Administratīvā tiesa ierosina pirmo lietu par Loginova klusēšanu „radinieku piebarošanas” lietā
PIETIEK12.09.2012.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Administratīvā rajona tiesa ir pieņēmusi Pietiek pārstāvja pieteikumu un sākusi administratīvo lietu saistībā ar Rīgas brīvostas pārvaldnieka Leonīda Loginova nevēlēšanos atklāt patiesos apjomus, kādos viņš no 2003. līdz 2007. gadam ar dažādām piemaksām un prēmijām pārvaldē „piebarojis” gan pats sevi, gan savus radiniekus. Šis ir pirmais no pagaidām trim Pietiek pieteikumiem administratīvajā tiesā saistībā ar Loginova vadītās iestādes nevēlēšanos pildīt likuma normas un atklāt šo Loginovu klanam nepatīkamo informāciju.
Kā jau ziņots, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) veiktajā pārbaudē konstatēts, ka Loginova vadītajā Rīgas brīvostas pārvaldē labi apmaksātu darbu atradusi ne tikai viņa sieva, bet arī meita, znots un māsasdēls.
KNAB atzinumā minēts, ka Loginovs kā darba devējs 2000. gadā noslēdzis papildus vienošanos darba līgumos ar vairākām brīvostas amatpersonām, tostarp savu sievu Irinu Gorbatikovu, kura vada brīvostas Ārējo sakaru un administratīvo departamentu. Šīs papildu vienošanās paredz, ka minētajiem darbiniekiem katru gadu pēc brīvostas pārvaldes kārtējā gada pārskata apstiprināšanas tiek izmaksāta prēmija par darba rezultātiem 0,1% apmērā no faktiskajiem pamatdarbības ieņēmumiem (neto apgrozījuma).
Tāpat pārbaudē, kuru 2007. gadā veicis KNAB, atklāts, ka Loginovs laika posmā no 2003. gada decembra līdz 2007. gadam, pārkāpjot interešu konflikta likumu, ir "izdevis 69 rīkojumus par prēmiju izmaksu no Rīgas brīvostas pārvaldes līdzekļiem sev un saviem radiniekiem 232 203, 11 latu apmērā".
Izvērtējot Loginova, viņa sievas Gorbatikovas un vairāku citu vadošu brīvostas amatpersonu faktiski saņemto atalgojumu, KNAB konstatējis, ka "minētajām amatpersonām dažādās piemaksās kopējie ieņēmumi ir lielāki par darba līgumā noteikto amatalgu".
Pēc tam, kad Loginovs paziņoja, ka pretēji šai un vēl citai Pietiek publiskotajai KNAB informācijai viņam un viņa dzīvebiedrei brīvostas luksus automašīnas neesot iznomātas par niecīgu samaksu, Pietiek brīvostas pārvaldei pieprasīja publiskot ne tikai visus datus par brīvostas pārvaldes iznomātajiem auto, bet arī virkni citas informācijas.
Pirmais iesniegums bija veltīts ziņām par iespaidīgajām prēmijām, kas gadiem ilgi ar Loginova svētību izmaksātas viņam pašam un viņa radiniekiem, pieprasot sniegt ziņas par Loginova laika posmā no 2003. gada decembra līdz 2007. gadam ieskaitot izdotajiem rīkojumiem par prēmiju izmaksu no Rīgas brīvostas pārvaldes līdzekļiem sev un saviem radiniekiem.
Savukārt otrais iesniegums bija saistīts ar jautājumu par automašīnām, tostarp arī par to, uz kādiem nosacījumiem auto lieto pats Loginovs – tika pieprasīts sniegt ziņas, kādām personām ar Rīgas brīvostas pārvaldes lēmumiem laikā no 2003. līdz 2012. gadam ieskaitot iznomātas vai nodotas lietošanā automašīnas, par katru darbinieku minot vārdu, uzvārdu, amatu, automašīnas marku, izlaiduma gadu, nomas līguma noteikumus.
Savukārt trešajā iesniegumā pēc tam, kad atklājās, ka brīvostā pat tās preses sekretārei Anitai Leiškalnei lietošanā nodots BMW X5 apvidus auto, Loginova vadītajai iestādei tika uzdota vēl virkne jautājumu par brīvostas pārvaldes autoparku.
Kā Pietiek droši zināms no avotiem brīvostas pārvaldē, apzinoties kaitējumu, ko viņam var nodarīt pieprasītās informācijas publiskošana pilnā apmērā, Loginovs izšķīries par neordināru soli – personiski devis rīkojumu ignorēt Iesniegumu likuma un Informācijas atklātības likuma normas un uz pieprasījumiem vienkārši neatbildēt.
Nu par atbildes nesniegšanu uz pirmo no šiem iesniegumiem jau sākta administratīvā lieta. Tiesa, saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem maksimums, ar ko riskē Loginovs, ir nepieciešamība informāciju sniegt pēc, domājams, pāris gadiem, atmaksāt valsts nodevu 20 latu apmērā. Visnepatīkamākais pārvaldniekam varētu būt tiesas uzlikts pienākums atvainoties par savu prettiesisko rīcību.
Kā jau ziņots, KNAB kriminālprocesu par dzīrēm brīvostas pārvaldē pirms diviem gadiem paklusām izbeidzis „noziedzīga nodarījuma sastāva trūkuma dēļ”.
Seko mums 
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Šī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Pavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Latvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
