Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Agresīvā drošība

Jūlija Stepaņenko, 12.Saeimas deputāte
08.03.2016.
Komentāri (24)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Strādājot ar pēdējā laika iniciatīvām kriminālsodu politikas jomā, rodas iespaids, ka esam, pašiem nemanot, sākuši pildīt kādu “valsts sodu politikas plānu” vai “ieslodzījuma vietu revitalizācijas programmu”, par kuru lielākā daļa no mums varētu gūt priekšstatu, ja palūkotos uz vairākiem Saeimā izskatāmiem Krimināllikuma grozījumiem kopumā.

Katra jauna iniciatīva stiprina pārliecību par to, ka jaunbūvējamais Liepājas cietums tiešām ir ļoti tālredzīgs projekts un to pat, iespējams, derētu paplašināt, kamēr vēl nav pabeigti projektēšanas darbi. Tas, ko es kā juriste saskatu: esošā politiskā vara ar kriminālsodu politikas palīdzību ir sākusi agresīvi sargāt savas tiesības uz iedzīvotāju nodokļiem un nodrošināties ar visa veida pārspīlētiem kontroles mehānismiem pār indivīdu un tā izteiksmes un rīcības brīvību.

Tā vien izskatās, ka visi “burkāni” jau ir izbeigušies un palikušas tikai “rīkstes”, jo kā lai citādāk saprot to, ka viens pēc otra tiek ieviesti aizvien bargāki sodi ar reālu brīvības atņemšanu: gan par “aplokšņu algu” izmaksāšanu, gan par valsts varas diskreditēšanu, gan par jaunām politiskām iniciatīvām.

Par tādu jaunievedumu kā cietumsods par “aplokšņu algu izmaksāšanu”[1] būtu skaidrs: centieni apkarot ēnu ekonomiku ir vainagojušies ar smagu piedraudējumu uzņēmējiem - valsts budžetam VAJAG naudu. Ir acīmredzami - uzticība tam, ka valdība godprātīgi tērē valsts budžetu, ir pilnībā sagrauta: jebkuras skaistas infografikas par budžeta naudas tēriņiem pamatīgi noblāv blakus ziņām par VID darbinieku likumpārkāpumiem un neizskaidrojamiem ienākumiem, kā arī valsts naudas izšķērdēšanu, pieminot kaut vai to pašu skandālu VID ēkas sakarā.

Turklāt, ja rūpes par godīgiem uzņēmējiem un vēlme aizsargāt darba ņēmējus būtu tik liela, tad loģiski būtu, pirmkārt, ķerties klāt pie algu nemaksātājiem, kuri smagi piekrāpj darba ņēmējus, ciniski atstājot cilvēku bez iztikas līdzekļiem. Ja valsts sev paredzētos nodokļus var izprasīt no uzņēmēja, piedraudot ar smagām sekām, tad attiecībā uz tādiem darba devējiem, kuri apzināti, ar nodomu algas neizmaksā pilnībā vai daļēji, nav nekāda regulējuma, un darbinieks paliek viens, cīnoties tiesā par savu taisnību.

Ja vien cietumsoda ieviešana par aplokšņu algu izmaksāšanu ietu roku rokā ar negodprātīgo darba devēju kontroles mehānismu, ieviešot kvazitiesas vai darba strīdus komisijas līdzīgi Igaunijas un Lietuvas praksei, tad varētu apgalvot, ka tā ir uzņēmēju godīgas konkurences vides sakārtošana. Taču Latvijas gadījumā – šāds sods ir kārtējā varas agresijas izpausme, kura nenesīs vēlamos rezultātus.

Kam kalpo Krimināllikums? Vai jaunie sodi ir domāti, lai mūs pasargātu vai iebiedētu? Kāpēc, piemēram, valdība un likumdevējs gadiem ilgi “spēlējas” ar dzimumnoziedzniekiem, te samazinot, te paaugstinot sodus par šaušalīgiem noziegumiem pret mazgadīgiem bērniem?[2] Kāpēc “jāauklējas” ar dzērājšoferiem, kuri katru gadu nogalina desmitiem cilvēku?[3] 

Kāpēc nav lietderīgi sargāt mūsu iedzīvotājus no noziegumiem? Redzot to, cik lielās diskusijās reizēm ieslīgstam par visai nebūtiskām lietām, tai pašā laikā klusu un ātri pieņemot nopietnus Krimināllikuma pantus, manī nerodas pārliecība par to, ka valstī tiek virzīta izsvērta un koordinēta kriminālsodu politika. Šobrīd jau veidojas situācija, ka par neuzmanīgi izteiktu vārdu – vai tā būs nepakļaušanās amatpersonas spiedienam vai pastāvošās valsts iekārtas sirsnīga nolamāšana – cilvēks var saņemt lielāku sodu nekā par rūpīgi plānotu noziegumu pret personas veselību un dzīvību. 

Pakāpeniski atgriežamies sociālismā ar tā dumjākajām tradīcijām – cietumsodiem par politiskām anekdotēm. Jā gan – atskanot šādiem juristu viedokļiem, noslēdzās apspriede pie nu jau slavenajiem šī gada 3.marta grozījumiem krimināllikumā desmitajā sadaļā “Noziegumi pret valsti”[4], kuri paredz būtiski paplašināt sodīšanas iespējas par ļoti dažādi traktējamām rīcībām un izteiktiem viedokļiem. Likumprojektam ir pievienota plaša anotācija, kurā tiek skaidrotas dažādas situācijas, kurās šie jaunie panti tiktu piemērojami, kā arī paskaidro dažādus jēdzienus [5]. Neskatoties uz apjomīgo anotācijas tekstu, pēc tās izlasīšanas rodas vēl vairāk jautājumu.

Tā, piemēram, likumprojekta 81.pants “Pret Latvijas Republiku vērsts aicinājums”, kas paredz brīvības atņemšanu tostarp arī par publisku aicinājumu gāzt valsts varu vai grozīt valsts iekārtu, anotācijā tiek skaidrots šādi: “Darbības, kas vērstas pret Latvijas Republikas konstitucionālajiem pamatiem un valsts pamatinteresēm, likumprojektā ir kriminalizētas neatkarīgi no šo darbību rakstura (organizatoriskas, vardarbīgas vai jebkādas citas darbības).”

…“Nodarījumu sastāvi ir nošķirami atkarībā no noziedzīgās darbības, nevis apdraudētajām interesēm. Vēršanās pret jebkuru no Latvijas Republikai vitāli svarīgajām interesēm pēc būtības ir vēršanās pret Latvijas Republiku kopumā”.

No izlasītā izriet, ka jebkura sabiedrības neapmierinātība ar valsts līmenī pieņemtiem lēmumiem, politiku vai valsts pārvaldē notiekošo varētu tikt kvalificēta kā valsts intereses apdraudoša. Bet valsts intereses var traktēt ļoti plaši.

Vai pilsoniskās iniciatīvas par Latvijas izstāšanos no Eiropas Savienības, par Latvijas atteikšanos piedalīties patvēruma meklētāju izmitināšanas plānā vai arī jaunu patvēruma meklētāju neuzņemšanu, iniciatīvas pret Transatlantiskās tirdzniecības un investīciju partnerības (TTIP) parakstīšanu arī turpmāk varētu tikt uzskatītas par valsts interesēm kaitējošām darbībām, un vai parakstu vākšana par tautas vēlētu prezidentu tagad apdraudēs pastāvošo valsts iekārtu? Vai sauklis “Atlaist Saeimu!” tagad arī būs noziedzīgs?

Tāpat ir interesants jaunais pants - 6. KL 81.pants “Palīdzība ārvalstij pret Latvijas Republikas drošības interesēm vērstā darbībā”, kurš paredz atbildību par palīdzību ārvalstij vai ārvalsts organizācijai kaitīgā darbībā, pret Latvijas Republikas drošības interesēm. Likuma autori panta nepieciešamību skaidro ar cīņu pret propagandu un dezinformācijas izplatīšanu, kas izpaužas tai skaitā valsts amatpersonu diskreditēšanā.

Un ko tagad iesākt žurnālistiem, kuri reizēm ar saviem apgalvojumiem un apcerējumiem mēdz diskreditēt Latvijas valsts amatpersonas starptautiskās sabiedrības acīs? Vai Ingai Spriņģei par Re:Baltica pētījumu[6], dažiem tvitera ierakstiem[7] un citām dīvainām aktivitātēm[8] tagad būtu jādodas cietumā par to, ka viņa dezinformē sabiedrību un sagroza valsts varas pārstāvju politiskās iniciatīvas faktus? Tas jau būtu par traku!

Neuzskatu, ka šāda kriminālsodu politika ir jelkādā veidā savietojama ar Satversmes 100.pantā noteikto cenzūras aizliegumu. Tagad gan būtu īstais laiks visiem cīnītājiem par vārda brīvību celties kājās un iestāties pret nopietnu apdraudējumu katra žurnālista un politiski aktīva indivīda izpausmes brīvībai, ja vien vārda brīvība šiem cīnītājiem neaprobežojas tikai ar tiesībām apcerēt eksperimentālu dzejoli skolā.

Bez jau pieminētajiem pantiem jaunajā likumā ir vēl daudz dažādu dīvainību, bet mulsina tas, ka, uzklausot daudz konstruktīvas kritikas no deputātu puses, iesniedzēji no Drošības policijas uz beidzamo lasījumu solījās vien pielabot to pašu skaidrojošo anotāciju, atstājot pašus pantus nemainīgus. Nezinu gan, vai, aizturot cilvēku par aicinājumu nevardarbīgi grozīt valsts iekārtu, policija vēl papildus paspēs ielūkoties divu desmitu lapaspušu garajā anotācijā?

Skaidrs gan ir viens: gatavojoties karam, lai kāda būtu šī kara forma, no politiskās varas puses ir ļoti neapdomīgi iebiedēt savu tautu, vienlaikus sagaidot no tās izlēmīgu rīcību svešas valsts agresijas gadījumā.

No ārējā apdraudējuma Latviju sargā NATO kontingents un pieaugošais aizsardzības budžets, kurš prioritātes ziņā jau ir pārspējis tautas ataudzes mērķi. Centīgi bruņojoties ar dažāda vecuma un kalibra tehniku, būtu jāatceras, ka drošas un spēcīgas valsts pastāvēšanas nosacījums, pirmkārt, ir paēduši un laimīgi valsts iedzīvotāji. Turpretī pats vienkāršākais ceļš, kā saglabāt drošu, bet patukšu valsti, ir – piemeklēt pantu katram “šaubīgajam” un ieviest tik stingru režīmu, ka nodokļus visi maksāsim vēl pirms stāšanās darbā, bet par kādām politiskām iniciatīvām pat padomāt būs bail. Uz to arī ejam – uz to vienkāršāko ceļu, dārgie draugi!


[1] http://www.la.lv/par-aploksnu-algu-maksasanu-draudes-cietumsods/

[2] http://www.la.lv/tm-bernu-tiesibu-aizsardzibas-inspekcija-neizprot-grozijumus-kriminallikuma/

[3] http://nra.lv/latvija/164781-kalnmeiers-kriminalatbildibas-piemerosana-problemu-ar-dzerajsoferiem-neatrisinas.htm

[4]http://titania.saeima.lv/LIVS12/saeimalivs12.nsf/0/30EDC058E283C869C2257F6A003B9620?OpenDocument#a

[5]http://titania.saeima.lv/LIVS12/saeimalivs12.nsf/0/30EDC058E283C869C2257F6A003B9620?OpenDocument#b

[6]http://www.rebaltica.lv/en/investigations/russia_and_family_values/a/1297/putin%E2%80%99s_children.html

[7] http://www.aprinkis.lv/component/k2/item/29660-komentars-inga-springe-neiztur-melu-detektoru

[8] http://www.medicine.lv/raksti/seminara-meginas-kliedet-mitus-par-jauniesu-seksualo-izglitibu

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Par dzīves mērķiem un jēgu

FotoKas mēs esam? Kāds ir mūsu dzīves mērķis? Kāda ir jēga cilvēces pastāvēšanai? Atbilstoši savām zināšanām un prāta spējām mēs meklējam atbildes uz šiem jautājumiem vai arī lieki nelauzām galvu ar šādām “muļķībām” un mierīgi dzīvojam tālāk. Tomēr šie jautājumi nav tik maznozīmīgi, kā tas varētu likties ikdienas darba steigas un problēmu pārņemtam cilvēkam. No tā, kādas atbildes mēs sameklējam uz šiem jautājumiem, lielā mērā ir atkarīga mūsu dzīve.
Lasīt visu...

6

Pamēģiniet mums noticēt, ka vislielākajā luterāņu draudzē viss ir gandrīz kārtībā

FotoRīgas Lutera draudze kategoriski noraida medijos izskanējušās interpretācijas par draudzes ilggadējo mācītāju Kaspara Simanoviča un Induļa Paiča darba attiecību pārtraukšanas iemesliem.
Lasīt visu...

21

Par ko balsot vēlēšanās?

FotoVatikāna II koncils par katoļu aktīvu līdzdalību politiskajā un sabiedriskajā dzīvē uzsver, ka "visiem pilsoņiem ir jāatceras savas tiesības un reizē pienākums piedalīties brīvās vēlēšanās, lai veicinātu kopējo labumu. Baznīca ciena un atzinīgi vērtē tos, kuri savus spēkus veltī kalpošanai cilvēkiem un valsts labā uzņemas šos smagos pienākumus" (Gaudium et spes, 75).
Lasīt visu...

21

Neizvērtēta un nepamatota kadastrālo vērtību aprēķināšanas reforma ir kaitniecība

FotoLatvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācija uzskata, ka globālās krīzes apstākļos (Covid pandēmijas laikā) finansiāli tiek ietekmēts ikviens sabiedrības loceklis – ikkatra mājsaimniecība, nekustamā īpašuma īpašnieki, pārvaldītāji, attīstītāji, īrnieki (kam saskaņā ar likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 11.pantu jāmaksā nekustamā īpašuma nodoklis) saistībā ar plānotajām kadastrālo vērtību paaugstināšanas izmaiņām.
Lasīt visu...

21

Ceram, ka valdība un koalīcija pieņems pareizo lēmumu un atdos mums visu, ko pieprasām

FotoEsam gandarīti par to, ka Amerikas Savienoto Valstu valdība joprojām pievērš uzmanību holokausta traģēdijas upuru piemiņas jautājumam un atmiņas par Otrā pasaules kara laikā notikušā genocīda pret ebrejiem saglabāšanai. Holokaustu pārdzīvojušie ir kļuvuši par lieciniekiem vieniem no vissmagākajiem un briesmīgākajiem no jebkad nodarītajiem noziegumiem pret cilvēci, tostarp slepkavībām, postam un īpašumu izlaupīšanai.
Lasīt visu...

21

Kadastrālās vērtības ir “jāiesaldē”

FotoLatvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācija LANĪDA aicina “iesaldēt” šā brīža kadastrālās vērtības, lai novērstu negatīvās sekas, kas prognozēto kadastrālo vērtību pieņemšanas gadījumā radīsies gan mājsaimniecībām, gan tautsaimniecībai kopumā. Turklāt tās turpmāk jānosaka 85% apmērā no vidējā tirgus līmeņa, kā tas savulaik normatīvos bija paredzēts.
Lasīt visu...

12

Pa iznīcības ceļu…

FotoKāds gudrais reiz uzdevis jautājumu: „Viens mats — vai tas ir daudz, vai maz?” Un pēc tam pats atbildējis: „Ja uz galvas, tad maz, bet ja zupā – tad daudz!” Bet tagad, lūdzu, atbildiet uz manu jautājumu: „Divi simti cilvēku – vai tas ir daudz vai maz?” Varu arī atbildēt: „Maz, ja salīdzina ar diviem miljoniem valsts iedzīvotāju. Daudz, ja tie ir pie varas tikuši „demokrāti” – nedaudzos gados tiks iznīcināta gan valsts, gan tās (gļēvie) iedzīvotāji!” Neticat? Lūk, ieskats nesenā pagātnē…
Lasīt visu...

6

Dabas aizsardzības pārvaldes reforma: ieguvumus nesaskatām, zaudējumi acīmredzami

FotoVides konsultatīvā padome (VKP), kas apvieno divdesmit nozīmīgākās nevalstiskās vides organizācijas Latvijā, iebilst pret VARAM virzīto Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) reformu, kas paredz DAP pamatfunkcijas nodot Valsts vides dienestam, tādējādi būtībā likvidējot DAP kā vienotu valsts dabas aizsardzības kompetences centru.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Striķim pietiek, ēšanai nepietiek: Latvijā diemžēl parasti praktizē lāpīšanu ar ielāpiem, kas mazāki par caurumu

Pārsvarā Latvijas sabiedrība ir vai tiek grūsta procentu gūstā. Ja ienākumi...

Foto

Izstrādātie tiešmaksājumu nosacījumi vairāk līdzinās "naudas apgūšanai"

Publiskajā telpā izskanējušie tiešmaksājumu aprēķini nav korekti, tiešmaksājumu sadaļā visvairāk cietīs mazie un vidējie lauksaimnieki, turklāt Zemkopības ministrijas (ZM)...

Foto

Ko lai dara, ja man gribas sev paturēt pusi no grāmatu vākos ielikto apķēzošo sacerējumu pārdošanas cenas?

Jau labu laiku lauzu galvu par grāmatu vākos ielikto...

Foto

Pakļautās Latvijas priekšniekdiletanti infekciozos laikos

Pirms ir sākta ordeņu dalīšana "Par uzvaru pār Covid-19", ir vērts ar vēsu prātu novērtēt pakļautās Latvijas iestāžu un personāliju darbību...

Foto

Kā mēs tērēsim daudzās naudas

Vairāk nekā 10 miljardi eiro jeb gandrīz viens Latvijas gada budžets – tik daudz Eiropas naudas mums līdz 2027. gadam paredz...

Foto

Es apliecinu savu interesi iesaistīties dialogā ar likumdevēju Saeimas organizētā konferencē vai seminārā - tas mums noteikti dos daudz laba

Daru zināmu, ka 2020. gada 2....

Foto

Esam izlēmuši koncentrēties uz ražošanu Latvijā – un tam ir savi iemesli

Šobrīd ir pienācis laiks, kad AS „Agrolats Holding” grupa, kurā ietilpst arī tādi pazīstami...

Foto

Liel un jaun koncertzāl, pa kuras celšn jūs tur kašķe, taisn pirms gad tik atklāt uz Lielo laukum iekš Ventspil

Mēs, kas dzīvo iekš sav ķizgal...

Foto

Nav atbalstāms MK rīkojuma nosacījums par Pasaules tirdzniecības centra ēkas demontāžu

Latvijas Arhitektu savienības (LAS) Padomes locekļi, apspriežot Ministru kabineta rīkojumu Nr. 341 no 18.06.2020. par...

Foto

Eiropas Komisija vērtēs Latvijas ārkārtas stāvokļa atbilstību cilvēktiesībām

Šā gada pavasaris ar Covid 19 un no tā izrietošajām sekām izsita no līdzsvara daudzus. Tiek lauzti šķēpi,...

Foto

Vadzis

Kā saprast teicienu un pat apgalvojumu – «Kad vadzis ir pilns, tas lūzt»? Vai tā, ka ir nepieciešamas pārmaiņas, ka/ja turpmāk neizdosies noturēt paklausībā, ka...

Foto

Tagad mums ir slikti ceļi, bet daudz ierēdņu, kuri balso par to, lai nekas nemainītos

Divas lietas. Arī it kā nesaistītas, bet par to pašu. Attīstības Par kabatas...

Foto

Meklējam viedu taktiku ēnu ekonomikas līmeņa mazināšanai

Pagājušais – 2019. gads iestādei bija nopietns pagrieziena punkts, kad tika izstrādāta jauna Valsts ieņēmumu dienesta (VID) attīstības stratēģija...

Foto

Sauksim visas lietas īstajos vārdos

Kas katram no jums ir tas mīļākais un dārgākais? Protams, vispirms tā ir paša personīgā āda. Pēc tam bērni, sieva, ģimene....

Foto

Kremļa vēstniecība nāk palīgā: noderīgie idioti cieš zaudējumus „Piebaltijas” infokara frontē

Latvija ir uzsākusi sparīgu cīņu pret  Kremļa izplatīto dezinformāciju. Par drošību un  veselīgu mediju vidi atbildīgās...

Foto

Kam ir izdevīga ārkārtas situācija, jeb kā tiek radītas dzīres mēra laikā?

Saeimas pēdējā ārkārtas sēdē 9. jūlijā, tika izskatīti pieprasījumi par konkrētiem faktiem saistībā ar...

Foto

Mēs dzīvojam melu sistēmā

Es Jums pastāstīšu, kā veido melu ziņas. Melu sistēmu. Tikai ar dažiem piemēriem. Kaut to ir daudz....

Foto

Pareizu ceļu ejam, biedri Svece

Atbalsta vēstule pasaules progresa vēsmu nesējiem, nenogurdināmiem cīnītājiem pret verdzības laiku mantojumu, rasismu un citiem -ismiem....

Foto

Par ko Covid piemaksas Ieslodzījuma vietu pārvaldē?

Izlasīju internetā: "Fiskālās disciplīnas padome: valsts atbalsts Covid-19 pēckrīzes pasākumiem lielākoties ticis valsts sektoram un uzņēmumiem.”...

Foto

Vai Ļeņina ielā 59 (blakus Stūra mājai) dzīvoja čekisti?

Es te veicu nelielu izpēti. Iepriekš publicēju aicinājumu atsaukties zinošus cilvēkus, kas varētu paskaidrot, vai Ļeņina ielā...

Foto

Pēdējais laiks mēģināt iegūt politisko kapitālu no prettiesiskā nekustamā īpašuma nodokļa tēmas

Līdzšinējā nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) piemērošanas kārtība ir jāreformē, un jāievieš neapliekamais minimums primārajam...

Foto

Dievapziņa - strīdēties vai mēģināt saprast?

Katram no mums ir sava patiesība jeb pasaules uzskats, ko esam izveidojuši no lasītā, redzētā, dzirdētā, skolā iemācītā un pašu...

Foto

Uz politiskā feļetona tiesībām: pašpasludinātā virsvadoņa dekrēti par Teikas apkaimi

Es, Viedais Manels, turot roku uz Latvju nerātnajām dainām, pasludinu sevi par Teikas virsvadoni un zvēru...

Foto

Tālmācību nepieņemamības pamatojums

Tālmācību (attālinātās “online” izglītības) nepieņemamības pamatojums jeb krievu neoliberālis prognozē klātienes izglītības elitarizāciju un apgalvo, ka līderiem nav jābūt pārāk daudz un tāpēc...

Foto

Nekustamā īpašuma astrālās vērtēšanas līkloči

Šobrīd Latvijā nekustamo īpašumu kadastrāli vērtē atsevišķi – ēkas/būves un zemi, kas ir pretrunā ar pasaulē pārsvarā pieņemto praksi un Latvijas...

Foto

Latvijas Nacionālā bibliotēka aicina Valsts prezidentu kļūt par pirmās latviski izdotās grāmatas piecsimtgades notikumu patronu

Valsts prezidents Egils Levits ar dzīvesbiedri Andru Leviti šodien apmeklēja Latvijas...

Foto

Ja ir TĀDS “tautu tēvs”, tad labāk tautai dzīvot kā bārenei

Pasaulē ir un ir bijuši vairāki “tautas tēvi”. Tiesa, šāda iezīme ir tikai totalitārajiem režīmiem....

Foto

Pārdomas pēc grāmatas "Viltvārdis" izlasīšanas

Vispār jau cilvēcīgi Levitu var saprast, nedaudz pat izjūtu līdzjūtību. Kādas dzimtas piedzīvotās epizodes, iespējams, gadu gaitā radu daudzreiz pārstāstītas un...

Foto

Ko gada laikā paveicis nācijas tēvs un visas tautas prezidents

Valsts prezidenta Egila Levita prezidentūras pirmā gada (2019. gada 8. jūlijs–2020. gada 6. jūlijs) kopsavilkums....

Foto

VID pieeja veicina to, ka uzņēmējs ir gatavs pat atsaukties noziedznieku aicinājumiem sadarboties

Valsts ieņēmumu dienestam (VID) ir būtiska loma valsts budžeta ieņēmumu veidošanā. Tomēr visbūtiskākā...

Foto

Toreiz un tagad jeb Mīti un patiesība par dzīvi Latvijā padomju laikā

Vien reta tēma tiek apspriesta tik emocionāli, bet bieži vien – pat agresīvi, kā...

Foto

Totalitāro žurku cīņa par varu: kurš kuru iznerros

Pašsaprotams, ka sabiedrotos (draugus) aicina ciemos kā ikdienā, tā arī svētku dienās. Īpaši jau svētku dienās. Nav šaubu,...

Foto

Ja tas, ko raksta grāmatā „Viltvārdis”, ir taisnība, tad Nācijas tēvam ir jāatkāpjas

1. Ja viss tas, ko grāmatā Viltvārdis, raksta Lato Lapsa, ir taisnība, tad Nācijas...

Foto

Ko apliecina pieminekļa zīme

Mantojums ir visapkārt, tas, paaudžu paaudzēm uzkrāts, veido mūsu šodienu – kā fons un vērtību radītājs. Tas, ko redzam, paliek mūsos, tāpēc...

Foto

Tagad es piesaku valsts digitalizācijas reformu

Ministru kabinetā (MK) apstiprināts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotais informatīvais ziņojumus "Par valsts pārvaldes informācijas sistēmu arhitektūras...

Foto

Manas pārdomas par Latvijas himnu

Mūsu valsts himnā centrālais jēdziens ir Latvija. Toreiz, kad himna radās, priekšstats par Latviju bija jauns. Latvija kā vienota zeme –...