Aicinājums atsaukties cietušos no uzņēmēja Jolanda Dišlera un tiesneša Valda Muižnieka iespējamām pretlikumīgām darbībām
Renārs Kadžulis13.02.2024.
Komentāri (119)
Iesaki rakstu: 
Zemgales rajona tiesā (Jēkabpilī) tiesneša Valda Muižnieka un uzņēmēja Jolanda Dišlera iespējamu pretlikumīgu darbību rezultātā personai nepamatoti atņemts īpašums. Ierosināti vairāki kriminālprocesi. Atsevišķi uzsākts process pēc Krimināllikuma Sevišķās daļas sevišķi smaga likumpārkāpuma pazīmēm.
Jēkabpils uzņēmējs Jolands Dišlers darbojas lombardu un ātro kredītu jomā, kas saistīta ar neskaitāmām tiesvedībām un īpašumu atsavināšanām uz nelielu finanšu pretenziju pamata. Jolanda Dišlera uzņēmumi SIA “Procents”, SIA “Ātrais kredīts” regulāri vēršas tiesā ar prasībām, kuru apjoms sniedzas simtos, un uzņēmējdarbības terminoloģijā – ir tiesas pastāvīgs klients.
Savukārt Jēkabpils tiesnesis Valdis Muižnieks tieši specializējies civillietās par neliela apmēra finanšu pretenzijām. Iepriekš, aptuveni 10 gadus Valdis Muižnieks pildīja Jēkabpils rajona tiesas priekšsēdētāja pienākumus un organizēja lietu sadali.
Atklājies, ka tiesnesis Valdis Muižnieks pretlikumīgi atņēmis īpašumu kādai personai, ko, iespējams, veicis pēc Jolanda Dišlera nelikumīga pasūtījuma. Pats tiesnesis notikušo skaidro kā vienkāršu pārrakstīšanās kļūdu, ko it kā pieļāvusi palīdze sagatavojot lēmumu, kuru tiesnesis tikai parakstījis.
Taču konkrētajā civillietā ir pārsteidzoši liels tiesneša pieļauto kļūdu daudzums, kas rada aizdomas par tiesneša vājām zināšanām matemātikā. Nav izslēgts, ka pretlikumīgās darbības, kas tiek dēvētas par pārrakstīšanās kļūdām, ir tiesneša apzināti izvēlēta taktika.
No vienas puses tiesnesis pieļāvis neskaitāmas kļūdas, kas esot cilvēcīgi. Taču no otras puses tiesneša Valda Muižnieka juridiskais radošums pārsteidz. Tiklīdz atklājās, ka tiesneša kļūdas dēļ personai atņemts īpašums un persona vērsās pie tiesneša ar oficiālu iesniegumu novērst kļūdu, tā tiesnesis Valdis Muižnieks uzreiz pieprasīja policijai ierosināt nepamatotu kriminālprocesu pret cietušo. Bet cietušā iesniegumu tiesnesis nodēvēja par tiesas pretlikumīgu ietekmēšanu, kas tiesnesim nodarījusi 15 000 € kaitējumu.
Visdrīzāk tiesnesis šādi rīkojās, lai manipulatīvi slēptu pēdas savām pretlikumīgajām darbībām, bet cietušo pataisītu par noziedznieku. Tiesnesis pieprasīja Jēkabpils policijai nekavējoties ierosināt kriminālprocesu pret cietušo. Taču nozieguma neesamības dēļ policija bija spiesta atteikt tiesnesim.
Kad minētais neizdevās, tad tiesnesis vērsās blakus novadā esošajā Aizkraukles prokuratūrā, kas zibenīgi ierosināja kriminālprocesu pret cietušo. Izmeklēšanas gaitā, kas ilga aptuveni gadu, noskaidrojās, ka nekāds noziegums nepastāv, un kriminālprocess tika izbeigts. Atklājās, ka tiesnesis Valdis Muižnieks bija pieprasījis ierosināt pilnīgi nepamatotu kriminālprocesu un pat panācis tā ierosināšanu pret cietušo.
Pats pārsteidzošākais tajā visā ir fakts, ka līdz ar pieprasījumu ierosināt nepamatoto kriminālprocesu pret cietušo vienlaicīgi tiesnesis Valdis Muižnieks turpināja izskatīt civillietu, kurā cietušais bija dalībnieks, un pieņēma virkni nelabvēlīgu lēmumu pret cietušo.
Šobrīd kompetentās iestādes pievērsušas uzmanību tiesneša Valda Muižnieka rīcībai, kas atbilstoši 02.02.2024. plašsaziņas līdzekļu paziņotajam gandrīz noveda pie traģiska nozieguma pret jaunu sievieti, ko izvērtē Augstākās tiesas priekšsēdētājs Aigars Strupišs.
Iespējams, no uzņēmēja Jolanda Dišlera un tiesneša Valda Muižnieka pretlikumīgām darbībām cietuši arī citi. Iespējams, šīs personas iedvesušas bailes cietušajiem rīkoties, aizstāvēt savas tiesības un cīnīties pret likumpārkāpumiem. Taču šādām bailēm nav pamata. Likums un atbildība par pretlikumīgām darbībām nav atcelti. Nevienai amatpersonai nav imunitātes pret likumpārkāpumiem. Šobrīd svarīgi apkopot informāciju, lai apzinātu iespējamos cietušos un pret viņiem pastrādātos nodarījumus. Minētais tiks veikts konfidenciāli un diskrēti.
Aicinājums! Ja esat cietis no minēto personu pretlikumīgas rīcības vai Jums ir informācija par citiem cietušajiem un viņiem nodarīto, tad lūdzu atsūtiet šo informāciju uz e-pastu: [email protected] Konfidencialitāte un diskrētums tiek garantēti!
Seko mums 
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Šī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Pavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Latvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
