„Administratoru kriminālprocesa” pamatā – divu ārzonas firmu sūdzības un aizdomas par darījumiem „bez šķietama ekonomiskā mērķa”
PIETIEK13.06.2017.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Divu ārzonas firmu – Trasta komercbankas kreditoru sūdzības, uz kurām balstīti vairāki Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta ziņojumi, kā arī Valsts policijas Ekonomiskās noziedzības apkarošanas pārvaldes darbiniekiem „radušās pamatotas aizdomas”, ka ir tikuši noslēgti darījumi „bez šķietama ekonomiskā vai nepārprotamā tiesiskā mērķa”, - šāda, kā rāda Pietiek rīcībā nonākušie izmeklēšanas dokumenti, ir aizvadītajā nedēļā plašu ievērību guvušā „administratoru kriminālprocesa” būtība. Kā jau minēts, no četrām aizturētajām personām viena – finansists Jorens Raitums – jau ir atbrīvota.
Pietiek rīcībā esošie izmeklēšanas dokumenti rāda, ka kriminālprocesa pamatā ir ārzonas kompāniju Fairwood Import LLP un Ergo Tec LLP sūdzības par to, ka līdzekļi, kas tām pienākoties kā likvidējamās Trasta komercbankas kreditoriem, esot izmaksāti „trešajām ar klientiem nesaistītām personām”.
Kā šādi maksājumi sūdzībās ir minēti divi. 27 308 eiro un 493 998 dolārus, kas pienākoties Ergo Tec LLP, Trasta komercbankas likvidators Ilmārs Krūms pērn iemaksājis SIA Alunāna biroji kontā, kā maksājuma mērķi norādot „daļējs nodrošinājums kreditora prasījumā likvidācijas procesā”.
Arī 303 998 dolārus, kas pienākoties Fairwood Import LLP, Krūms iemaksājis šīs pašas SIA kontā ar tādu pašu maksājuma mērķi. Savukārt pēc tam SIA Alunāna biroji kontā esošie finanšu līdzekļi debetēti vairākām personām, kuru vidū atkal bijusi jau pieminētā Fairwood Import LLP.
Kā zināms Pietiek, šie personai no malas grūti izprotamie darījumi bijuši saistīti ar nekustamā īpašuma Rīgā, Jura Alunāna ielā 2 īpašnieku maiņu, kas savukārt bijusi saistīta ar nepieciešamību to atbrīvot no apgrūtinājumiem, lai darījums varētu notikt.
Savukārt Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienests saistībā ar šo naudas plūsmu un saņemtajām sūdzībām sastādījis un Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldei (ENAP) nosūtījis vismaz septiņus ziņojumus „par iespējamām prettiesiskām darbībām likvidējamās AS Trasta komercbanka likvidācijas procesā”.
ENAP no šiem ziņojumos izklāstītajiem faktiem ir radušās „pamatotas aizdomas”, ka tikuši noslēgti darījumi „bez šķietama ekonomiskā vai nepārprotamā tiesiskā mērķa” un ka faktiski esot tikušas veiktas „izmaksas virs valstī noteiktā garantētā minimuma tikai tiem atsevišķiem kreditoriem, kas piekrituši saņemt naudu ar likvidatora saistītu starpnieku palīdzību”.
Saskaņā ar šīm aizdomām „likvidējamās AS Trasta komercbanka likvidators Ilmārs Krūms kopā ar Māri Sprūdu izmantojot starpniekus Jorenu Raitumu, Guntaru S., Mārtiņu K. un citas pašreiz nenoskaidrotas personas, visticamāk veica prettiesiskas darbības Krimināllikuma 183.panta otrajā daļā un 195.panta trešajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāva pazīmēm”.
Tas nozīmē, ka aprakstītajos darījumos „bez šķietama ekonomiskā vai nepārprotamā tiesiskā mērķa” ENAP izmeklētāji ir saskatījuši ne tikai noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu vai citas mantas legalizēšanu, ja tā izdarītas lielā apmērā vai ja tās izdarījusi organizēta grupa, bet arī „izspiešanu, ja to izdarījusi personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās”.
Kā izriet no Pietiek rīcībā esošajiem dokumentiem, ar šādu pamatojumu aizvadītās trešdienas vakarā ir bijis pietiekami, lai Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētās prokuratūras prokurors Uldis Cinkmanis dotu nepieciešamo piekrišanu kriminālprocesuālo darbību, tostarp arī kratīšanu veikšanai, bet tiesa divas dienas vēlāk piekristu visu četru aizturēto apcietināšanai. Tiesa, kā minēts, jau vakar viens no apcietinātajiem – Jorens Raitums ir paklusām atbrīvots.
Kā rāda zemesgrāmatas dati, kopš 2015. gada 13. marta īpašums J. Alunāna ielā 2 pieder AS Reģionālā investīciju banka, kas to iegādājusies par 14,7 miljoniem eiro. Neviena no ENAP izmeklēšanas dokumentos minētajām ārzonas firmām saistībā ar šo īpašumu attiecīgajā zemesgrāmatu nodalījumā nav minēta.
Ne Valsts policijas, ne ENAP vadība nekādus komentārus saistībā ar šo kriminālprocesu (vai pat vairākiem, jo šī kriminālprocesa dokumentos apcietinātais maksātnespējas administrators Nauris Durevskis nav pat pieminēts) nav sniegusi. Tāpat jau kopš otrdienas priekšpusdienas Valsts policijas vadība gatavo komentāru par Raituma atbrīvošanu no apcietinājumu, taču arī tas joprojām nav sagatavots.
Seko mums 
Latvija ir atteikusies no Krievijas gāzes un naftas. Tomēr pie mums turpina ieplūst kāda īpaša Krievijas eksporta "prece" – sazvērestības teorijas. Kādu lomu šis propagandas instruments spēlē Kremļa informatīvajā karā pret rietumiem?
Baltais nams paziņojis par plāniem ierobežot mākslīgā intelekta mikroshēmu eksportu uz Baltijas valstīm, radot satraukumu Latvijas politiskajā elitē. Lai gan sākotnēji daudzi mēģināja vainot bijušo prezidentu Donaldu Trampu, šis lēmums ir nācis no līdzšinējās Baidena administrācijas, demonstrējot, ka ASV pieeja reģionam var būt atkarīga no Latvijas politiskās kultūras un tās pārstāvju reputācijas. 
Šo es kā maksātnespējas procesu administrators esmu redzējis tūkstošiem reižu – ko 99% gadījumu dara uzņēmuma vadība pirms prognozējama bankrota?
Pēdējās nedēļās sabiedrībā vērojamā diskusija par iespējamo mošejas būvniecību Rīgā nav sākusies no īstā gala. Ar kategorisku paziņojumu, ka Rīgā mošejas netiks būvētas, pirmais klajā nāca Rīgas šī brīža vicemērs Edvards Ratnieks no Nacionālās apvienības. Diemžēl tas bija tīri politisks, pat provokatīvs paziņojums, kam tad nesekoja rūpīgāka analīze, ko mēs gribam aizliegt, kādā veidā un kāda mērķa labad?
Mazākumtautību tiesību aizsardzību nosaka Latvijas Republikas Satversmes 114.pants, tādēļ gan šo tiesību, gan arī citu personas tiesību un brīvību jautājumi, kas ietverti Satversmes 8.nodaļā, ir valsts atbildības un visas sabiedrības interešu lokā. Kāpēc arī sabiedrības? Tāpēc, ka cilvēktiesību aizsardzībai ir nepieciešama gan atbilstoša likumdošana un metodes, gan valsts budžeta līdzekļi, kas iegūti, citstarp, iedzīvotājiem maksājot nodokļus.
Pēc dažām dienām pasaulē sāksies ievērojamas pārmaiņas. Faktiski - jaunas pasaules kārtības veidošanās.
Epizode pirms dažām dienām Marākešas (Maroka) lidostā: pasu kontroles rindā stāv apmēram tūkstots cilvēku. Rindā jāgaida vismaz stunda. Milzu telpā neapmierināti, bet pacietīgi drūzmējās ceļotāji no visas pasaules. Tad pēkšņi ierodas latviešu tūristu grupa.
Rīgas centra renesanse ir sākusies – centrā aizvien vairāk parādās jauni restorāni un veikaliņi, iedzīvotāju skaits lēnām, bet pieaug, un tūristu skaits uzņem apgriezienus!
