Aicinu valdību uz nekavējošu rīcību pārtikas cenu dramatiska kāpuma apstākļos: Latvijai draud bada gads
Armands Krauze27.04.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Izvērtējot situāciju lauksaimniecībā, jāsecina, ka atsevišķiem produktiem prognozēto 50% pieaugumu vietā, cena augs dubultā. Aicinu valdību nekavējoties iedziļināties lauksaimniecības problēmās un lemt par reāliem atbalsta pasākumiem.
Šobrīd nav jautājuma par pārtikas pietiekamību veikalu plauktos, bet par cilvēku iespējām to iegādāties. Man ir bažas, ka rudenī veikalu plaukti būs pilni, bet daudzu ģimeņu virtuvēs - tukši. Jā, lai cik skarbi tas neskanētu, uzskatu, ka Latvijai draud bada gads. Tāpēc jau šobrīd ir jābūt reāliem risinājumiem, kā atbalstīt maznodrošinātos un cilvēkus, kuri nonāks izdzīvošanas problēmās - bezdarba gadījumā vai, nespējot veikt ikmēneša obligātos maksājumus.
Valdība nav spērusi reālus soļus, lai šīs drūmās prognozes mazinātu. Piemēram, ir vēlreiz jāizvērtē, cik prioritārs pašlaik ir lielāks biodegvielas piejaukums dīzeļdegvielai, jo degvielas cenas pieaugums automātiski nozīmē cenu kāpumu pārtikai.
Manuprāt, mēs dodamies nepareizā virzienā. Ir dzirdētas atsevišķas diskusijas par nepieciešamību saražot lielāku pārtikas daudzumu, lai ar pārtiku nodrošinātu Āfriku un citas valstis. Domāju, ka mums jādomā par to, lai spētu vietējā tirgū noturēt maksimāli pieejamas pārtikas cenas. Ja to nodrošināt nespēsim, vienīgā izeja būs minimālās algas un pensiju strauja kāpināšana, lai iedzīvotāji spētu izdzīvot. Taču ar to nepietiks, jo pārtikas cenas un ikdienas obligātie maksājumi būs lielāki.
Šodien vairāk nekā jebkad ir nepieciešama valdības ieinteresēta iedziļināšanās lauksaimniecības nozares problēmās un atbalsts. Atgādinu, ka viennozīmīgi jāpārskata Latvijas izstrādātais lauksaimniecības stratēģiskais plāns 2023.-2027. gadam un jāatceļ prasība atstāt zemi papuvē, jo papuvē neko neražo. Tāpat nedrīkst piespiest saimniecībām, kurās nav dzīvnieki, vienkārši uzturēt pļavas un bezjēdzīgi tās pļaut.
Tajā pašā laikā valdība nedrīkst piekāpties un atcelt Eiropas Savienības Zaļā kursa prasības, kas nodrošina tīru apkārtējo vidi un nekaitīgu un kvalitatīvu pārtiku Latvijas iedzīvotājiem. Šobrīd lauksaimniekiem primārais fokuss un resursi jānovirza uz pārtikas ražošanu.
Seko mums 
Latvijas Preses izdevēju asociācija, kas pārstāv lielāko daļu preses izdevēju, kā arī daudzus interneta portālus, vēršas pie jums, lai atkārtoti paustu nozares bažas un iebildumus par Kultūras ministrijas priekšlikumiem izmaiņām 2026. gada Mediju atbalsta fonda darbībā, kas prezentēti 2025. gada 10. novembra Mediju politikas konsultatīvās padomes sēdē.
Iedomājies Latviju kā senču celtu dzimtas māju. Tā pieder mums – cilvēkiem, kas te dzīvojuši paaudzēm. Mēs esam tās īstie saimnieki.
Politiskā partija Austošā Saule Latvijai jau iepriekš vērsa sabiedrības uzmanību uz Ekonomiskās ilgtspējas likumu, kā arī pastarpināti – uz Likumu par piesārņojumu, to patieso ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un iedzīvotājiem, nosūtot atklātu vēstuli Latvijas Valsts prezidentam ar lūgumu šos likumus neizsludināt, kad tie būs nonākuši prezidenta darba kārtībā. Papildus šiem diviem likumiem klāt pievienojas arī trešais likums – Transporta enerģijas likums, kas attieksies uz “transporta enerģiju, kas tiek izmantota autotransportlīdzekļos ceļu satiksmē, autoceļiem neparedzētajā mobilajā tehnikā – dzelzceļa transportlīdzekļos, lauksaimniecības un mežsaimniecības traktortehnikā, atpūtas kuģos, kad tie nekuģo jūrā”. Tātad tas ietekmēs pilnīgi visus transportlīdzekļu veidus, kas izmanto iekšdedzes dzinējus.
Šobrīd daudz skan Ukrainas vārds skaļo korupcijas skandālu dēļ, taču pētījumi liecina, ka korupcijas ziņā Krievijā ar to daudz lielākas problēmas. Ticami, ja tā nebūtu, ne Putins būtu pie varas, ne arī būtu sācies karš.
Kā var neatcerēties reiz pausto, ka Latvija ir izteikta vienas ziņas sabiedrība? Lūk, Stambulas konvencijas dramatismu nomainījusi cita aktualitāte - armija esot teikusi, ka vajag nojaukt sliedes (1).
Šoreiz stāsts pa punktiem par to, kā vienas “lielvalsts” politiķi ar misijas sajūtu “ietekmē pasaules notikumus” un iznīcina savu valsti.
Kad slavenajam gruzīnu filozofam Merabam Mamardašvili, kurš vecumā iesaistījās politikā, jautāja: „Nu kā tad tā! Kas tad mums te tagad būs?”, viņš atbildēja: “Visu mūžu esmu nodarbojies ar filozofijas mākslu tikai tamdēļ, lai kļūtu par labāku pilsoni.” Tāpēc dziļi atvainojos visiem tiem, kuri nevar pārdzīvot faktu, ka mākslinieks atļaujas izteikt savu pilsoņa pozīciju.
