„Administratoru kriminālprocesa” pamatā – divu ārzonas firmu sūdzības un aizdomas par darījumiem „bez šķietama ekonomiskā mērķa”
PIETIEK13.06.2017.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Divu ārzonas firmu – Trasta komercbankas kreditoru sūdzības, uz kurām balstīti vairāki Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta ziņojumi, kā arī Valsts policijas Ekonomiskās noziedzības apkarošanas pārvaldes darbiniekiem „radušās pamatotas aizdomas”, ka ir tikuši noslēgti darījumi „bez šķietama ekonomiskā vai nepārprotamā tiesiskā mērķa”, - šāda, kā rāda Pietiek rīcībā nonākušie izmeklēšanas dokumenti, ir aizvadītajā nedēļā plašu ievērību guvušā „administratoru kriminālprocesa” būtība. Kā jau minēts, no četrām aizturētajām personām viena – finansists Jorens Raitums – jau ir atbrīvota.
Pietiek rīcībā esošie izmeklēšanas dokumenti rāda, ka kriminālprocesa pamatā ir ārzonas kompāniju Fairwood Import LLP un Ergo Tec LLP sūdzības par to, ka līdzekļi, kas tām pienākoties kā likvidējamās Trasta komercbankas kreditoriem, esot izmaksāti „trešajām ar klientiem nesaistītām personām”.
Kā šādi maksājumi sūdzībās ir minēti divi. 27 308 eiro un 493 998 dolārus, kas pienākoties Ergo Tec LLP, Trasta komercbankas likvidators Ilmārs Krūms pērn iemaksājis SIA Alunāna biroji kontā, kā maksājuma mērķi norādot „daļējs nodrošinājums kreditora prasījumā likvidācijas procesā”.
Arī 303 998 dolārus, kas pienākoties Fairwood Import LLP, Krūms iemaksājis šīs pašas SIA kontā ar tādu pašu maksājuma mērķi. Savukārt pēc tam SIA Alunāna biroji kontā esošie finanšu līdzekļi debetēti vairākām personām, kuru vidū atkal bijusi jau pieminētā Fairwood Import LLP.
Kā zināms Pietiek, šie personai no malas grūti izprotamie darījumi bijuši saistīti ar nekustamā īpašuma Rīgā, Jura Alunāna ielā 2 īpašnieku maiņu, kas savukārt bijusi saistīta ar nepieciešamību to atbrīvot no apgrūtinājumiem, lai darījums varētu notikt.
Savukārt Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienests saistībā ar šo naudas plūsmu un saņemtajām sūdzībām sastādījis un Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldei (ENAP) nosūtījis vismaz septiņus ziņojumus „par iespējamām prettiesiskām darbībām likvidējamās AS Trasta komercbanka likvidācijas procesā”.
ENAP no šiem ziņojumos izklāstītajiem faktiem ir radušās „pamatotas aizdomas”, ka tikuši noslēgti darījumi „bez šķietama ekonomiskā vai nepārprotamā tiesiskā mērķa” un ka faktiski esot tikušas veiktas „izmaksas virs valstī noteiktā garantētā minimuma tikai tiem atsevišķiem kreditoriem, kas piekrituši saņemt naudu ar likvidatora saistītu starpnieku palīdzību”.
Saskaņā ar šīm aizdomām „likvidējamās AS Trasta komercbanka likvidators Ilmārs Krūms kopā ar Māri Sprūdu izmantojot starpniekus Jorenu Raitumu, Guntaru S., Mārtiņu K. un citas pašreiz nenoskaidrotas personas, visticamāk veica prettiesiskas darbības Krimināllikuma 183.panta otrajā daļā un 195.panta trešajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāva pazīmēm”.
Tas nozīmē, ka aprakstītajos darījumos „bez šķietama ekonomiskā vai nepārprotamā tiesiskā mērķa” ENAP izmeklētāji ir saskatījuši ne tikai noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu vai citas mantas legalizēšanu, ja tā izdarītas lielā apmērā vai ja tās izdarījusi organizēta grupa, bet arī „izspiešanu, ja to izdarījusi personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās”.
Kā izriet no Pietiek rīcībā esošajiem dokumentiem, ar šādu pamatojumu aizvadītās trešdienas vakarā ir bijis pietiekami, lai Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētās prokuratūras prokurors Uldis Cinkmanis dotu nepieciešamo piekrišanu kriminālprocesuālo darbību, tostarp arī kratīšanu veikšanai, bet tiesa divas dienas vēlāk piekristu visu četru aizturēto apcietināšanai. Tiesa, kā minēts, jau vakar viens no apcietinātajiem – Jorens Raitums ir paklusām atbrīvots.
Kā rāda zemesgrāmatas dati, kopš 2015. gada 13. marta īpašums J. Alunāna ielā 2 pieder AS Reģionālā investīciju banka, kas to iegādājusies par 14,7 miljoniem eiro. Neviena no ENAP izmeklēšanas dokumentos minētajām ārzonas firmām saistībā ar šo īpašumu attiecīgajā zemesgrāmatu nodalījumā nav minēta.
Ne Valsts policijas, ne ENAP vadība nekādus komentārus saistībā ar šo kriminālprocesu (vai pat vairākiem, jo šī kriminālprocesa dokumentos apcietinātais maksātnespējas administrators Nauris Durevskis nav pat pieminēts) nav sniegusi. Tāpat jau kopš otrdienas priekšpusdienas Valsts policijas vadība gatavo komentāru par Raituma atbrīvošanu no apcietinājumu, taču arī tas joprojām nav sagatavots.
Seko mums 
Jau atkal jārunā par pensijām. Tā Latvijā aizvien ir aktuāla tēma. Taču šoreiz nevis par indeksāciju vai vecuma robežām, bet par veselu sociālo grupu, kuru valsts pirms 30 gadiem "apšmauca".
Otrajā Pasaules karā (WW2) zaudēja gan kara vinnētāji UK, gan zaudētāji (Vācija). Izjuka impērijas, uz pelniem izauga jauna. Tā bija brutāla padarīšana.
Veselības nozare Latvijā pēdējos gados piedzīvo nebijušu sabiedrības uzmanību. Ne tāpēc, ka tā būtu kļuvusi efektīvāka vai pieejamāka, bet tāpēc, ka tās strukturālās problēmas kļuvušas redzamas ikvienam pacientam, nodokļu maksātājam un veselības sistēmas lietotājam. Lai gan nav iespējams uzreiz aptvert visus nozares aspektus, trīs jautājumi izceļas īpaši skaidri: pakalpojumu pieejamība, resursu sadale un projektu vadības kvalitāte. 
Vienā no iepriekšējiem "Latvijas Avīzes" numuriem tika publicēts biedrības „Latvijas Mediju ētikas padome” valdes locekles Ilonas Skujas raksts ar nosaukumu "Process nonācis strupceļā". Rakstā 
Latvijas Preses izdevēju asociācija, kas pārstāv lielāko daļu preses izdevēju, kā arī daudzus interneta portālus, vēršas pie jums, lai atkārtoti paustu nozares bažas un iebildumus par Kultūras ministrijas priekšlikumiem izmaiņām 2026. gada Mediju atbalsta fonda darbībā, kas prezentēti 2025. gada 10. novembra Mediju politikas konsultatīvās padomes sēdē.
Iedomājies Latviju kā senču celtu dzimtas māju. Tā pieder mums – cilvēkiem, kas te dzīvojuši paaudzēm. Mēs esam tās īstie saimnieki.
Politiskā partija Austošā Saule Latvijai jau iepriekš vērsa sabiedrības uzmanību uz Ekonomiskās ilgtspējas likumu, kā arī pastarpināti – uz Likumu par piesārņojumu, to patieso ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un iedzīvotājiem, nosūtot atklātu vēstuli Latvijas Valsts prezidentam ar lūgumu šos likumus neizsludināt, kad tie būs nonākuši prezidenta darba kārtībā. Papildus šiem diviem likumiem klāt pievienojas arī trešais likums – Transporta enerģijas likums, kas attieksies uz “transporta enerģiju, kas tiek izmantota autotransportlīdzekļos ceļu satiksmē, autoceļiem neparedzētajā mobilajā tehnikā – dzelzceļa transportlīdzekļos, lauksaimniecības un mežsaimniecības traktortehnikā, atpūtas kuģos, kad tie nekuģo jūrā”. Tātad tas ietekmēs pilnīgi visus transportlīdzekļu veidus, kas izmanto iekšdedzes dzinējus.
Šobrīd daudz skan Ukrainas vārds skaļo korupcijas skandālu dēļ, taču pētījumi liecina, ka korupcijas ziņā Krievijā ar to daudz lielākas problēmas. Ticami, ja tā nebūtu, ne Putins būtu pie varas, ne arī būtu sācies karš.
