Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Par AirBaltic perspektīvām: AirBaltic nav iespējams turpināt darbību, ja kompānija netiek rekapitalizēta - ieguldīta esošo akcionāru vai jaunpienācēju nauda. Jauna nauda, jo agrākie ieguldījumi noēsti, tiem ir nulles vērtība.

Analoģijai - Jums pieder lauku tūrisma objekts, glempings, viesu māja Pāvilostā, jūra šļakst pie sliekšņa, tūristi plūst straumēm. Nauda nāk, bizness ar zelta maliņu, visa tvitervate šausmīgās skaudības mokās, Ošlejs lej krējumu uz ausīm. Tūristi apliecina - šļakst pa visām ausīm, labprāt braucam, pavadām laiku.

Bet. Jums kā īpašniekam ir saistības, lombarda aizņēmums, viss apķīlāts. Analoģija ir 380 miljonu AirBaltic obligācija par 14%. Lai vai cik glamūrīgs tas bizness, tas principiāli nevar segt šo finansējuma nastu. Tos procentus AirBaltic nevar samaksāt. Ar katru dienu īpašnieka finanšu situācija pasliktinās. Vēl gads, un ūtrupe.

Pārdot? Atnāk investors, bet tad jāpārņem arī saistības. Viss apķīlāts - nevar tā vienkārši nopirkt smukās mājiņas un kredītu norakstīt.

AirBaltic kredīti ir lielāki par īpašumu vērtību, to glempingu. Ja izpārdod mājiņas, glempingu pa daļām, paliek mīnuss. AirBaltic pašu kapitāls ir mīnusā uz 100 miljoniem.

Ko darīt? Ir tikai viena iespēja - īpašnieks ieliek kompānijā 300 miljonus, ar to naudu kompānija atmaksā lombarda aizņēmumu, un tad jau var dzīvot. Dārgo finansējumu nevar refinansēt, aizvietot ar lētāku, jo kompānijai ar mīnusa kapitālu tādu neviens vienkārši nedos.

Vai nu jauna investīcija, vai ūtrupe.

Rekapitalizēt biznesu var īpašnieks pats. Otrs variants - atdot biznesu citam, kurš to naudu ieguldīs. Labākā valsts izeja no AirBaltic - atdot par velti, kas tagad notiek. Lufthansa ieguldīja 14 miljonus, valsts zaudēja 10%, bet pretī valsts nesaņēma neko. Ar IPO būs tas pats.

AirBaltic vērtība ir nulle. Un tā nulle vēl ir labi - ka kāds ir gatavs ieguldīt naudu tajā glempinga biznesā. Labi no esošā īpašnieka viedokļa - viņam tak cilpa ap kaklu ar katru dienu savelkas. Labāk tad atdot šo cilpu kādam citam par velti, kamēr cilpa nav tevi nožņaugusi vai varbūt savilksies lēnāk.

Caur ērkšķiem uz zvaigznēm?

Ja par 10% samaksā 14 miljonus, tad 100% ir 140 - kompānija nedabūs vajadzīgos 300-400 miljonus, pat atdodot valsts šābrīža daļas pa velti. Nekādas Urugvajas tur nepalīdzēs, ja nu vienīgi dalība Kolumbijas narkotrafikā.

Ja reiz viss ir tik slikti, tad kāpēc vispār kāds ir gatavs ieguldīt, kaut vai Lufthansa tos 14 miljonus? Nu, redz, viņi jau neiegulda ar pārliecību, ka AirBaltic obligāti izdzīvos. Paši arī pasaka - mēs ar to nodrošinām lidmašīnu nomas tiesības (lidaparāti šobrīd deficīts, var par to arī samaksāt). Tas tāpat kā glempinga gadījumā iedot īpašniekam naudiņu par mājiņu īres tiesībām. Lai tak tas īpašnieks kuļas, varbūt bankrotēs, varbūt nē, bet es šūpošu kājas un raudzīšos uz jūru.

Lai AirBaltic izdzīvotu, vajag 300-400 miljonus, tas ir nepieciešamais lielums, pamatproblēma. Alfa un Omega.

IPO? Biržā nekad nepārdod 100%, vienmēr avio paliks enkurīpašnieks, kas to biznesu attīsta. IPO orientējoši pārdod 30% akciju. Ja ieguldītāji novērtē kompāniju uz 300-500 miljoniem (pēc naudas ieguldīšanas), tad IPO var iekasēt 100-150 miljonus. Tas nozīmē, ka cilpas likvidēšanai pietrūks vēl 200 miljonu.

Laba iznākuma te nav? Gandrīz. Ir viens variants, bet tas Jums nepatiks.

Starpsolis ir tas, ka var vēl paņemt no valsts, jo politiķi ir 100% tīrradņi. Mega tupaki. Valsts tātad iemet vēl 50-100 miljonus, bet ar to tāpat ir par maz.

Tad nāk reālā un vienīgā kombinācija. Kompāniju var atdzīvināt tikai un vienīgi, ja kāda daļa no dārgo obligāciju turētājiem piekrīt konvertēt savu kredītu uz ieguldījumu kapitālā. Parastam finanšu ieguldītājam tādas intereses nebūs. Priekš kam mainīt 14,5% aizdevumu ar ķīlu uz kaut kādu mistisku Urugvajas biznesa perspektīvu?

Izeja ir tad, ja Gausam ir plāns un daļa obligāciju turētāju ir viņa sarunāti investori, kuru plāns ir pārņemt kompāniju. Ja tāda plāna nav, tad Gauss zin, ka notiks kā ar Malev.

Novērtē šo rakstu:

92
3

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Nevainīguma prezumpcija un apsūdzības publicitāte

FotoIr kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Lasīt visu...

21

Bez Amerikas. Ai un vai!?

FotoStarptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
Lasīt visu...

12

Tēma par "viltus studentiem" ir spekulatīva!

Foto2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Lasīt visu...

21

Valoda kā attieksme

FotoŠogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Lasīt visu...

3

Vai tad jūs tiešām nejūtat, cik pasakainā drošībā ir mūsu valsts? Pateicoties mums!

FotoŠī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Lasīt visu...

21

Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla kognitīvā disonanse

FotoPavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Lasīt visu...

18

Latviešiem – ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš

FotoLatvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi