Aicinām noraidīt partnerības likumprojektu pakotni
Kristīgo konfesiju vadītāji**04.11.2023.
Komentāri (36)
Iesaki rakstu: 
Tieslietu ministrija 2023. gada oktobrī ir sagatavojusi likumprojektu pakotni, ar kuru paredzēts ieviest jaunu tiesību institūtu – partnerības institūtu, un kas tuvākā laikā tiks izskatīts Saeimā.
Kā sacīts ziņojumā, kas nosūtīts Saeimas Juridiskajai komisijai, šis institūts “būs jauns veids, kādā juridiski nostiprināt divu pilngadīgu personu attiecības un paredzēt noteikta veida sociālo un ekonomisko aizsardzību”.
Šajā sakarā Latvijas kristīgās konfesijas atgādina, ka līdzīgi un izteiksmes veidā pat gandrīz identiski partnerattiecību reģistrācijas likumprojekti (Kopdzīves likums, Dzīvesbiedru likums, Civilās savienības likums u. c.) jau iepriekš ir virzīti Saeimā un noraidīti. Pretargumentus šiem mēģinājumiem izveidot laulībai paralēlu pāru kopdzīves institūtu esam jau daudzkārt uzskaitījuši, tāpēc arī šobrīd mūsu nostāja ir noraidoša.[1]
Uzsvērsim, ka partnerības reģistrācija nebūt nav viss, ko vēlas panākt šī un līdzīgu likumprojektu virzītāji un viņu atbalstītāji, ko skaidri parāda citu Eiropas un pasaules valstu 21. gadsimta pirmo gadu desmitu pieredze. Partnerattiecību reģistrācijai drīz vien seko prasība pēc “viendzimuma laulībām” un prasība pēc bērnu adopcijas. Ieviešot reģistrējamas partnerattiecības, kas pieejamas gan homoseksuāliem, gan heteroseksuāliem pāriem, tas atbilstoši Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūrai uz diskriminācijas aizlieguma pamata de facto noved arī pie viendzimuma laulību atzīšanas. Šo saikni uzsvēris arī bijušais Latvijas prezidents un tieslietu zinātņu doktors* Egils Levits.[2]
Latvijas kristīgo konfesiju skatījums uz visu šo jautājumu ir nemainīgs. Valstij ir pienākums reģistrēt, atzīt un tiesiski, sociāli un ekonomiski aizsargāt tikai viena veida pāru savienību – laulību starp sievieti un vīrieti. Šī ir vienīgā savienība, kurā dzimušie un augušie bērni pilnā mērā bauda vecāku rūpju un mīlestības augļus, turklāt saņem tos ne tikai no katra vecāka, bet arī no laulāto vecāku savstarpējā uzticībā, padevībā un devībā balstītajām attiecībām.
Attiecībā uz personām, kuras nevar stāties laulībā, atgādinām, ka ikviens Latvijas pilsonis jau tagad var noslēgt civiltiesiskos līgumus pie notāra, lai risinātu savus mantiskos un citus jautājumus. Šo jautājumu risināšanai nav nepieciešams veidot partnerības institūtu.
Daudzkārt esam uzsvēruši – visi vīriešu un sieviešu pāri, kuri dzīvo nereģistrētās attiecībās, ir aicināti uz laulību. Laulības institūta stiprināšanas nolūkos esam arī mudinājuši tiesiski attīstīt saderināšanās institūtu, kas atbalstītu tos pārus, kuri vēl tikai apdomā savu lēmumu un gatavojas laulībai – nešķiramai savienībai uz mūžu, atvērtai dzīvībai un bērnu audzināšanai. Ar satraukumu vērojot sarūkošos dzimstības rādītājus Latvijā, varam tikai atkal un atkal uzsvērt laulības institūta, t. sk. Svēto Rakstu atklāsmē balstītas seksuālās intimitātes stiprināšanas nozīmi.
Aicinām Latvijas Republikas Saeimā ievēlētos deputātus un Ministru kabineta locekļus nelokāmi sargāt laulību, nebūvējot tai blakus, aizmugurē vai priekšā cita veida partnerības institūtus.
Tās sabiedrības, kuru likumi un kārtība nonāk pretrunā ar Svētajiem Rakstiem, nevar pastāvēt ilgtermiņā. Mēs vēlam Latvijai pastāvēt cauri gadsimtiem, nezaudējot Dieva svētību.
Dievs, svētī Latviju!
* Egils Levits nav tieslietu zinātņu doktors
** Viktors Stulpins
Romas katoļu Baznīcas Liepājas diecēzes bīskaps
Latvijas Bīskapu konferences priekšsēdētājs
Jānis Vanags
Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas arhibīskaps
Kaspars Šterns
Latvijas Baptistu draudžu savienības bīskaps
Modris Ozolinkevičs
Vasarsvētku draudžu apvienības bīskaps
Imants Ģipslis
Septītās dienas adventistu Latvijas draudžu savienības prezidents/bīskaps
Vilnis Gleške
draudzes “Prieka Vēsts” vecākais mācītājs
[1] https://pargimeni.lv/desmit-kristigo-baznicu-vaditaji-uzruna-saeimas-deputatus/
[2] https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/levits-partnerattiecibu-regulejums-var-novest-lidz-viendzimuma-laulibu-atzisanai.a120964/
Seko mums 
Godātā Zariņas Stūres kundze! Biedrība Asociācija “Ģimene”, kuras darbības mērķis ir ģimenes, vecāku un bērnu pamattiesību aizsardzība, vēršas pie Jums kā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājas ar atkārtotu aicinājumu izvērtēt un pašreizējā redakcijā neturpināt virzīt likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā” (865/Lp14).
Latvijas likumdevēja darba kārtība nereti atgādina greizo spoguļu karaļvalsti. Tā vietā, lai mērķtiecīgi veiktu "valsts audumu" lāpīšanu – novērstu tiesību aktu kolīzijas, revidētu novecojušas normas un risinātu gadiem iestāvējušās sistēmiskas problēmas –, enerģija tiek izšķiesta tur, kur tās ietekme uz sabiedrības labklājību ir margināla. Mēs redzam hiperaktivitāti tur, kur var kaut ko aizliegt, ierobežot vai apgrūtināt, radot ilūziju par darbu, kas patiesībā ir tikai administratīvs slogs.
2026. gada janvārī ministrs Raimonds Čudars daļēji apturēja Preiļu novada teritorijas plānojumu, pamatojot to ar it kā nepamatotiem ierobežojumiem vēja elektrostaciju un saules parku attīstībai.
Savas frakcijas vārdā es vēlos iezīmēt, kā esošo situāciju pasaulē redzam mēs, Progresīvie, un kas, mūsuprāt, ir Latvijas ārpolitikas svarīgākie uzdevumi gan šogad, gan arī turpmākajos gados.
35 gadus pēc 1991.gada janvāra notikumiem, atskatoties uz barikāžu laiku, ir svarīgi to neuztvert tikai kā lappusi Latvijas vēstures grāmatā. Barikādes ir dzīva pieredze, no kuras mums jāņem mācības sev un jānodod tās jaunākajām paaudzēm. Šodien, kad pasaule atkal piedzīvo nemierīgus laikus, barikāžu atziņas skan īpaši aktuālas.
20. gadsimta otrajā pusē, bērni izauga kopā ar saviem populārākiem pasaku varoņiem – Karlsonu, Pifu un Kazlēnu, kas prata skaitīt līdz desmit. Ne tikai pie mums, bet visā Austrumeiropā, kur šie varoņi popularitātes ziņā bija neadekvāti plaši zināmi pat attiecībā pret šo varoņu autoru dzīves zemēm. Katrs no šiem varoņiem ir unikāls un sekmīgi konkurēja ar Pepiju Garzeķi un Vārnu ielas delveriem.
Nesen vienā no daudzajām intervijām sakarā ar birokrātijas apkarošanu J.Endziņš teica: „Un, citējot Raini, tādas lielas laimes nemaz nav – ir tikai sīkas laimītes. Tas, runājot par darāmo birokrātijas apkarošanā.”
Latvijas ainavas un lauku iedzīvotāju dzīves kvalitāte ir augstākas vērtības nekā nosacītais ekonomiskais un enerģētikas “labums”, kas pamatā pastāv Eiropas Savienības virzītā “zaļā kursa” ietvaros, t. i. ir mākslīgi radīts un mākslīgi uzturēts “labums”. Šī labuma lielākie ieguvēji ir lielākās pasaules piesārņotājvalstis, piemēram, Ķīna.
