Advokāti atsakās no lietas uzreiz pēc tam, kad padzirdējuši Guļāna uzvārdu...
Pietiek lasītājs19.12.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Lasītāji no iepriekšējām publikācijām jau ir uzzinājuši, kā „uzņēmējs”, Augstākās tiesas senatora dēls Armands Guļāns zog naudu no bankām, citu valstu budžetiem un “uzmet” savus biznesa partnerus par miljoniem eiro. Man piekrita sniegt interviju Vladislavs Lopačs (attēlā) – viņš pārstāv investoru grupu, kas ir cietuši no Armanda Guļāna darbībām, jo viņiem bija iespēja neuzmanīgi ieguldīt naudu viņa industriālo eļļu ražošanas “biznesā” (kā pēc tam noskaidrojās – vienkārši dīzeļdevielas, bet, ja to uzdod par eļļu, var nemaksāt akcīzes nodokļa miljonus).
- Vai jūs smagi cietāt no Armanda Guļāna darbībām?
- Armands – ģeniāls krāpnieks! Esmu spiests to atzīt. Viņš spēja uzzīmēt tādu ienesīgam biznesam līdzīgu un reālistisku ainu, ka es un mani partneri ieguldījām viņa shēmās vairākus miljonus, kurus faktiski viņš mums nozaga. Turklāt es pēc tam uzzināju, ka viņš apmānīja ne tikai mani. Ar līdzīgiem paņēmieniem viņš uzmeta par lielu summu cilvēkus no Polijas, Lietuvas, Baltkrievija un Čehijas. Un es zinu šos cilvēkus.
- Kā jūs iepazināties ar Guļānu?
- Man bija partneris no Krievijas Dmitrijs Boikovs. Viņš zināja Armandu un piedāvāja man investēt naudu uz procentiem viņa industriālo eļļu pārdošanas biznesā Eiropā. Boikovs garantēja līdzekļu saglabāšanu, bija gatavs būt galvotājs, un es viņam uzticējos.
- Kā attīstījās partnerība?
- 2013.gada beigās Boikovs mani iepazīstināja ar Armandu Guļānu Rīgā. Armands radīja man veiksmīga cilvēka iespaidu: dārgs kostīms, aksesuāri, Zegna brilles (nez kāpēc es tās atceros). Uzvedās pārliecinoši, izstāstīja par industriālajām eļļām un kur tās lieto: hidraulika, liešanas rūpniecībā, citas sfēras.
- Boikovs iestājās kā Guļāna garants?
- Jā, tieši tā. Tāpēc arī piekritu. Es nekad nestrādātu ar nepazīstamu cilvēku bez galvotāja. Tiesa, toreiz es nezināju, ka vēlāk mans draugs un partneris Boikovs vienpusējā kārtā atteiksies no garantijām un man nāksies ar viņu tiesāties. Vēl vairāk – tagad es esmu gandrīz pārliecināts, ka viņš jau no paša sākuma ar Armandu Guļānu plānoja šo uzmešanu.
- Kas notika tālāk?
- 2014.gada sākumā mēs ar Boikovu parakstījām divus aizdevuma līgumus ar divām Guļāna kompānijām – bulgāru DIKHSA SP LTD un Maltas OM HOLDING LTD. No mūsu puses kā aizdevējs piedalījās kompānija WIDEFRAME INVESTMENTS, ko mēs ar Boikovu atvērām tieši šim investīciju projektam. Es atdevu Boikovam naudu pa daļām, viņš pārskaitīja uz šīs kompānijas kontu, no kurienes pēc tam nauda nonāca pie Armanda Guļāna. Viņš cītīgi maksāja procentus, līdz ar ko es piesaistīju investīcijām šajā projektā vairākus savus partnerus no dažādām valstīm. Pamazām investīciju summa sasniedza vairākus miljonus eiro. Tagad es saprotu, ka tā bija kļūda un uzticēt naudu Guļānam nedrīkstēja. Kaut vai no nodokļu nemaksāšanas 263 tūkstošu latu apmērā vēstures 2008.gadā un tēva, tiesneša Andra Guļāna protekcijas dēļ, kuram pateicoties, apsūdzības tā arī netika izvirzītas.
- Jūs teicāt, ka Armands uzzīmēja jums reālu ainu. Kāda tā bija?
- Jā, tieši tā. Viņš divas reizes veda mani uz industriālo eļļu ražošanas rūpnīcām Polijā: TRANS OIL Sp. z o.o. Koneckas pilsētā, direktors - Norberts Kruks, un DUO MASTER Sp. z o.o. Bardo pilsētā, beneficārs – Armanda Guļāna draugs, poļu biznesmenis Roberts Sova. Guļāns apgalvoja, ka šīs rūpnīcas srādā tikai uz mums un ieguldītā nauda dod plānoto peļņu. Uzņēmumi un dokumenti, kurus parādīja Armands, autocisternu rinda uz uzpildīšanos izskatījās ļoti reāli. Vēlāk izrādījā, ka patiesībā industriālās eļļas izskatā, kura netika aplikta ar akzīes nodokli, Guļāns pārdeva uz Eiropu dīzeļdegvielu un nemaksāja nodokļus par tās pārdošanu. Un viņa pircēji nemaksāja akcīzi (bet tie ir miljoni eiro). Itālijas un Bulgārijas policija tagad to izmeklē.
- Un kad jūs sapratāt, ka Armands Guļāns ir krāpnieks un ka viņš jūs piemānīja?
- 2015.gada sākumā viens no maniem investoriem palūdza atdot daļu naudas. Aizdevuma līgums to pieļāva, bet Armands nevarēja laikā veikt naudas atdošanu un tad arī pirmo reizi neizmaksāja procentus. Trīs mēnešus es prasīju atdot naudu, bet viņš katru reizi izdomāja jaunus iemeslus. Septembrī viņš pārskaitīja man dažus tūkstošus eiro, un kopš tā laika izmaksu vairs nebija vispār.
- Ar ko Guļāns skaidroja atteikšanos izmaksāt procentus un atdot ieguldīto naudu?
- Armands teica, ka nauda iestrēgusi pie piegādātājiem (pēc viņa vārdiem, tikai pie Trans Oil iestrēguši 600 tūkstoši eiro, pie DUO Masters – variāk par 1,2 miljoniem) un ka viņi it kā gaida naftas cenu stabilizāciju, lai neciestu zaudējumus. Pēc būtības ar tik nopietnu aizmuguri kā viņa tēvs viņš varēja teikt visu, kas ienāk prātā. Un pat nedomāt par to, ka jāizpilda savas saistības.
- Tajā brīdī jūs zinājāt, kas ir Armanda tēvs?
- Jā, es zināju, ka Andris Guļāns – augsti stāvošs tiesnesis Senātā, bijušais Augstākās tiesas tiesnesis, bet Armands teica, ka tēva stāvoklis un sakari dod iespēju atvērt jebkuras durvis un risināt jebkurus jautājumus Latvijā un ka viņam ļoti palīdz biznesā. Tad es nezināju, ka pēc tam tas kļūs man par reālu draudu.
- Kā tālāk attīstījās notikumi?
- Armands Guļāns baroja mani ar solījumiem, pēc tam sāka vairīties no tikšanās un pārstāja atbildēt uz zvaniem. Bet pēc tam pēkšņi pārliecināti parakstīja garantiju vēstuli, kurā nofiksēja parāda summu uz 2015.gada 8.decembri: € 491 398,74 и $ 3 183 080,71. Guļāns vēstulē apsolīja izmaksāt parādu līdz 2015.gada 31.decembrim. Man kļuva mierīgāk – man bija uz rokas oficiāls dokuments, ko parādīt partneriem-investoriem. Bet izrādījās, ka es par ātru sapriecājos. Armanda paraksts atbaidīja visus advokātus – neviens negribēja iekļūt tēva Andra Guļāna gaļas mašīnā.
- Armands Guļāns atdeva jums naudu?
- Nē. Visu 2016.gadu Guļāns baroja mani ar solījumiem visu atmaksāt, pēc tam, kad manas prasības kļuva uzstājīgākas, sāka likt manīt, ka man nav vērts izvērst pārāk vētrainu darbību, citādi par mani var ieintersēties Latvijas tiesībsargājošās iestādes. Atgādināja arī par sava tēva Andra Guļāna sakariem. No atrunām Armands pārgāja pie draudiem – un es sapratu, ka pēc kārtējās vizītes Latvijā varu vienkārši neatgriezties mājās.
- Kāpēc jūs neiesniedzāt prasību tiesā?
- 2017.gada vidū Guļānam tika nosūtīta pirmstiesas pretenzija, bet viņš to vienkārši ignorēja. Kad tēvs ir tiesa – var ignorēt jebkuras pretenzijas un smieties par tām. Advokāti, ar kuriem es konsultējos, atteicās no lietas uzreiz pēc tam, kad izdzirdēja Armanda uzvārdu, jo saprata, ka nāksies tiesāties ar bijušā Augstākās tiesas tiesneša Andra Guļāna dēlu. Vēl vairāk, viņi teica, ka Andra Guļāna spēkos ir aktivizēt valsts aizsardzības aparātu priekš savas ģimenes locekļiem. Kaut gan arī man ne pārāk ir saprotams, par kādu aizsardzību ir runa, ja dēls faktiski nodarbojas ar krāpniecību. Iznāk, ka pat tad, ja uz rokas ir dokumenti un garantijas vēstule, ko parakstījis pats Armands Guļāns, es nevaru panākt taisnību Latvijas tiesā.
- Par ko jums ir izvērtusies partnerība ar Armandu Guļānu?
- Pēc tam, kad Armands pārstāja maksāt procentus, es vērsos pie Dmitrija Boikova ar prasību atrisināt jautājumu par atdošanu. Viņš nevarēja (vai negribēja). Tad es pieprasīju, lai viņš kā garants un galvotājs Guļāna vietā izmaksā man nozagto naudu, bet viņš atteicās, un tagad es esmu spiests ar viņu tiesāties aiz Latvijas robežām un ceru šo tiesu vinnēt. Lai gan saprotu, ka viņš vienkārši var pasludināt sev bankrotu un aiziet no atbildības – tieši tā dara daudzi krāpnieki.
Manas saistības pret maniem partneriem neviens nav atcēlis, tāpēc es biju spiests pārdot visus savus vērtīgos īpašumus un ieķīlāt personīgo dzīvokli, lai daļēji ar viņiem norēķinātos. Bet ar šīm summām nepietika, un nu jau četrus gadus 90% no visiem maniem ienākumiem aiziet daļējai parāda un procentu atmaksai. Un tā ir tā nauda, kura būtu jāmaksā Armandam Guļānam – tiesneša Andra Guļāna dēlam – un viņa “garantam” Dmitrijam Boikovam.
- Pastāstiet, lūdzu, ka ir tas stāsts par rūpnīcu, kuru jūs nopirkāt Latvijā?
- Tas ir stāsts, kas prasa atsevišķu uzmanību. Armands Guļāns nolēma neparobežoties ar miljoniem, kurus mums nozaga, bet paņemt no manis visu līdz pēdējam centam, nozogot
- Parunāsim par to nākamreiz. Esmu pārliecināts, ka lasītājiem būs interesanti uzzināt par vēl vienu augsti stāvošā ierēdņa dēla afēru.
- Esmu pārliecināts, ka afērista aktīvās darbības gados es esmu iestājies rindā ar bankām, parneriem un pat citu valstu budžetiem. Armands Guļāns mīl Itāliju – šī valsts ir viņam ietaupījusi apmēram 2 miljonus eiro nodokļus (pati pat to nenojaušot). Valstu skaits aug, peļņa palielinās, bet investori nezin kāpēc gaida savu naudu, netiekot pie iespējas vērsties pie aizsardzības savas valsts tiesās. Tiesa droši sargā taisnīguma ikonu – Andri Guļānu, kurš ir gatavs novākt malā visus godīgos, bet aizsargāt savu negodīgo dēlu?
Turpinājums sekos.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
