Advokātam Gobzemam „Maxima” traģēdijas kompensāciju lietas apelācijā piemirsies ierakstīt divus cietušos?
PIETIEK18.03.2018.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Advokātam Aldim Gobzemam, kurš ar publiski tā arī neatklātiem nosacījumiem uzņēmies liela skaita Maxima traģēdijā cietušo pārstāvībā, gadījusies savdabīga ķibele, - zaudējis lietā par pieprasītajām kompensācijām pirmajā instancē, viņš apelācijas sūdzībā pie kompensācijas prasītājiem nezināmu iemeslu dēļ nav pieminējis divus apelācijas iesniedzējus. Visticamākais, ka runa ir par nolaidību un aizmāršību, dokumentu gatavojot, - uz to netieši norāda arī Gobzema izvairīgie paskaidrojumi.
Kā rāda Pietiek rīcībā esošie dokumenti, šajā konkrētajā lietā A. Gobzems pārstāvējis divu Maxima veikala sagrūšanā bogājājušo radiniekus un viņu vārdā pieprasījis „atzīt par prettiesisku SIA Homburg Zolitūde bezdarbību, nenodrošinot cilvēka dzīvībai un veselībai atbilstošu vidi būvniecības un telpu ekspluatācijas procesā ēkā Rīgā, Priedaines ielā 20, kas noveda pie smagām sekām”, un piedzīt no uzņēmuma 70 miljonus eiro kā kompensāciju par morālo kaitējumu
Pagājušā gada 19.decembrī Ventspils tiesa pasludināja spriedumu, ar kuru prasību par SIA Homburg Zolitūde prettiesisko bezdarbību un atlīdzības par morālo kaitējumu piedziņu noraidīja pilnā apmērā. Tāpat ar spriedumu tika nolemts atcelt piemēroto prasības nodrošinājumu un atbrīvot no apķīlājuma SIA Homburg Zolitūde nekustamos īpašumus un kustamo mantu.
Taču A. Gobzems ar spriedumu nav bijis mierā un to pārsūdzējis Kurzemes apgabaltiesā. Arī apelācijas sūdzība ir iesniegta visu sešu prasītāju vārdā, taču atšķirībā no sākotnējās prasības tajā ir kāda būtiska atšķirība: kā rāda Pietiek rīcībā esošā apelācijas sūdzība, viena bojāgājušā radinieki nekādu materiālo kompensāciju vairs neprasa.
A. Gobzema parakstītajā un iesniegtajā dokumentā tagad vairs tikai četriem vienas bojāgājušās sievietes radiniekiem tiek pieprasīts izmaksāt kompensāciju par nodarīto morālo kaitējumu 70 miljonu eiro apmērā un visus tiesāšanās izdevumus. Savukārt bojāgājušā vīrieša bērnu vārdā nekāda kompensācija vairs prasīta netiek.
Advokāts sarunā ar Pietiek nespēja sniegt racionālu skaidrojumu šim faktam, tā vietā apgalvojot, ka „prasītāji ir visi. Tas ir norādīts pašā sākumā. Beigās vispār varēja nerakstīt personas, jo no paša sākuma norādīts, ka visi kopā”.
Taču uz jautājumu, kāpēc tomēr apelācijas sūdzībā nav minēts, ka arī bojāgājušā vīrieša tuvinieki vēlas saņemt morālo kompensāciju, A. Gobzems atbildēja: Es jau jums sākumā teicu, ka tam nav nekādas nozīmes, jo apelāciju iesniedz visi kopā un tas ir norādīts sākumā! Es vēlreiz saku, tam nav nozīmes, jo prasību uztur visi!”
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
