labi no esošā īpašnieka viedokļa - viņam tak cilpa ap kaklu ar katru dienu savelkas. Labāk tad atdot šo cilpu kādam citam par velti, kamēr cilpa nav tevi nožņaugusi vai varbūt savilksies lēnāk.
Caur ērkšķiem uz zvaigznēm?
Ja par 10% samaksā 14 miljonus, tad 100% ir 140 - kompānija nedabūs vajadzīgos 300-400 miljonus, pat atdodot valsts šābrīža daļas pa velti. Nekādas Urugvajas tur nepalīdzēs, ja nu vienīgi dalība Kolumbijas narkotrafikā.
Ja reiz viss ir tik slikti, tad kāpēc vispār kāds ir gatavs ieguldīt, kaut vai Lufthansa tos 14 miljonus? Nu, redz, viņi jau neiegulda ar pārliecību, ka AirBaltic obligāti izdzīvos. Paši arī pasaka - mēs ar to nodrošinām lidmašīnu nomas tiesības (lidaparāti šobrīd deficīts, var par to arī samaksāt). Tas tāpat kā glempinga gadījumā iedot īpašniekam naudiņu par mājiņu īres tiesībām. Lai tak tas īpašnieks kuļas, varbūt bankrotēs, varbūt nē, bet es šūpošu kājas un raudzīšos uz jūru.
Lai AirBaltic izdzīvotu, vajag 300-400 miljonus, tas ir nepieciešamais lielums, pamatproblēma. Alfa un Omega.
IPO? Biržā nekad nepārdod 100%, vienmēr avio paliks enkurīpašnieks, kas to biznesu attīsta. IPO orientējoši pārdod 30% akciju. Ja ieguldītāji novērtē kompāniju uz 300-500 miljoniem (pēc naudas ieguldīšanas), tad IPO var iekasēt 100-150 miljonus. Tas nozīmē, ka cilpas likvidēšanai pietrūks vēl 200 miljonu.
Laba iznākuma te nav? Gandrīz. Ir viens variants, bet tas Jums nepatiks.
Starpsolis ir tas, ka var vēl paņemt no valsts, jo politiķi ir 100% tīrradņi. Mega tupaki. Valsts tātad iemet vēl 50-100 miljonus, bet ar to tāpat ir par maz.
Tad nāk reālā un vienīgā kombinācija. Kompāniju var atdzīvināt tikai un vienīgi, ja kāda daļa no dārgo obligāciju turētājiem piekrīt konvertēt savu kredītu uz ieguldījumu kapitālā. Parastam finanšu ieguldītājam tādas intereses nebūs. Priekš kam mainīt 14,5% aizdevumu ar ķīlu uz kaut kādu mistisku Urugvajas biznesa perspektīvu?
Izeja ir tad, ja Gausam ir plāns un daļa obligāciju turētāju ir viņa sarunāti investori, kuru plāns ir pārņemt kompāniju. Ja tāda plāna nav, tad Gauss zin, ka notiks kā ar Malev.
Seko mums 
Otrajā Pasaules karā (WW2) zaudēja gan kara vinnētāji UK, gan zaudētāji (Vācija). Izjuka impērijas, uz pelniem izauga jauna. Tā bija brutāla padarīšana.
Veselības nozare Latvijā pēdējos gados piedzīvo nebijušu sabiedrības uzmanību. Ne tāpēc, ka tā būtu kļuvusi efektīvāka vai pieejamāka, bet tāpēc, ka tās strukturālās problēmas kļuvušas redzamas ikvienam pacientam, nodokļu maksātājam un veselības sistēmas lietotājam. Lai gan nav iespējams uzreiz aptvert visus nozares aspektus, trīs jautājumi izceļas īpaši skaidri: pakalpojumu pieejamība, resursu sadale un projektu vadības kvalitāte. 
Vienā no iepriekšējiem "Latvijas Avīzes" numuriem tika publicēts biedrības „Latvijas Mediju ētikas padome” valdes locekles Ilonas Skujas raksts ar nosaukumu "Process nonācis strupceļā". Rakstā 
Latvijas Preses izdevēju asociācija, kas pārstāv lielāko daļu preses izdevēju, kā arī daudzus interneta portālus, vēršas pie jums, lai atkārtoti paustu nozares bažas un iebildumus par Kultūras ministrijas priekšlikumiem izmaiņām 2026. gada Mediju atbalsta fonda darbībā, kas prezentēti 2025. gada 10. novembra Mediju politikas konsultatīvās padomes sēdē.
Iedomājies Latviju kā senču celtu dzimtas māju. Tā pieder mums – cilvēkiem, kas te dzīvojuši paaudzēm. Mēs esam tās īstie saimnieki.
Politiskā partija Austošā Saule Latvijai jau iepriekš vērsa sabiedrības uzmanību uz Ekonomiskās ilgtspējas likumu, kā arī pastarpināti – uz Likumu par piesārņojumu, to patieso ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un iedzīvotājiem, nosūtot atklātu vēstuli Latvijas Valsts prezidentam ar lūgumu šos likumus neizsludināt, kad tie būs nonākuši prezidenta darba kārtībā. Papildus šiem diviem likumiem klāt pievienojas arī trešais likums – Transporta enerģijas likums, kas attieksies uz “transporta enerģiju, kas tiek izmantota autotransportlīdzekļos ceļu satiksmē, autoceļiem neparedzētajā mobilajā tehnikā – dzelzceļa transportlīdzekļos, lauksaimniecības un mežsaimniecības traktortehnikā, atpūtas kuģos, kad tie nekuģo jūrā”. Tātad tas ietekmēs pilnīgi visus transportlīdzekļu veidus, kas izmanto iekšdedzes dzinējus.
Šobrīd daudz skan Ukrainas vārds skaļo korupcijas skandālu dēļ, taču pētījumi liecina, ka korupcijas ziņā Krievijā ar to daudz lielākas problēmas. Ticami, ja tā nebūtu, ne Putins būtu pie varas, ne arī būtu sācies karš.
