Iesaki rakstu: 
Godājamie Latvijas iedzīvotāji un visi, kuriem dārga mūsu mīļā Latvija! Aizejošais gads ir bijis izturības un pārbaudījumu gads. Covid-19 pandēmija ir viens no lielākajiem izaicinājumiem, ar kuru saskaramies kopš valsts neatkarības atjaunošanas. Tas no katra ir prasījis īpaši augstu pacietību, atbildību, sapratni un tālredzību. Dažos tas ir radījis apjukumu, taču lielo vairumu tuvinājis kopējā cīņā.
Gadu iesākām ar plānu un rīcību par valsts attīstībai un izaugsmei nozīmīgām pārmaiņām veselības, izglītības, nodokļu un administratīvi teritoriālajā sistēmā ar mērķi padarīt dzīvi labāku un valsts pakalpojumus – taisnīgākus un pieejamākus ikvienam iedzīvotājam. Šīs ir bijušas nepieciešamas izmaiņas, kas ar laiku nesīs augļus mums visiem.
Taču pasaules vēsturē 2020. gads paliks kā Covid-19 pandēmijas laiks, kas ir skāris mūs visus – jaunus un vecus, ģimenes un vientuļus cilvēkus, gan tos, kas apzinās riskus, gan tos, kam ir grūti tos izprast. Šī neierastā situācija ir parādījusi, cik daudz spējam izdarīt, kad rīkojamies kopā, bet cik slikts ir iznākums, kad domājam tikai katrs par sevi.
Aizejošais gads ir mainījis mūsu ikdienas ieradumus un attiecības ar apkārtējiem. Īsā laikā pavasarī mēs spējām noreaģēt un pārkārtot savu ikdienu, tādēļ tikām vērtēti kā vieni no veiksmīgākajiem Eiropā un pasaulē. Tomēr jāatzīst, ka labie pavasara rezultāti un salīdzinoši mierīgā vasara kavēja kopēju izpratni par draudiem un pietiekami savlaicīgu gatavošanos vīrusa izplatības otrajam vilnim.
Šogad daudz skaidrāk valdība ir sadzirdējusi dažādu sabiedrības grupu un profesiju balsis. Paldies sociālajiem partneriem, nevalstiskajām organizācijām un pilsonisko iniciatīvu aktīvistiem par sadarbību un dialogu! Viedokļu dažādība ir vērtība, īpaši krīzes laikā. Latvijai ir vajadzīgi visi cilvēki, visi viedokļi un cieņpilnas diskusijas – gan ģimenes un draugu vidū, gan politiķu un institūciju starpā.
Mūsu spēks ir sadarbībā – gan nacionālā, gan starptautiskā līmenī. Tikai kopā mēs varam pārvarēt visas grūtības. Šī gada laikā arī sadarbība ar partneriem Eiropas Savienībā un sabiedrotajiem NATO ir pierādījusi kopīgas un koordinētas rīcības lielo nozīmi.
Par spīti visām grūtībām, mūsu ekonomika ir parādījusi nepārprotamu dzīvotspēju, bet uzņēmēji ir spējuši pierādīt sevi starptautiski – eksporta tirgos. Varam lepoties ar mūsu talantīgajiem cilvēkiem ar asu prātu un izcilām spējām. Cilvēka izdoma, mērķtiecība un vēlme sadarboties ir visu sasniegumu sākums.
Draugi!
Mēs esam stipra nācija, mēs esam pierādījuši, ka neviens pretinieks nav par lielu. Bet mums kopīgi jārūpējas, lai pašu bažas, bailes un nogurums nekļūtu par ienaidnieku. Informācijas gūzmā, ko ikdienā saņemam, ir viegli apmaldīties, taču mūsu tautas viedums un spēja atšķirt patiesību no izdomājumiem ļaus uzvarēt arī šo cīņu.
Mums ir kopīgs mērķis – pēc iespējas ātrāk atgriezties normālā ikdienā. Vakcīna ir durvis uz to. Tomēr mums jāgatavojas vēl krietnu laiku saglabāt modrību. Brīvprātīgais vakcinācijas process visā Eiropā būs pakāpenisks un ilgs vismaz pusgadu. Es zinu, ka esam tam gatavi.
Pārvarot šodienas grūtības, ir jāraugās tālāk un plašāk, jāturpina uzsāktais attīstības ceļš. Virziens ir skaidrs – labklājības valsts Eiropas ziemeļos. Krīzes, kari un arī pandēmijas vistiešāk ir ietekmējušas valstu un nāciju attīstības dinamiku, jo maina cilvēku domāšanu un motivāciju rīkoties. Šis var būt mūsu valsts attīstības pagrieziena punkts augšup, taču tam ir nepieciešama vienota un apņēmīga rīcība.
Tāpēc, sagaidot jauno gadu, aizdomāsimies – kādi ir katra paša un mūsu kopīgie mērķi, kā tos īstenosim, kādi gribam būt – pret sevi, saviem līdzcilvēkiem un savu valsti –, ko gribam sasniegt, kādā valstī dzīvot. 2021. gada stāsts ir mūsu rokās. Tas var būt katra paša un visas sabiedrības izaugsmes, piepildījuma un jaunu horizontu gads.
Aicinu ikvienu saglabāt piesardzību un rīkoties atbildīgi, nedodot iespēju vīrusam atņemt mūsu mīļos. Šajā svētku vakarā pateiksim labu vārdu saviem tuvajiem, sazināsimies ar tiem, kuri šovakar vientuļi, sūtīsim veselības vēlējumus tiem, kuri šobrīd atrodas slimnīcā.
Mūsu visu vārdā vēlos pateikt paldies mediķiem un dienestiem, kas arī šobrīd turpina darbu, lai cīnītos par līdzcilvēku veselību un dzīvību. Bet šī gada varoņi esat arī jūs visi – gan ģimenes, kurās bērnu skološana attālināti prasīja lielu uzmanību un pūles, gan skolotāji, gan vīrusa skartie darba devēji un darba ņēmēji, kam arī turpmāk mēs sniegsim nepieciešamo atbalstu.
Paldies visiem par pacietību, iecietību un izturību 2020. gadā! Lai Jaunais gads stiprina mūsu ticību sev un mūsu valstij! Novēlu visiem veselību un možu prātu! Dievs, svētī Latviju!
Seko mums 
Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
