„airBaltic” mērķis nekad nav bijis atdot nodokļu maksātāju naudu
Raitis Logins, SIA “Grant Thornton Baltic” partneris05.09.2024.
Komentāri (38)
Iesaki rakstu: 
Neviens sevis cienošs un praktizējošs finanšu eksperts nespēs dot vērtējumu, ka ar virzītā “airBaltic” scenāriju valsts mērķis ir bijis atgūt nodokļu maksātāju ieguldīto naudu, kā arī, ka lidsabiedrības vadība darbojas sava akcionāra – Latvijas valsts interesēs.
Pēc “Grant Thornton Baltic” veiktā tirgus apskata* tikai dažām nacionālajām lidsabiedrībām Eiropā valsts ir mazākumakcionārs – četrām pretstatā 13, kurās valsts ir vairākumakcionārs.
No lēmumu pieņēmējiem uz “bloķētājiem”
Iespējams, valdības agrāks lēmums par “airBaltic” potenciālo akciju sākotnējo publisko piedāvājumu jeb IPO biržā būtu ļāvis veiksmīgi piesaistīt privātu finansējumu un mainītu šī brīža situāciju ar vairākuma akciju nodošanu stratēģiskam investoram. Nacionālās aviokompānijas loma valsts apdraudējuma gadījumā bija galvenais arguments, kāpēc pēdējos gados tika ieguldīti tik apjomīgi nodokļu maksātāju līdzekļi – vairāk nekā pusmiljards eiro.
Lai runātu par šo darījumu ar privāto investoru kā kaut cik veiksmīgu, bija svarīgi saglabāt kontrolpaketi, lai agrāk vai vēlāk atgūtu investētos budžeta līdzekļus un būtu lēmumu pieņēmējs. Šobrīd publiskotie stratēģiskie soļi rada daudz jautājumu, vai visa rezultātā kāds neiegūs funkcionējošu lidsabiedrību ar attīstītu un labi nodrošinātu infrastruktūru, modernu gaisa kuģu floti ar papildu lidmašīnu iegādes opcijām, attīstītu samērā ekskluzīvu maršrutu tīklu, aktīviem un garantētu klientūru par pazeminātu tirgus cenu.
Iecerēta “airBaltic” pamatkapitāla samazināšana no 596 miljoniem eiro uz 25 miljoniem eiro pavērs iespēju investoram iegādāties lidsabiedrības kontrolpaketi par 24 reizes mazāku ieguldījumu, nekā tas būtu, saglabājot pamatkapitālu esošajā apmērā. Bez šaubām, darījuma nosacījumi, tostarp akciju pārdošanas cena un akciju uzcenojums virs nomināla ir atkarīgi no valsts kā esošā akcionāra un piesaistīto konsultantu profesionalitātes, tomēr šobrīd publiskotā informācija neļauj pārliecināties par gatavotā darījuma izdevīgumu un atbilstību Latvijas valsts interesēm.
Turklāt rodas jautājums, kādi ir valsts argumenti palikt mazākumakcionāra statusā, jo tam nekad nebūs noteicošas ietekmes pār uzņēmuma stratēģisko virzību, finanšu vai operatīvajiem lēmumiem, kā arī pēc esošajām neveiksmēm tā pārvaldībā nekas neliecina, ka valsts varētu atgūt ieguldījumus, kur nu vēl pelnīt no lidsabiedrības kotēšanas biržā. Analizējot lidsabiedrības darbību pēc gatavotā darījuma, jāpatur prātā tās esošais nacionālās aviokompānijas statuss, kuru zaudējot, var tikt būtiski apgrūtināta lidsabiedrības turpmākā darbība operacionālajā līmenī.
Šī brīža situācijā iznāk, ka valsts lepojas ar sasniegumu, ka no “lēmumu pieņēmēja” kļūst par lēmumu “bloķētāju”. Turklāt nav korekts arguments, ka valsts kā akcionārs ir ieguvējs, jo valsts budžetā tiek maksāti nodokļi. Tie tiktu maksāti jebkurā situācijā.
Valsts kontroles paketes zaudēšana “airBaltic” visticamāk radīs vēl lielāku sabiedrības neticību valsts spējai veiksmīgi pārvaldīt stratēģiski nozīmīgus publiskā kapitāla uzņēmumus, tāpat zudīs jau tā zemā sabiedrības ticība publisko uzņēmumu kotēšanai biržā, jo šis piemērs aktualizē jautājumu par publisko kapitālsabiedrību privatizācijas riskiem. Būtiski uzsvērt, ka “airBaltic” būs pirmais Latvijas publiskā kapitāla uzņēmums, kurš ar IPO nonāktu biržā.
Jāmin, ka Latvija ir vienīgā Baltijas valsts, kas vēl joprojām neizmanto iespēju kotēt publiskā sektora uzņēmumus akcijas biržās un tādā veidā neizmanto iespēju piesaistīt papildu kapitālu to attīstībai. Biržā darbojas tādi kaimiņvalstu smagsvari kā Enefit Green (enerģētika, Igaunijas valstij 77,17%), Ignitis Grupe (enerģētika, Lietuvas valstij 74,99%), Klaipedos nafta (enerģētika, Lietuvas valstij 72,47%), Tallinna Vesi (ūdens komunālsabiedrība, Tallinas pašvaldībai – 52,35%), Tallina Sadam (Tallinas osta, tranzīts, Igaunijas valstij 67,17%), Litgrid (enerģētika, Lietuvas valstij 97,5%), Amber Grid (enerģētika, Lietuvas valstij 96,58%) un citi. Visos šajos gadījumos valsts vai pašvaldība ir saglabājusi vairākumakcionāra statusu.
Eiropas valstu prakse
*“Grant Thornton Baltic” norāda, ka šobrīd vismaz 13 lidsabiedrībām Eiropā valsts kā akcionārs ir saglabājusi vairākumakcionāra statusu (Somija, Portugāle, Polija, Itālija, Latvija, Horvātija, Malta, Rumānija, Serbija, Luksemburga, Melnkalne, Igaunija un Albānija). Savukārt tikai 4 lidsabiedrībās šis statuss ir kā mazākumakcionāram – Air France-KLM Group (Francija – 28,6%, Nīderlande – 9,3%), Lufthansa Group (Vācija – 14,09%), SAS Group (Zviedrija – 21,8%, Dānija – 21,8%), Aegean Airlines (Grieķija).
Seko mums 
Fragments no Rišarda Legutko 2012. gadā iznākušās grāmatas Ierindas cilvēka triumfs (Triumf człowieka pospolitego), kas angļu un citos tulkojumos pazīstama ar nosaukumu Dēmons demokrātijā. Totalitārisma tendences brīvajās sabiedrībās.
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
