Advokātu padome prasa Balmakam paskaidrojumus par izteikumiem tviterī
PIETIEK20.04.2015.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Saņemot Pietiek jautājumus, Zvērinātu advokātu padome (ZAP) pieprasījusi no advokāta Induļa Balmaka paskaidrojumus par viņa, maigi izsakoties, ekspresīvajiem izteikumiem sociālajā tīklā Twitter. Pietiek jau iepriekš atvainojas jūtīgākiem lasītājiem par šo izteikumu atreferējumu.
"Kā profesionālajā darbībā, tā privātajā dzīvē advokātam jāatturas no tādas uzvedības vai rīcības, kas var apkaunot viņa profesiju, izsaukt šaubas par viņa cieņu, godīgumu un taisnīgumu," teikts Latvijas zvērinātu advokātu ētikas kodeksā.
"Ja gadījumā par prezidentu tiek meklēts "lielākais kretīns", tad šodienas Saeimas sēdē viens idiots pieteicās", "administratoru izveidotā mafija izvaro LR un piesmej tās tiesiskumu", "valsts atkal nopirkusi sūdu uz kociņa par 118 000€?" - šādi un līdzīgi Balmaka izteikumi savukārt atrodami sociālajā tīklā.
Uz šiem izteikumiem Pietiek norādīja kāds lasītājs, un, kā izrādījās, tāpat kā Pietiek līdz tam par to neko nebija zinājusi arī Zvērinātu advokātu padome, kas nu pieprasījusi no Balmaka paskaidrojumus. Pēc to saņemšanas padome lems, vai šo lietu izskatīt ētikas vai disciplinārlietu komisijas sēdē, vai arī atstāt bez izskatīšanas.
ZAP priekšsēdētāja vietniece Guna Kaminska sarunā ar Pietiek uzsvēra, ka viņai personīgi nav pieņemama situācija, ka jebkurš cilvēks, vēl jo vairāk advokāts, internetā atļaujas izteikties nekulturāli. Saņemot jebkuras personas iesniegumu par advokāta necienīgu rīcību, ZAP nekavējoties uz to reaģējot, vispirms, prasot paskaidrojumu.
Kaminska neslēpa, ka padome nav pamanījusi Balmaka izteikumos sociālajos tīklos, jo pati ZAP neesot reģistrējusies nevienā sociālajā tīklā, kā arī izsekot visu advokātu aktivitātēm sociālajos tīklos nav iespējams.
„Padome noteikti prasīs paskaidrojumu. Vienmēr, ja par advokātu saņem informāciju, ka advokāts nav uzvedies cienīgi, tad no advokāta tiek pieprasīts paskaidrojums. Pēc tam tiek skatīts padomes sēdē, un tur arī lemj, vai to izskatīs ētikas komisija vai disciplinārlietu komisija, vai arī advokātu padome to atstās bez disciplinārlietas ierosināšanas. Protams, ir arī gadījumi, kad advokātu padome atbild, ka tur nekāda pārkāpuma nav,” procedūru skaidroja Kaminska, piebilstot, ka katrā gadījumā pats fakts, ka jāsniedz paskaidrojums, pašam advokātam nav patīkams.
Kaminskai neesot pieņemama situācija, ka advokāts internetā var izteikties nekulturāli. „Ja ir iebildumi, tad, lūdzu, izsaki tos konstruktīvā veidā vietā, kur tos var risināt. Ja tā ir intervija, tad varbūt tas ir citādāk, ja pauž viedokli par konkrētu lietu. Pat, ja nemīli to valsti un to procesu, tā nedrīkst darīt,” uzskata ZAP vadītāja vietniece.
Seko mums 
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Šī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Pavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Latvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
