Iesaki rakstu: 
„Tiesiskuma koalīcijai” pietuvinātais advokāts Romualds Vonsovičs, kurš pazīstams ar saviem no Latvijas Bankas saņemtajiem iespaidīgajiem honorāriem, pēdējā laikā paklusām nopietni ieinteresējies par iespējām, ko var dot ebreju organizāciju īpašumu jautājuma risināšana, - par to liecina viņa vēstule, kas adresēta Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājam Aināram Latkovskim un ir nonākusi Pietiek rīcībā.
Vēstulē „Par negodprātīgu informācijas iemantošanu, izmantojot to, ka ir aktualizēts ebreju īpašumu jautājumu”, kurā advokāts bieži lieto terminus „iespējams”, „aizdomas” un „interesanti”, ir runa par bijušo Rīgas Dzelzceļnieku skolu Rīgā, Abrenes ielā 2.
Vonsoviča rīcībā no nenosauktiem avotiem esot nonākusi informācija, „kas rada pamatu aizdomām par esošo un bijušo valsts amatpersonu negodprātīgu informācijas iegūšanu un izmantošanu savās personīgajās interesēs saistībā ar nesen aktualizēto ebreju īpašumu jautājumu”. Šīs politiski pietuvinātā advokāta aizdomas vēl vairāk esot pastiprinājis 2012. gada 22. jūnija LTV raidījuma Panorāma nejauši nofilmētais un pārraidītais, ziņojot par šo īpašumu.
Vonsoviča loģika ir šāda: ebreju īpašumu jautājums atkārtoti ir ticis aktualizēts šā gada 17. maijā, kad Ministru prezidenta birojā tika saņemts Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomes iesniegums ar lūgumu rast risinājumu šim jautājumam, bet publiska informācija masu medijos par šī jautājuma atkārtotu aktualizēšanu ir izskanējusi tikai 7. jūnijā, kad par to izteicies ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.
Tātad informācija par to, ka šo jautājumu pārskatāmā nākotnē skatīt Ministru kabinets vai citas atbildīgās valsts pārvaldes iestādes, laikā no 17. maija līdz 7. jūnijam bijusi pieejama tikai valsts pārvaldes iestādēm, tostarp VAS Valsts nekustamie īpašumi, kura pamatfunkcija ir apsaimniekot un attīstīt valsts nekustamos īpašumus, kā arī šī jautājuma aktualizēšanas iniciatoriem.
Taču, neskatoties uz to, šī informācija, kā savā iesniegumā pauž Vonsovičs, esot nonākusi arī kāda Edgara Juhneviča rīcībā, kas līdz 2006. gada 10. janvārim ieņēmis LR Valsts zemes dienesta Lielrīgas reģionālās nodaļas vadītāja amatu. „Attiecīgi Edgars Juhnevičs bija nekavējoši rīkojies, un jau 2012. gada 29. maijā Edgaram Juhnevičam 100% piederošā SIA DiscoRecords (kurā viņš ir arī vienīgais valdes loceklis) ar VAS Valsts nekustamie īpašumi noslēgusi nomas līgumu uz 12 gadiem par vienu no ebreju sabiedrisko organizāciju bijušajiem īpašumiem — bijušo Rīgas Dzelzceļnieku skolu Rīgā, Abrenes ielā 2, kas līdz 1940. gadam piederējusi Ebreju Izglītības biedrībai,” iesniegumā raksta advokāts Vonsovičs.
Saskaņā ar advokāta pārliecību DiscoRecords neveic nekādu saimniecisko darbību, savukārt Juhnevičs pēc amata atstāšanas bijis „iesaistīts vairākos iespējamos krāpšanas gadījumos ar nekustamajiem īpašumiem, kas veikti izmantojot informāciju, kas Edgaram Juhnevičam bijusi pieejama kā valsts amatpersonai”. Advokāts iesniegumā min arī konkrētus šādus gadījumus – tiesa, ar mediju vidē iecienīto piebildi „iespējams”.
Šie „iespējams”, kā arī fakts, ka minētajā Panorāmas sižetā pie Abrenes ielas 2. nama nofilmēt arī Juhnevičs, Vonsovičam „rada pamatu aizdomām, ka tā nav tikai nejauša sakritība, ka brīdī, kad ir atkārtoti aktualizēts ebreju īpašumu jautājums, bet tas vēl nav publiski zināms, Edgaram Juhnevičam piederošā un faktiski nefunkcionējošā SIA DiscoRecords slēdz nomas līgumu ar VAS Valsts nekustamie īpašumi par vienu no šādiem bijušajiem ebreju sabiedrisko organizāciju īpašumiem. Tādā veidā iespējams tiek organizēta darījumu shēma, kā iegūt labumu - piemēram, kompensāciju no Latvijas valsts „nomnieka" labā sakarā ar noslēgto nomas līgumu gadījumā, ja tiek pieņemts lēmums par konkrētā nekustamā īpašuma nodošanu ebreju sabiedriskajām organizācijām”.
Nav zināms, kura sava klienta interesēs šajā gadījumā rīkojas Vonsovičs, kurš tiek uzskatīts par personu, kas šādās situācijās rīkojas tikai praktisku un finansiālu apsvērumu dēļ. Taču, kā kļuvis zināms Pietiek, Vonsovičs, izmantojot savus kontaktus, mēģinājis ar savām bažām un aizdomām iepazīstināt iespējami lielāku skaitu augstāko valsts amatpersonu, - Pietiek rīcībā ir arī advokātam Finanšu ministrijas vārdā sagatavotas atbildes projekts.
Šajā dokumentā par Vonsoviča bažām norādīts, ka patiesībā informācija par īpašuma iznomāšanu 2011. gadā bez rezultātiem publiskota vismaz astoņas reizes, un tikai šā gada martā (un nevis maijā vai jūnijā, kā šķiet advokātam) beidzot pieteicies viens pretendents – SIA DiscoRecords.
Minot vēl virkni argumentu, ministrija norāda, ka „nav notikusi negodprātīga informācijas izmantošana, Sabiedrībai iznomājot īpašumu tieši tajā brīdī, kad ir aktualizēts ebreju īpašumu jautājums”. Tāpat saistībā ar advokāta iesniegumu tiek aizrādīts, ka, „lai izvērtētu Latvijas valstij nākotnē iespējamas neadekvātas kompensācijas vai citu labumu pieprasīšanu, vienlaikus būtu jāizvērtē arī tie zaudējumi, kas rastos Latvijas valstij ilgstoši uzturot neizmantotu īpašumu, novēršot tā tehniskā stāvokļa pasliktināšanos vai pat veicot tā uzlabošanu”.
Seko mums 
Šodien koncertzāles Palladium mājaslapā es atradu paziņojumu par krievu mūziķa „голосанебесныхтел” uzstāšanos.
Esmu Rīgas domes deputāts, taču savu priekšnieku – Rīgas mēru Viesturu Kleinbergu pēdējoreiz redzēju Rīgas domes sēdē 2025. gada 16. oktobrī. Kopš tā laika – nekā. Ne ziņas, ne redzēts, ne dzirdēts. Neviļus nākas atcerēties pēc Reiņa un Matīsa Kaudzīšu romāna motīviem uzņemto filmu “Mērnieku laikus” un tajos dzirdēto jautājumu: “Kur te ir pagasta staršina? Nu pagasta vecākais?!”
19.oktobrī bija mēnesis, kā mūsu Semītis tika nošauts savā teritorijā, kurā likās, ka ir drošībā. Piedod, Draudziņ, ka nenosargājām.
Ja vien histērija ap Stambulas konvenciju nav Jaunās Vienotības un Progresīvo pilnībā menedžēta īslaicīga priekšvēlēšanu vai ārkārtas vēlēšanu kampaņa, kas izbeigsies līdz ar nosprausto mērķu sasniegšanu visiem iespējamiem līdzekļiem, tad mēs, iespējams, šobrīd piedzīvojam būtisku transformāciju.
Pēc Latvijas Republikas Saeimas lēmuma otrajā un galīgajā lasījumā atbalstīt likumprojektu Par izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (1058/Lp14) (turpmāk - Likumprojekts), aicinām Jūs izmantot Latvijas Republikas Satversmes 71. panta minētās pilnvaras un nodot šo Likumprojektu otrreizējai caurlūkošanai Saeimā.
Latvija ir izkļuvusi no Padomju Savienības, taču konservatīvie politiķi joprojām turas pie tās vērtībām. Viņus vada ilgas pēc vadoņa "stingrās rokas" un sajūsmina padomju klusēšanas kultūra – vardarbību ģimenēs, par ko runā Stambulas konvencija, labāk paslēpt, nevis risināt. Saeimas komisijā konservatīvie nupat liedza cilvēkiem iespēju par Konvenciju izteikties – padomiska cenzūra tiem joprojām šķiet pievilcīga. Trīsdesmit gadus Latvija ir virzījusies rietumnieciskas demokrātijas virzienā, taču lēni, kā pa celmiem, jo konservatīvie joprojām nespēj izkļūt no Padomju Savienības galvā un velk mūs atpakaļ austrumu virzienā.
Cik ilgi klusēsim? Cik ilgi skatīsimies, kā tiek šauts, melots un piesegts? Šodien jautājums nav par to, kurš bija vainīgs. Jautājums ir — kas notiek ar cilvēkiem, kuriem rokās ir ierocis un sirdī — tukšums.
