„Administratoru kriminālprocesa” pamatā – divu ārzonas firmu sūdzības un aizdomas par darījumiem „bez šķietama ekonomiskā mērķa”
PIETIEK13.06.2017.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Divu ārzonas firmu – Trasta komercbankas kreditoru sūdzības, uz kurām balstīti vairāki Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta ziņojumi, kā arī Valsts policijas Ekonomiskās noziedzības apkarošanas pārvaldes darbiniekiem „radušās pamatotas aizdomas”, ka ir tikuši noslēgti darījumi „bez šķietama ekonomiskā vai nepārprotamā tiesiskā mērķa”, - šāda, kā rāda Pietiek rīcībā nonākušie izmeklēšanas dokumenti, ir aizvadītajā nedēļā plašu ievērību guvušā „administratoru kriminālprocesa” būtība. Kā jau minēts, no četrām aizturētajām personām viena – finansists Jorens Raitums – jau ir atbrīvota.
Pietiek rīcībā esošie izmeklēšanas dokumenti rāda, ka kriminālprocesa pamatā ir ārzonas kompāniju Fairwood Import LLP un Ergo Tec LLP sūdzības par to, ka līdzekļi, kas tām pienākoties kā likvidējamās Trasta komercbankas kreditoriem, esot izmaksāti „trešajām ar klientiem nesaistītām personām”.
Kā šādi maksājumi sūdzībās ir minēti divi. 27 308 eiro un 493 998 dolārus, kas pienākoties Ergo Tec LLP, Trasta komercbankas likvidators Ilmārs Krūms pērn iemaksājis SIA Alunāna biroji kontā, kā maksājuma mērķi norādot „daļējs nodrošinājums kreditora prasījumā likvidācijas procesā”.
Arī 303 998 dolārus, kas pienākoties Fairwood Import LLP, Krūms iemaksājis šīs pašas SIA kontā ar tādu pašu maksājuma mērķi. Savukārt pēc tam SIA Alunāna biroji kontā esošie finanšu līdzekļi debetēti vairākām personām, kuru vidū atkal bijusi jau pieminētā Fairwood Import LLP.
Kā zināms Pietiek, šie personai no malas grūti izprotamie darījumi bijuši saistīti ar nekustamā īpašuma Rīgā, Jura Alunāna ielā 2 īpašnieku maiņu, kas savukārt bijusi saistīta ar nepieciešamību to atbrīvot no apgrūtinājumiem, lai darījums varētu notikt.
Savukārt Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienests saistībā ar šo naudas plūsmu un saņemtajām sūdzībām sastādījis un Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldei (ENAP) nosūtījis vismaz septiņus ziņojumus „par iespējamām prettiesiskām darbībām likvidējamās AS Trasta komercbanka likvidācijas procesā”.
ENAP no šiem ziņojumos izklāstītajiem faktiem ir radušās „pamatotas aizdomas”, ka tikuši noslēgti darījumi „bez šķietama ekonomiskā vai nepārprotamā tiesiskā mērķa” un ka faktiski esot tikušas veiktas „izmaksas virs valstī noteiktā garantētā minimuma tikai tiem atsevišķiem kreditoriem, kas piekrituši saņemt naudu ar likvidatora saistītu starpnieku palīdzību”.
Saskaņā ar šīm aizdomām „likvidējamās AS Trasta komercbanka likvidators Ilmārs Krūms kopā ar Māri Sprūdu izmantojot starpniekus Jorenu Raitumu, Guntaru S., Mārtiņu K. un citas pašreiz nenoskaidrotas personas, visticamāk veica prettiesiskas darbības Krimināllikuma 183.panta otrajā daļā un 195.panta trešajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāva pazīmēm”.
Tas nozīmē, ka aprakstītajos darījumos „bez šķietama ekonomiskā vai nepārprotamā tiesiskā mērķa” ENAP izmeklētāji ir saskatījuši ne tikai noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu vai citas mantas legalizēšanu, ja tā izdarītas lielā apmērā vai ja tās izdarījusi organizēta grupa, bet arī „izspiešanu, ja to izdarījusi personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās”.
Kā izriet no Pietiek rīcībā esošajiem dokumentiem, ar šādu pamatojumu aizvadītās trešdienas vakarā ir bijis pietiekami, lai Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētās prokuratūras prokurors Uldis Cinkmanis dotu nepieciešamo piekrišanu kriminālprocesuālo darbību, tostarp arī kratīšanu veikšanai, bet tiesa divas dienas vēlāk piekristu visu četru aizturēto apcietināšanai. Tiesa, kā minēts, jau vakar viens no apcietinātajiem – Jorens Raitums ir paklusām atbrīvots.
Kā rāda zemesgrāmatas dati, kopš 2015. gada 13. marta īpašums J. Alunāna ielā 2 pieder AS Reģionālā investīciju banka, kas to iegādājusies par 14,7 miljoniem eiro. Neviena no ENAP izmeklēšanas dokumentos minētajām ārzonas firmām saistībā ar šo īpašumu attiecīgajā zemesgrāmatu nodalījumā nav minēta.
Ne Valsts policijas, ne ENAP vadība nekādus komentārus saistībā ar šo kriminālprocesu (vai pat vairākiem, jo šī kriminālprocesa dokumentos apcietinātais maksātnespējas administrators Nauris Durevskis nav pat pieminēts) nav sniegusi. Tāpat jau kopš otrdienas priekšpusdienas Valsts policijas vadība gatavo komentāru par Raituma atbrīvošanu no apcietinājumu, taču arī tas joprojām nav sagatavots.
Seko mums 
Šodien koncertzāles Palladium mājaslapā es atradu paziņojumu par krievu mūziķa „голосанебесныхтел” uzstāšanos.
Esmu Rīgas domes deputāts, taču savu priekšnieku – Rīgas mēru Viesturu Kleinbergu pēdējoreiz redzēju Rīgas domes sēdē 2025. gada 16. oktobrī. Kopš tā laika – nekā. Ne ziņas, ne redzēts, ne dzirdēts. Neviļus nākas atcerēties pēc Reiņa un Matīsa Kaudzīšu romāna motīviem uzņemto filmu “Mērnieku laikus” un tajos dzirdēto jautājumu: “Kur te ir pagasta staršina? Nu pagasta vecākais?!”
19.oktobrī bija mēnesis, kā mūsu Semītis tika nošauts savā teritorijā, kurā likās, ka ir drošībā. Piedod, Draudziņ, ka nenosargājām.
Ja vien histērija ap Stambulas konvenciju nav Jaunās Vienotības un Progresīvo pilnībā menedžēta īslaicīga priekšvēlēšanu vai ārkārtas vēlēšanu kampaņa, kas izbeigsies līdz ar nosprausto mērķu sasniegšanu visiem iespējamiem līdzekļiem, tad mēs, iespējams, šobrīd piedzīvojam būtisku transformāciju.
Pēc Latvijas Republikas Saeimas lēmuma otrajā un galīgajā lasījumā atbalstīt likumprojektu Par izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (1058/Lp14) (turpmāk - Likumprojekts), aicinām Jūs izmantot Latvijas Republikas Satversmes 71. panta minētās pilnvaras un nodot šo Likumprojektu otrreizējai caurlūkošanai Saeimā.
Latvija ir izkļuvusi no Padomju Savienības, taču konservatīvie politiķi joprojām turas pie tās vērtībām. Viņus vada ilgas pēc vadoņa "stingrās rokas" un sajūsmina padomju klusēšanas kultūra – vardarbību ģimenēs, par ko runā Stambulas konvencija, labāk paslēpt, nevis risināt. Saeimas komisijā konservatīvie nupat liedza cilvēkiem iespēju par Konvenciju izteikties – padomiska cenzūra tiem joprojām šķiet pievilcīga. Trīsdesmit gadus Latvija ir virzījusies rietumnieciskas demokrātijas virzienā, taču lēni, kā pa celmiem, jo konservatīvie joprojām nespēj izkļūt no Padomju Savienības galvā un velk mūs atpakaļ austrumu virzienā.
Cik ilgi klusēsim? Cik ilgi skatīsimies, kā tiek šauts, melots un piesegts? Šodien jautājums nav par to, kurš bija vainīgs. Jautājums ir — kas notiek ar cilvēkiem, kuriem rokās ir ierocis un sirdī — tukšums.
