Administrators bez saskaņošanas ar kreditoriem groza saistību dzēšanas plānu
PIETIEK12.10.2014.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pamatīgu šoku piedzīvojuši maksātnespējīgā Marisa Jansona kreditori, uzzinot, ka maksātnespējas administrators Gints Laiviņš-Laivenieks no saistību dzēšanas plāna pēkšņi izņēmis vērtīgāko parādnieka īpašumu, kuru maksātnespējas procesa laikā pamanījusies citas tiesvedības ietvaros pārdot tiesu izpildītāja Vēsma Ampermane. Lai gan Jansona saistību dzēšanas plāns paredzēja šo īpašumu pārdot tikai šogad un iegūto summu sadalīt visiem viņa kreditoriem, tiesu izpildītājas un maksātnespējas administratora veiklā rīcība atstājusi kreditorus ar garu degunu, ļaujot vienam no kreditoriem gūt neapšaubāmas priekšrocības.
Liels bija Marisa Jansona kreditoru pārsteigums, kad viņi pēkšņi ieraudzīja, ka zemesgrāmatā no nekustamā īpašuma Mazapiņi Straupes pagasta Pārgaujas novadā noņemta īpašnieka maksātnespējas atzīme un tam uzradies jauns īpašnieks, kurš to ieguvis izsolē, ko rīkoja tiesu izpildītāja Vēsma Ampermane citas parādu piedziņas prasības ietvaros.
Lai gan izsole notikusi jau 2010.gadā, jaunais īpašnieks - uzņēmums BMinerāls nebija steidzies ar sava īpašuma nostiprināšanu zemesgrāmatā un par to sāka interesēties pēc pāris gadiem, kad konstatēja, ka tas nav iespējams, jo nekustamajam īpašumam zemesgrāmatā uzlikta maksātnespējas atzīme, kas neļauj Zemesgrāmatas tiesnešiem bez maksātnespējas administratora piekrišanas reģistrēt to jaunam īpašniekam.
Jaunais īpašnieks tad arī vērsās pie maksātnespējas administratora Laiviņa-Laivenieka, lūdzot viņu maksātnespējas atzīmi noņemt. Tā kā maksātnespējas likums skaidri nosaka, ka brīdī, kad pasludināts maksātnespējas process, citi parādu piedziņas procesi ir apturami, administrators nebija mierā piekrist, ka pēkšņi no parādnieka mantas apjoma tiek izņemts viens ļoti vērtīgs nekustamais īpašums, kuru pamanījusies izsolē pārdot tiesu izpildītāja. Tomēr pēc kāda laika administrators tiesā iesniedza pieteikumu maksātnespējas atzīmi no īpašuma dzēst.
Kā Pietiek skaidroja maksātnespējas administratora palīdze Vija Grīga, tas izdarīts pēc tam, kad šādu rīkojumu izdevusi Maksātnespējas administrācija (MNA). Izrādās, jaunais īpašnieks par administratora rīcību sūdzējās Maksātnespējas administrācijā, kas viennozīmīgi noteica – Laiviņam-Laiveniekam no īpašuma jādzēš maksātnespējas atzīme - un izdeva par to īpašu rīkojumu.
Izrādās, ka MNA ir atšķirīgs likuma traktējums no tā, kā likumu izprot parādnieka kreditori. Proti, MNA uzskata, ka likumā noteikts – maksātnespējas process stājas spēkā tad, kad tiek pasludināts, nevis ierosināts. Kā skaidro MNA Administratoru uzraudzības departamenta juriskonsulte Aiga Balcere, ne vienmēr pēc maksātnespējas ierosināšanas tiek arī pasludināta maksātnespēja. Savukārt kreditori uzskata, ka par maksātnespējas sākuma zvanu uzskatāms brīdis, kad tiesa ierosina maksātnespējas lietu. Un tieši šie divi atšķirīgie datumi arī ļāvuši tiesām vairākās instancēs atzīt, ka izsole notikusi likumīgi (spriedums ir stājies spēkā pēc vairākkārtējas pārsūdzēšanas).
Izsole notikusi pāris dienas pēc tam, kad tiesā ierosināta Marisa Jansona maksātnespējas lieta. Proti, tiesa maksātnespējas lietu ierosināja 2010.gada 29.oktobrī, bet izsole notika tā paša gada 1.novembrī. Līdz ar to kreditori, kad apstiprināja Marisa Jansona saistību dzēšanas plānu, neko nezināja par plānoto izsoli, bija pilnīgi pārliecināti, ka šī īpašuma pārdošana notiks tikai šogad, un rēķinājās, ka līdz ar tā pārdošanu varēs atgūt diezgan prāvu daļu no summas, ko Jansons ir parādā.
Par notikušo izsoli, visticamākais, neko nav zinājis arī maksātnespējas administrators, kurš jau pēc maksātnespējas lietas pasludināšanas 2011.gada janvārī vērsies zemesgrāmatā, lai īpašumam uzliktu maksātnespējas atzīmi, kas neļauj to "pa kluso" pārdot, apejot kreditorus.
Tikai pēc tam, kad jautājuma risināšanā iesaistījās MNA, kas bija saņēmusi izsoles uzvarētāja sūdzību, Laiviņš-Laivenieks uzzināja, ka notikusi šāda izsole. Turklāt administrators nesteidzās ar maksātnespējas atzīmes dzēšanu zemesgrāmatā, bet gan sagaidīja, kamēr MNA atzina administratora rīcībā normatīvo aktu pārkāpumu un uzlika attiecīgu tiesisko pienākumu, informē Balcere.
„Maksātnespējas administrācija, izskatot iesniedzējas sūdzību un iepazīstoties ar zemesgrāmatā norādīto informāciju, konstatēja, ka līdz pat 2013.gada 29.aprīlim nav dzēsta maksātnespējas atzīme nekustamajam īpašumam. Līdz ar to pie apstākļiem, ka administratoram fakts par minēto tiesas lēmumu bija zināms, jau saņemot Maksātnespējas administrācijas 2013.gada 22.marta vēstuli, ar kuru tika lūgts sniegt paskaidrojumus par iesniedzējas sūdzību, tad Maksātnespējas administrācija atzina Administratora rīcībā normatīvo aktu pārkāpumu un uzlika attiecīgu tiesisko pienākumu,” skaidro Balcere.
Seko mums 
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Šī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Pavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Latvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
