Administratora Bunkus galvenais oficiālais ienākumu avots – radu dāvinājumi, bet klāt 40 tūkstoši „no tumbočkas”
PIETIEK21.06.2017.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Radu dāvinājumi – ja ticēt pazīstamā maksātnespējas administratora Mārtiņa Bunkurs valsts amatpersonas deklarācijai, šis ir bijis viņa galvenais pagājušā gada oficiālais ienākumu avots. Taču dati, kas uzrādīti Bunkus amatpersonas deklarācijās, liek domāt arī par vairāk nekā 40 tūkstošiem eiro, kas izcelti „no tumbočkas”.
Viens no trim Bunkus brāļiem, kā jau minēts, ir pērn jaunā amatā „aizrotētais” Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu parādu piedziņas pārvaldes Maksātnespējas procesa daļas vadītājs Kaspars Bunkus, kas, neraugoties uz viņa iepriekš vadītās struktūras attiecībām ar Mārtiņa Bunkus biznesa interesēm, nekādus oficiālus dāvinājumus brālim nav veicis.
Tomēr jo dāsnāki ir bijuši citi Mārtiņa Bunkus radi: kā rāda maksātnespējas administratora pagājušā gada amatpersonas deklarācija, no brāļa Kristapa Bunkus viņš dāvinājumā saņēmis 27 tūkstošus eiro, bet no tēva Ojāra Bunkus – pat 71 998 eiro.
Kopā no abiem radiem saņemto deklarēto dāvinājumu kopsumma ir 98 998 eiro – tātad būtiski vairāk par tiem 10 049 eiro, ko Bunkus saņēmis maksātnespējas administratora darbā, „ienāk. no saimn. darbības un komercdarb.”, un par tiem 84 619 eiro, ko viņš saņēmis, darbojoties kā advokāts.
Taču tie nav vienīgie finansiālie brīnumi, ko uzrāda pazīstamā maksātnespējas administratora amatpersonas deklarācijas. Vispirms jau, neveicot nekādu deklarējamu darījumu, Bunkus lietošanā ir nonākusi 2013. gada izlaiduma luksus automašīna Range Rover.
Bet tie nav lielākie brīnumi. Pagājušā gada sākumā Bunkus oficiālās parādsaistības bija 352 293 eiro, aizdevumi – 1 034 836 eiro, bet nekādu oficiāli deklarētu uzkrājumu nebija. Savukārt pagājušā gada beigās Bunkus oficiālie uzkrājumi bija 88 692 eiro, parādsaistības bija 527 374 eiro un izsniegtie aizdevumi – 1 355 836 eiro.
Tas nozīmē – pagājušā gada laikā Bunkus oficiāli kopā nopelnījis 193 666 eiro, aizņēmies vēl papildus 175 081 eiro (kaut gan aizņemšanās darījumi nav deklarēti), - tātad kopā viņa ienākumi bijuši 368 747 eiro.
Taču naudas summa, kuru Bunkus pērn ir uzkrājis un vēl no jauna aizdevis, ir bijusi krietni lielāka – kopā 409 692 eiro. No kādas „tumbočkas” ir ņemta starpība – vairāk nekā 40 tūkstoši eiro – nav skaidrs: Pietiek pārstāvis aicinājumu to noskaidrot jau ir nosūtījis Valsts ieņēmumu dienestam, savukārt no paša Bunkus nekādi komentāri nav saņemti.
Seko mums 
Veselības nozare Latvijā pēdējos gados piedzīvo nebijušu sabiedrības uzmanību. Ne tāpēc, ka tā būtu kļuvusi efektīvāka vai pieejamāka, bet tāpēc, ka tās strukturālās problēmas kļuvušas redzamas ikvienam pacientam, nodokļu maksātājam un veselības sistēmas lietotājam. Lai gan nav iespējams uzreiz aptvert visus nozares aspektus, trīs jautājumi izceļas īpaši skaidri: pakalpojumu pieejamība, resursu sadale un projektu vadības kvalitāte. 
Vienā no iepriekšējiem "Latvijas Avīzes" numuriem tika publicēts biedrības „Latvijas Mediju ētikas padome” valdes locekles Ilonas Skujas raksts ar nosaukumu "Process nonācis strupceļā". Rakstā 
Latvijas Preses izdevēju asociācija, kas pārstāv lielāko daļu preses izdevēju, kā arī daudzus interneta portālus, vēršas pie jums, lai atkārtoti paustu nozares bažas un iebildumus par Kultūras ministrijas priekšlikumiem izmaiņām 2026. gada Mediju atbalsta fonda darbībā, kas prezentēti 2025. gada 10. novembra Mediju politikas konsultatīvās padomes sēdē.
Iedomājies Latviju kā senču celtu dzimtas māju. Tā pieder mums – cilvēkiem, kas te dzīvojuši paaudzēm. Mēs esam tās īstie saimnieki.
Politiskā partija Austošā Saule Latvijai jau iepriekš vērsa sabiedrības uzmanību uz Ekonomiskās ilgtspējas likumu, kā arī pastarpināti – uz Likumu par piesārņojumu, to patieso ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un iedzīvotājiem, nosūtot atklātu vēstuli Latvijas Valsts prezidentam ar lūgumu šos likumus neizsludināt, kad tie būs nonākuši prezidenta darba kārtībā. Papildus šiem diviem likumiem klāt pievienojas arī trešais likums – Transporta enerģijas likums, kas attieksies uz “transporta enerģiju, kas tiek izmantota autotransportlīdzekļos ceļu satiksmē, autoceļiem neparedzētajā mobilajā tehnikā – dzelzceļa transportlīdzekļos, lauksaimniecības un mežsaimniecības traktortehnikā, atpūtas kuģos, kad tie nekuģo jūrā”. Tātad tas ietekmēs pilnīgi visus transportlīdzekļu veidus, kas izmanto iekšdedzes dzinējus.
Šobrīd daudz skan Ukrainas vārds skaļo korupcijas skandālu dēļ, taču pētījumi liecina, ka korupcijas ziņā Krievijā ar to daudz lielākas problēmas. Ticami, ja tā nebūtu, ne Putins būtu pie varas, ne arī būtu sācies karš.
Kā var neatcerēties reiz pausto, ka Latvija ir izteikta vienas ziņas sabiedrība? Lūk, Stambulas konvencijas dramatismu nomainījusi cita aktualitāte - armija esot teikusi, ka vajag nojaukt sliedes (1).
Šoreiz stāsts pa punktiem par to, kā vienas “lielvalsts” politiķi ar misijas sajūtu “ietekmē pasaules notikumus” un iznīcina savu valsti.
Kad slavenajam gruzīnu filozofam Merabam Mamardašvili, kurš vecumā iesaistījās politikā, jautāja: „Nu kā tad tā! Kas tad mums te tagad būs?”, viņš atbildēja: “Visu mūžu esmu nodarbojies ar filozofijas mākslu tikai tamdēļ, lai kļūtu par labāku pilsoni.” Tāpēc dziļi atvainojos visiem tiem, kuri nevar pārdzīvot faktu, ka mākslinieks atļaujas izteikt savu pilsoņa pozīciju.
