Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu
Aigars Brečs, Vladimirs Tkačenko*15.05.2024.
Komentāri (19)
Iesaki rakstu: 
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Šo likumprojektu, kas nav ne pienācīgi izvērtēts, ne arī izdiskutēts, un kas nerisina jau šobrīd konstatētās problēmas dalītā īpašuma jomā, vien formāli reaģējot uz Satversmes tiesas 2023. gada 2. maija spriedumu lietā Nr.2022-02-01, kā savu 2024. gada 17. aprīlī Saeimā ir iesniegusi Saeimas Juridiskā komisija, bet faktiski to ir izstrādājusi un, neievērojot Latvijas Republikas Satversmes 65. pantā noteikto kārtību, Saeimā iesniegusi Tieslietu ministrija.
Saskaņā ar Tieslietu ministrijas sniegto informāciju Saeimas deputātiem dalītos īpašumos Latvijā ir aptuveni 206 000 būvju un 70 000 zemes vienību, tostarp 9000 daudzdzīvokļu dzīvojamo māju jeb 300 000 dzīvokļu īpašumu un 32 000 savrupmāju. Tas nozīmē, ka likumprojekts skar ne mazāk kā 300 tūkstošus Latvijas iedzīvotāju.
Neskatoties uz to, ne zemes, ne arī būvju īpašniekus pārstāvošās nevalstiskās organizācijas par likumprojekta sākotnējo izstrādi netika pat informētas. Arī Saeimas Juridiskās komisijas sēdēs abu nevalstisko organizāciju pārstāvju viedoklis, ka piedāvātie grozījumi likumā neatrisinās identificētās problēmas dalīto īpašumu jomā, ka netiek ņemti vērā Satversmes tiesas spriedumi un tajos ietvertās atziņas, ka likumprojektā aizvien ir nopietni satversmības riski, un ka ar šo notiks valsts budžeta līdzekļu tālāka izšķērdēšana, tika uzklausīts vien formāli, bet ne ņemts vērā.
Satversmes tiesas likuma 32. panta otrā daļa noteic, ka Satversmes tiesas spriedums un tajā sniegtā attiecīgās tiesību normas interpretācija ir obligāta visām valsts un pašvaldību institūcijām (arī tiesām) un amatpersonām. Satversmes tiesa jau Spriedumā lietā Nr. 2017-17-01 ir norādījusi uz likumdevēja pienākumu tiesību normu pieņemšanas procesā taisnīgi līdzsvarot zemes un daudzdzīvokļu mājas īpašnieku intereses, kas, pirmām kārtām, ir jādara pašam likumdevējam (skat. 22.2. secinājumu).
Tiesiskas valsts princips ietver noteiktas prasības arī attiecībā uz likumdošanas procesu. Labas likumdošanas princips paredz, ka, mazākais, attiecībā uz valsts un sabiedrības dzīvē nozīmīgu problēmu risinājumiem, likumu pieņemšanas procesa laikā visi radušies problēmu jautājumi ir rūpīgi izsvērti, izdiskutēti un vērsti uz sabiedrības interešu ievērošanu un pasargāšanu ilgtermiņā. Šajā gadījumā tas nav noticis.
Biedrības, kas pārstāv gan dzīvokļu īpašniekus privatizētajās daudzdzīvokļu mājās, gan zemju īpašniekus zem tām, 2024. gada 7. maija Saeimas Juridiskai komisijai nosūtīja kopēju paziņojumu, tostarp aicinot komisijas locekļus virzīt Saeimā izsvērtu likumu un veicināt dalītā nekustamā īpašuma izbeigšanu. Paziņojumā arī tika norādīts, ka privatizēto dzīvokļu īpašniekiem, maksājot par zemes lietošanu, būtu jāsaņem visi labumi no zemes, bet valstij būtu jāveicina dalīto īpašumu izbeigšana, zemi dalītajos īpašumos pievienojot būvēm.
Vienlaikus Saeimas Juridiskās komisijas locekļiem tika norādīts, ka likumā nav skaidri definētas ne dzīvokļu īpašnieku, ne arī zemes īpašnieku tiesības, kas ikdienā noved pie bezgalīgiem strīdiem un neskaitāmām tiesvedībām, vai pat kriminālprocesiem. Nerodot tam risinājumu, dzīvokļu īpašniekiem joprojām nebūs pilnīgas tiesības izmantot tiem lietošanā nodoto zemes gabalu, saglabājoties pienākumam maksāt likumā noteikto maksu par tās lietošanu. P
ar problēmām, kas saistītas ar šobrīd likumā noteikto servitūta veidu un dalītā īpašumā iesaistīto pušu tiesībām un pienākumiem, Saeimas Juridiskā komisija ir tikusi informēta vairākkārt, tāpēc nav izprotama un pieņemama abu dalītā īpašumā esošo nevalstisko organizāciju viedokļa un to pārstāvamo interešu ignorēšana, un Satversmes tiesas spriedumu nepildīšana.
Aicinām Saeimas deputātus un Latvijas Republikas konstitucionālos orgānus kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto un Saeimas Juridiskās komisijas formāli iniciēto likumprojektu, ieklausoties Satversmes tiesas atziņās, ekspertu slēdzienos, deputātu iesniegtajos priekšlikumos un nevalstisko organizāciju viedoklī.
* Biedrības “Zemes Reformas komiteja” līdzpriekšsēdētājs Aigars Brečs, dzīvokļu īpašnieku un īrnieku biedrības "Tauta pret zemes baroniem" valdes loceklis Vladimirs Tkačenko
Seko mums 
Latvija ir guvusi starptautisku atpazīstamību, pateicoties animācijas filmai "Flow", kas ieguvusi Oskaru un citas balvas. Šī filma stāsta par kaķi, kurš pēc pasaules plūdiem cenšas izdzīvot. Šis stāsts simbolizē izturību un dzīvnieka cīņu par izdzīvošanu, un tā ir aizkustinājusi skatītājus visā pasaulē.
Globālās tendences rāda, ka valstīm, lai saglabātu konkurētspēju un drošību, ir jākļūst efektīvākām un jārīkojas daudz dinamiskāk. Šajos jaunajos apstākļos jautājums vairs nav tikai par ekonomikas attīstību, bet gan par valsts spēju aizstāvēt savas intereses un pastāvēt. Mums ir jākļūst adaptīviem, lai pielāgotos mainīgajiem apstākļiem.
Plašākai publikai būs pieejams Ogres novada “lieldraugu” kārtējais sižets Latvijas Televīzijā. Sāksim ar pozitīvo. Šoreiz mani intervēja žurnāliste*, kurai atšķirībā no dažiem viņas zināmākajiem kolēģiem nepiemita dažādi komunikāciju traucējoši ieradumi un īpatnības. Ne tik pozitīvi bija tas, ka intervijā bija jūtams mērķis atrast Ogres novada vadības darbā tādas negācijas, kuru patiesībā nav.
Ekonomika ir par naudu. Var strīdēties līdz nemaņai par šodien veikto investīciju nākotnes atdevi, taču kā tur būs, īsti neviens nezina un balstās uz pieņēmumiem. Esmu jau iepriekš izteicis šaubas par pašreiz saplānoto saules un vēja parku jaudu lieluma lietderību. Daudz par daudz un nespēj nodrošināt energoneatkarību.
5. martā Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija (turpmāk – Tautsaimniecības komisija) pirms pirmā lasījuma skatīja Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotos un Ministru kabineta atbalstītos grozījumus Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumā (NTPAL). Tas, ka šādi grozījumi taps, bija zināms jau krietni agrāk – pēc Konkurences padomes (KP) veiktās "Olu, zivju, piena, gaļas, graudu un maizes produktu mazumtirdzniecības tirgus uzraudzības" (turpmāk – KP tirgus uzraudzība) un tai sekojoša paziņojuma, ka mazumtirgotāji vietējām pārtikas precēm nosaka lielākus uzcenojumus nekā importētajām.
Kamēr mūsu nevarneši cīnās ar savām sīkajām ķibelēm, mēģinot samazināt birokrātiju un domājot, kādu vēl formālu kosmētisko remontu veikt savai brūkošajai Vienotības dirškenu koalīcijai, VĀCIJA BLIEŽ PA RITĪGO! BLIEŽ TĀ, ka tas ATSAUKSIES UZ visu EIROPU!
Cik laba var būt diena Arodbiedrību vadoņiem, bet lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju tā ir trauksmaina! Droši vien jautāsiet – kādēļ trauksmaina? Mēģināšu ieskicēt trauksmes iemeslus vēsturiskā kontekstā.
Neatkarīgi no tā, cik daudz mēs sacenšamies savās analīzēs un komentāros, lai rastu jaunus, gudrus veidus, kā pateikt "Tramps ir stulbs”, viņš, visticamāk, nemainīsies. Ar to mums ir jāsadzīvo. Šķiet, ka Eiropa nesaprot vienu lietu: Tramps ir ASV prezidents.
