Iesaki rakstu: 
Strādājot ar pēdējā laika iniciatīvām kriminālsodu politikas jomā, rodas iespaids, ka esam, pašiem nemanot, sākuši pildīt kādu “valsts sodu politikas plānu” vai “ieslodzījuma vietu revitalizācijas programmu”, par kuru lielākā daļa no mums varētu gūt priekšstatu, ja palūkotos uz vairākiem Saeimā izskatāmiem Krimināllikuma grozījumiem kopumā.
Katra jauna iniciatīva stiprina pārliecību par to, ka jaunbūvējamais Liepājas cietums tiešām ir ļoti tālredzīgs projekts un to pat, iespējams, derētu paplašināt, kamēr vēl nav pabeigti projektēšanas darbi. Tas, ko es kā juriste saskatu: esošā politiskā vara ar kriminālsodu politikas palīdzību ir sākusi agresīvi sargāt savas tiesības uz iedzīvotāju nodokļiem un nodrošināties ar visa veida pārspīlētiem kontroles mehānismiem pār indivīdu un tā izteiksmes un rīcības brīvību.
Tā vien izskatās, ka visi “burkāni” jau ir izbeigušies un palikušas tikai “rīkstes”, jo kā lai citādāk saprot to, ka viens pēc otra tiek ieviesti aizvien bargāki sodi ar reālu brīvības atņemšanu: gan par “aplokšņu algu” izmaksāšanu, gan par valsts varas diskreditēšanu, gan par jaunām politiskām iniciatīvām.
Par tādu jaunievedumu kā cietumsods par “aplokšņu algu izmaksāšanu”[1] būtu skaidrs: centieni apkarot ēnu ekonomiku ir vainagojušies ar smagu piedraudējumu uzņēmējiem - valsts budžetam VAJAG naudu. Ir acīmredzami - uzticība tam, ka valdība godprātīgi tērē valsts budžetu, ir pilnībā sagrauta: jebkuras skaistas infografikas par budžeta naudas tēriņiem pamatīgi noblāv blakus ziņām par VID darbinieku likumpārkāpumiem un neizskaidrojamiem ienākumiem, kā arī valsts naudas izšķērdēšanu, pieminot kaut vai to pašu skandālu VID ēkas sakarā.
Turklāt, ja rūpes par godīgiem uzņēmējiem un vēlme aizsargāt darba ņēmējus būtu tik liela, tad loģiski būtu, pirmkārt, ķerties klāt pie algu nemaksātājiem, kuri smagi piekrāpj darba ņēmējus, ciniski atstājot cilvēku bez iztikas līdzekļiem. Ja valsts sev paredzētos nodokļus var izprasīt no uzņēmēja, piedraudot ar smagām sekām, tad attiecībā uz tādiem darba devējiem, kuri apzināti, ar nodomu algas neizmaksā pilnībā vai daļēji, nav nekāda regulējuma, un darbinieks paliek viens, cīnoties tiesā par savu taisnību.
Ja vien cietumsoda ieviešana par aplokšņu algu izmaksāšanu ietu roku rokā ar negodprātīgo darba devēju kontroles mehānismu, ieviešot kvazitiesas vai darba strīdus komisijas līdzīgi Igaunijas un Lietuvas praksei, tad varētu apgalvot, ka tā ir uzņēmēju godīgas konkurences vides sakārtošana. Taču Latvijas gadījumā – šāds sods ir kārtējā varas agresijas izpausme, kura nenesīs vēlamos rezultātus.
Kam kalpo Krimināllikums? Vai jaunie sodi ir domāti, lai mūs pasargātu vai iebiedētu? Kāpēc, piemēram, valdība un likumdevējs gadiem ilgi “spēlējas” ar dzimumnoziedzniekiem, te samazinot, te paaugstinot sodus par šaušalīgiem noziegumiem pret mazgadīgiem bērniem?[2] Kāpēc “jāauklējas” ar dzērājšoferiem, kuri katru gadu nogalina desmitiem cilvēku?[3]
Kāpēc nav lietderīgi sargāt mūsu iedzīvotājus no noziegumiem? Redzot to, cik lielās diskusijās reizēm ieslīgstam par visai nebūtiskām lietām, tai pašā laikā klusu un ātri pieņemot nopietnus Krimināllikuma pantus, manī nerodas pārliecība par to, ka valstī tiek virzīta izsvērta un koordinēta kriminālsodu politika. Šobrīd jau veidojas situācija, ka par neuzmanīgi izteiktu vārdu – vai tā būs nepakļaušanās amatpersonas spiedienam vai pastāvošās valsts iekārtas sirsnīga nolamāšana – cilvēks var saņemt lielāku sodu nekā par rūpīgi plānotu noziegumu pret personas veselību un dzīvību.
Pakāpeniski atgriežamies sociālismā ar tā dumjākajām tradīcijām – cietumsodiem par politiskām anekdotēm. Jā gan – atskanot šādiem juristu viedokļiem, noslēdzās apspriede pie nu jau slavenajiem šī gada 3.marta grozījumiem krimināllikumā desmitajā sadaļā “Noziegumi pret valsti”[4], kuri paredz būtiski paplašināt sodīšanas iespējas par ļoti dažādi traktējamām rīcībām un izteiktiem viedokļiem. Likumprojektam ir pievienota plaša anotācija, kurā tiek skaidrotas dažādas situācijas, kurās šie jaunie panti tiktu piemērojami, kā arī paskaidro dažādus jēdzienus [5]. Neskatoties uz apjomīgo anotācijas tekstu, pēc tās izlasīšanas rodas vēl vairāk jautājumu.
Tā, piemēram, likumprojekta 81.pants “Pret Latvijas Republiku vērsts aicinājums”, kas paredz brīvības atņemšanu tostarp arī par publisku aicinājumu gāzt valsts varu vai grozīt valsts iekārtu, anotācijā tiek skaidrots šādi: “Darbības, kas vērstas pret Latvijas Republikas konstitucionālajiem pamatiem un valsts pamatinteresēm, likumprojektā ir kriminalizētas neatkarīgi no šo darbību rakstura (organizatoriskas, vardarbīgas vai jebkādas citas darbības).”
…“Nodarījumu sastāvi ir nošķirami atkarībā no noziedzīgās darbības, nevis apdraudētajām interesēm. Vēršanās pret jebkuru no Latvijas Republikai vitāli svarīgajām interesēm pēc būtības ir vēršanās pret Latvijas Republiku kopumā”.
No izlasītā izriet, ka jebkura sabiedrības neapmierinātība ar valsts līmenī pieņemtiem lēmumiem, politiku vai valsts pārvaldē notiekošo varētu tikt kvalificēta kā valsts intereses apdraudoša. Bet valsts intereses var traktēt ļoti plaši.
Vai pilsoniskās iniciatīvas par Latvijas izstāšanos no Eiropas Savienības, par Latvijas atteikšanos piedalīties patvēruma meklētāju izmitināšanas plānā vai arī jaunu patvēruma meklētāju neuzņemšanu, iniciatīvas pret Transatlantiskās tirdzniecības un investīciju partnerības (TTIP) parakstīšanu arī turpmāk varētu tikt uzskatītas par valsts interesēm kaitējošām darbībām, un vai parakstu vākšana par tautas vēlētu prezidentu tagad apdraudēs pastāvošo valsts iekārtu? Vai sauklis “Atlaist Saeimu!” tagad arī būs noziedzīgs?
Tāpat ir interesants jaunais pants - 6. KL 81.1 pants “Palīdzība ārvalstij pret Latvijas Republikas drošības interesēm vērstā darbībā”, kurš paredz atbildību par palīdzību ārvalstij vai ārvalsts organizācijai kaitīgā darbībā, pret Latvijas Republikas drošības interesēm. Likuma autori panta nepieciešamību skaidro ar cīņu pret propagandu un dezinformācijas izplatīšanu, kas izpaužas tai skaitā valsts amatpersonu diskreditēšanā.
Un ko tagad iesākt žurnālistiem, kuri reizēm ar saviem apgalvojumiem un apcerējumiem mēdz diskreditēt Latvijas valsts amatpersonas starptautiskās sabiedrības acīs? Vai Ingai Spriņģei par Re:Baltica pētījumu[6], dažiem tvitera ierakstiem[7] un citām dīvainām aktivitātēm[8] tagad būtu jādodas cietumā par to, ka viņa dezinformē sabiedrību un sagroza valsts varas pārstāvju politiskās iniciatīvas faktus? Tas jau būtu par traku!
Neuzskatu, ka šāda kriminālsodu politika ir jelkādā veidā savietojama ar Satversmes 100.pantā noteikto cenzūras aizliegumu. Tagad gan būtu īstais laiks visiem cīnītājiem par vārda brīvību celties kājās un iestāties pret nopietnu apdraudējumu katra žurnālista un politiski aktīva indivīda izpausmes brīvībai, ja vien vārda brīvība šiem cīnītājiem neaprobežojas tikai ar tiesībām apcerēt eksperimentālu dzejoli skolā.
Bez jau pieminētajiem pantiem jaunajā likumā ir vēl daudz dažādu dīvainību, bet mulsina tas, ka, uzklausot daudz konstruktīvas kritikas no deputātu puses, iesniedzēji no Drošības policijas uz beidzamo lasījumu solījās vien pielabot to pašu skaidrojošo anotāciju, atstājot pašus pantus nemainīgus. Nezinu gan, vai, aizturot cilvēku par aicinājumu nevardarbīgi grozīt valsts iekārtu, policija vēl papildus paspēs ielūkoties divu desmitu lapaspušu garajā anotācijā?
Skaidrs gan ir viens: gatavojoties karam, lai kāda būtu šī kara forma, no politiskās varas puses ir ļoti neapdomīgi iebiedēt savu tautu, vienlaikus sagaidot no tās izlēmīgu rīcību svešas valsts agresijas gadījumā.
No ārējā apdraudējuma Latviju sargā NATO kontingents un pieaugošais aizsardzības budžets, kurš prioritātes ziņā jau ir pārspējis tautas ataudzes mērķi. Centīgi bruņojoties ar dažāda vecuma un kalibra tehniku, būtu jāatceras, ka drošas un spēcīgas valsts pastāvēšanas nosacījums, pirmkārt, ir paēduši un laimīgi valsts iedzīvotāji. Turpretī pats vienkāršākais ceļš, kā saglabāt drošu, bet patukšu valsti, ir – piemeklēt pantu katram “šaubīgajam” un ieviest tik stingru režīmu, ka nodokļus visi maksāsim vēl pirms stāšanās darbā, bet par kādām politiskām iniciatīvām pat padomāt būs bail. Uz to arī ejam – uz to vienkāršāko ceļu, dārgie draugi!
[1] http://www.la.lv/par-aploksnu-algu-maksasanu-draudes-cietumsods/
[2] http://www.la.lv/tm-bernu-tiesibu-aizsardzibas-inspekcija-neizprot-grozijumus-kriminallikuma/
[3] http://nra.lv/latvija/164781-kalnmeiers-kriminalatbildibas-piemerosana-problemu-ar-dzerajsoferiem-neatrisinas.htm
[4]http://titania.saeima.lv/LIVS12/saeimalivs12.nsf/0/30EDC058E283C869C2257F6A003B9620?OpenDocument#a
[5]http://titania.saeima.lv/LIVS12/saeimalivs12.nsf/0/30EDC058E283C869C2257F6A003B9620?OpenDocument#b
[6]http://www.rebaltica.lv/en/investigations/russia_and_family_values/a/1297/putin%E2%80%99s_children.html
[7] http://www.aprinkis.lv/component/k2/item/29660-komentars-inga-springe-neiztur-melu-detektoru
[8] http://www.medicine.lv/raksti/seminara-meginas-kliedet-mitus-par-jauniesu-seksualo-izglitibu
Seko mums 
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
