Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Divu ārzonas firmu – Trasta komercbankas kreditoru sūdzības, uz kurām balstīti vairāki Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta ziņojumi, kā arī Valsts policijas Ekonomiskās noziedzības apkarošanas pārvaldes darbiniekiem „radušās pamatotas aizdomas”, ka ir tikuši noslēgti darījumi „bez šķietama ekonomiskā vai nepārprotamā tiesiskā mērķa”, - šāda, kā rāda Pietiek rīcībā nonākušie izmeklēšanas dokumenti, ir aizvadītajā nedēļā plašu ievērību guvušā „administratoru kriminālprocesa” būtība. Kā jau minēts, no četrām aizturētajām personām viena – finansists Jorens Raitums – jau ir atbrīvota.

Pietiek rīcībā esošie izmeklēšanas dokumenti rāda, ka kriminālprocesa pamatā ir ārzonas kompāniju Fairwood Import LLP un Ergo Tec LLP sūdzības par to, ka līdzekļi, kas tām pienākoties kā likvidējamās Trasta komercbankas kreditoriem, esot izmaksāti „trešajām ar klientiem nesaistītām personām”.

Kā šādi maksājumi sūdzībās ir minēti divi. 27 308 eiro un 493 998 dolārus, kas pienākoties Ergo Tec LLP, Trasta komercbankas likvidators Ilmārs Krūms pērn iemaksājis SIA Alunāna biroji kontā, kā maksājuma mērķi norādot „daļējs nodrošinājums kreditora prasījumā likvidācijas procesā”.

Arī 303 998 dolārus, kas pienākoties Fairwood Import LLP, Krūms iemaksājis šīs pašas SIA kontā ar tādu pašu maksājuma mērķi. Savukārt pēc tam SIA Alunāna biroji kontā esošie finanšu līdzekļi debetēti vairākām personām, kuru vidū atkal bijusi jau pieminētā Fairwood Import LLP.

Kā zināms Pietiek, šie personai no malas grūti izprotamie darījumi bijuši saistīti ar nekustamā īpašuma Rīgā, Jura Alunāna ielā 2 īpašnieku maiņu, kas savukārt bijusi saistīta ar nepieciešamību to atbrīvot no apgrūtinājumiem, lai darījums varētu notikt.

Savukārt Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienests saistībā ar šo naudas plūsmu un saņemtajām sūdzībām sastādījis un Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldei (ENAP) nosūtījis vismaz septiņus ziņojumus „par iespējamām prettiesiskām darbībām likvidējamās AS Trasta komercbanka likvidācijas procesā”.

ENAP no šiem ziņojumos izklāstītajiem faktiem ir radušās „pamatotas aizdomas”, ka tikuši noslēgti darījumi „bez šķietama ekonomiskā vai nepārprotamā tiesiskā mērķa” un ka faktiski esot tikušas veiktas „izmaksas virs valstī noteiktā garantētā minimuma tikai tiem atsevišķiem kreditoriem, kas piekrituši saņemt naudu ar likvidatora saistītu starpnieku palīdzību”.

Saskaņā ar šīm aizdomām „likvidējamās AS Trasta komercbanka likvidators Ilmārs Krūms kopā ar Māri Sprūdu izmantojot starpniekus Jorenu Raitumu, Guntaru S., Mārtiņu K. un citas pašreiz nenoskaidrotas personas, visticamāk veica prettiesiskas darbības Krimināllikuma 183.panta otrajā daļā un 195.panta trešajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāva pazīmēm”.

Tas nozīmē, ka aprakstītajos darījumos „bez šķietama ekonomiskā vai nepārprotamā tiesiskā mērķa” ENAP izmeklētāji ir saskatījuši ne tikai noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu vai citas mantas legalizēšanu, ja tā izdarītas lielā apmērā vai ja tās izdarījusi organizēta grupa, bet arī „izspiešanu, ja to izdarījusi personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās”.

Kā izriet no Pietiek rīcībā esošajiem dokumentiem, ar šādu pamatojumu aizvadītās trešdienas vakarā ir bijis pietiekami, lai Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētās prokuratūras prokurors Uldis Cinkmanis dotu nepieciešamo piekrišanu kriminālprocesuālo darbību, tostarp arī kratīšanu veikšanai, bet tiesa divas dienas vēlāk piekristu visu četru aizturēto apcietināšanai. Tiesa, kā minēts, jau vakar viens no apcietinātajiem – Jorens Raitums ir paklusām atbrīvots.

Kā rāda zemesgrāmatas dati, kopš 2015. gada 13. marta īpašums J. Alunāna ielā 2 pieder AS Reģionālā investīciju banka, kas to iegādājusies par 14,7 miljoniem eiro. Neviena no ENAP izmeklēšanas dokumentos minētajām ārzonas firmām saistībā ar šo īpašumu attiecīgajā zemesgrāmatu nodalījumā nav minēta.

Ne Valsts policijas, ne ENAP vadība nekādus komentārus saistībā ar šo kriminālprocesu (vai pat vairākiem, jo šī kriminālprocesa dokumentos apcietinātais maksātnespējas administrators Nauris Durevskis nav pat pieminēts) nav sniegusi. Tāpat jau kopš otrdienas priekšpusdienas Valsts policijas vadība gatavo komentāru par Raituma atbrīvošanu no apcietinājumu, taču arī tas joprojām nav sagatavots.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...