Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pēc tam, kad Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) locekle, savulaik sevi par žurnālisti dēvējusī Aija Cālīte-Dulevska nāca klajā ar padomju laikus atgādinošiem pārmetumiem Latvijas Radio raidījumam Krustpunktā, kas izvēloties nepareizus intervējamos cilvēkus, Pietiek gan Cālītei-Dulevskai, gan visai padomei nosūtīja virkni precizējošu jautājumu, izsakot vēlmi saņemt gan to cilvēku sarakstu, kuri "spēlē vienos vārtos", gan arī sarakstu ar gadījumiem, kad šie cilvēki „pārāk bieži” aicināti uz minēto raidījumu. NEPLP no savas locekles izteikumiem norobežojās, savukārt pati Cālīte-Dulevska no atbildēm izvairījās. Nu publicējam administratīvās tiesas argumentāciju – kāpēc Cālītei-Dulevskai ir tiesības runāt visu, kas vien ienāk prātā, kamēr šai runāšanai neseko darbi.

„Rīgā, 2012.gada 24.jūlijā Administratīvās rajona tiesas tiesnese E.Apine konstatēja:

[1] 2012.gada 18.jūlijā Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā saņemts pieteikums, kurā izteikti turpmāk norādītie lūgumi:

[1.1] ierosināt administratīvo lietu un uzlikt par pienākumu Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (turpmāk arī - NEPLP) sniegt atbildi pēc būtības uz pieteicēja 2012.gada 26.jūnija iesniegumu;

[1.2] uzlikt NEPLP par pienākumu atvainoties par savu prettiesisko rīcību.

[2] Pieteikumam pievienots pieteicēja 2012.gada 26.jūnija iesniegums NEPLP loceklei Aijai Cālītei - Dulevskai, ar kuru pieteicējs uzaicinājis NEPLP locekli Aiju Cālīti - Dulevsku sniegt to cilvēku sarakstu, kas pēdējā laikā ir aicināti uz Latvijas Radio raidījumu „Krustpunktā", kā arī sarakstu ar gadījumiem, kad šie cilvēki pārāk bieži aicināti uz minēto raidījumu. Pieteicējs savu lūgumu pamatojis ar argumentu, ka NEPLP locekle Aija Cālīte - Dulevska biznesa portālam nozare.lv esot paziņojusi, ka pēdējā laikā uz Latvijas Radio raidījumu „Krustpunktā" tiek pārāk bieži aicināti cilvēki, kuri „spēlē vienos vārtos". Vienlaikus pieteicējs izteicis lūgumu saņemt no NEPLP locekles Aijas Cālītes - Dulevskas kritērijus lietotajam terminam „pārāk bieži".

Pieteicējs iesniedzis Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes priekšsēdētāja vietnieces Aijas Cālītes - Dulevskas 2012.gada 3.jūlija vēstuli Nr.01-10/09-L/492, kurā norādīts, ka NEPLP priekšsēdētāja vietniece tiktos ar pieteicēju personīgi, lai sniegtu atbildes uz visiem pieteicēju interesējošiem jautājumiem. Papildus norādīts, ka tikšanās iespējama tikai, sākot no 30 jūlija.

No pieteikumā norādītās argumentācijas neizriet, ka pieteicējs pārsūdzētu iestādes faktisko rīcību, nesniedzot atbildi. Pieteicējs norāda, ka Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes priekšsēdētāja vietnieces Aijas Cālītes - Dulevskas 2012.gada 3.jūlija vēstule Nr.01-10/09-L/492 pēc būtības ir atteikums sniegt informāciju, kurā nav norādīta pārsūdzēšanas kārtība.

Izvērtējot pieteikumā izteikto lūgumu kopsakarā ar pieteicēja izteiktajiem apsvērumiem, secināms, ka pieteicēja interesēm atbilst prasījums par pienākuma uzlikšanu iestādei izskatīt pieteicēja 2012.gada 26.jūnija iesniegumu un sniegt atbildi pēc būtības.

[3] Atbilstoši Administratīvā procesa likuma 184. panta pirmajai daļai, pieteikumu var iesniegt par:

1) administratīvā akta izdošanu, atcelšanu (atcelšana pilnībā vai daļā, arī grozīšana) vai spēkā esamību (atzīšana par spēkā neesošu, atzīšana par spēku zaudējušu, arī atcelta administratīvā akta atzīšana par spēkā esošu);

2) iestādes faktisko rīcību;

3) no ārējā normatīvā akta tieši izrietošu konkrētu publiski tiesisko attiecību pastāvēšanu, nepastāvēšanu vai to saturu, ja attiecīgās tiesiskās intereses nav iespējams realizēt ar šā panta 1. un 2. punktā minēto pieteikumu;

4) publiski tiesību līguma atbilstību tiesību normām, tā spēkā esamību vai izpildes pareizību.

Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 184.panta otro daļu, pieteikumu var iesniegt arī par administratīvā akta izdošanas procesā pieļauta procesuālā pārkāpuma konstatēšanu, ja tas radījis būtisku personas tiesību vai tiesisko interešu aizskārumu un ir nepieciešams atlīdzinājuma pieprasīšanai vai lai novērstu līdzīgu gadījumu atkārtošanos. Šādu pieteikumu var iesniegt, ja attiecīgās tiesiskās intereses nav iespējams īstenot ar šā panta pirmajā daļā minētajiem pieteikumiem.

Atbilstoši Administratīvā procesa likuma 2.panta otrajai daļai, likuma pamatmērķi ir pakļaut neatkarīgas, objektīvas un kompetentas tiesu varas kontrolei izpildvaras darbības, kuras attiecas uz konkrētām publiski tiesiskajām attiecībām starp valsti un privātpersonu.

No likumā sniegtajiem formulējumiem izriet, ka izskatīšanas priekšmets administratīvajā tiesā var būt iestādes konkrēts lēmums vai konkrēta rīcība, kas attiecas uz konkrētu personu vai personu grupu (Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2004.gada 7.septembra lēmums lietā Nr.SKA- 212).

[4] Saskaņā ar Iesniegumu likuma 2.panta pirmo daļu, likums nosaka kārtību, kādā privātpersona iesniedz un iestāde vai privātpersona, kas īsteno valsts pārvaldes uzdevumus, izskata dokumentu, kurā ietverts iestādes kompetencē esošs lūgums, sūdzība, priekšlikums vai jautājums, un atbild uz to, kā arī nosaka kārtību, kādā iestāde pieņem apmeklētājus.

No iepriekš minētā secināms, ka iestāde var atbildēt tikai uz lūgumiem, kas saistīti ar iestādes kompetencē esošo pārraudzības sfēru.

Publikācijā laikraksta „Diena" interneta mājas lapā „NEPLP locekle neapmierināta ar radio raidījuma Krustpunktā viesu izvēli" norādīts, ka:

„Portāla politika.lv galvenā redaktore Dita Arāja aicināja NEPLP pārbaudīt, „kādas saites Latvijas Radio saista ar polittehnologiem", un pauda prieku, ka arī NEPLP izbrīnījusi personāliju izvēle. Uz to Cālīte-Dulevska skaidroja, ka lūgs Monitoringa centru „uzskaitīt, cik adekvāta ir personāliju izvēle, kā ar viedokļu daudzveidību". Šīs izpētes dati tikšot publiskoti NEPLP mājaslapā. Vēlāk biznesa portālam Nozare.lv Cālīte-Dulevska skaidroja, ka pēdējā laikā uz šo Latvijas Radio raidījumu tiek pārāk bieži aicināti cilvēki, kuri „spēlē vienos vārtos". „Skaidrs, ka programmas veidotājam ir savi argumenti par aicinātajiem viesiem un par to var diskutēt, tomēr ir nekorekti aicināt cilvēkus, kas spēlē „vienos vārtos". Cilvēks, kas iepriekš skaidri un gaiši deklarējis, ka strādā Tautas partijas un „Saskaņas centra" labā, tiek aicināts komentēt Nacionālās apvienības viedokli saistībā ar tieslietu ministra demisiju. Kā tādiem var ticēt?" jautāja Cālīte-Dulevska"".

Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments (turpmāk arī - Senāts) ir atzinis, ka, lai konkrētu darbību (bezdarbību) atzītu par iestādes faktisko rīcību, nepieciešams konstatēt vairāku to kvalificējošu elementu kopumu, proti, ka darbību veikusi iestāde, tā veikta publisko tiesību jomā, ka personai uz šo darbību ir tiesība, vai tai šīs darbības rezultātā ir radies vai var rasties tiesību vai tiesisko interešu aizskārums. Iztrūkstot kaut vienam no minētajiem elementiem rīcība nav atzīstama par iestādes faktisko rīcību Administratīvā procesa likuma izpratnē (sk. Senāta 2006.gada 22.augusta lēmuma lietā Nr.SKA-459 11.punktu).

Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10.panta septītajā daļā ir noteikts valsts pārvaldes pienākums informēt sabiedrību par savu darbību. Tiesneses ieskatā minētais valsts pārvaldes pienākums ir saistāms ar iestādes veicamajām funkcijām. Tas ir, kā darbība publisko tiesību jomā un attiecīgi administratīvā procesa kārtībā būtu vērtējama tāda informācijas izplatīšana, kas izriet no konkrētas NEPLP funkcijas (ja informācija izplatīta, realizējot konkrētu publisku funkciju).

[5] Atbilstoši Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 57.panta pirmajai daļai, Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome ir neatkarīga pilntiesīga autonoma institūcija, kas atbilstoši savai kompetencei pārstāv sabiedrības intereses elektronisko plašsaziņas līdzekļu jomā, kā ari uzrauga, lai to darbībā tiktu ievērota Latvijas Republikas Satversme, šis likums un citi normatīvie akti. Padome ir atvasināta publiska persona.

Saskaņā ar Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 60.panta pirmās daļas 8.punktu, NEPLP veic elektronisko plašsaziņas līdzekļu darbības monitoringu un apkopo tā rezultātus.

[6] Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 24.panta pirmajā daļā ir noteikts, ka Elektroniskie plašsaziņas līdzekļi ir brīvi un neatkarīgi programmu un raidījumu veidošanā un izplatīšanā, kā arī savā redakcionālajā darbībā, ciktāl tos neierobežo Latvijas Republikas Satversme, šis likums un citi likumi, valsts tehniskie standarti un Latvijai saistoši starptautiskie līgumi.

Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 26.panta pirmajā daļā ir noteikts, ka Elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmās un raidījumos nedrīkst ietvert:

1) sižetus, kuros ir izcelta vardarbība;

2) pornogrāfiska rakstura materiālus;

3) mudinājumu uz naida kurināšanu vai aicinājumu diskriminēt kādu personu vai personu grupu dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, valstspiederības, reliģiskās piederības vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai citu apstākļu dēļ;

4) aicinājumu uz karu vai militāra konflikta izraisīšanu;

5) aicinājumu vardarbīgi gāzt valsts varu vai vardarbīgi grozīt valsts iekārtu, graut valsts teritoriālo vienotību vai izdarīt citu noziegumu;

6) sižetus, kas diskreditē Latvijas valstiskumu un nacionālos simbolus.

Līdz ar to secināms, ka Elektroniskie plašsaziņas līdzekļi ir neatkarīgi programmu un raidījumu veidošanā un izplatīšanā, tomēr NEPLP ir tiesīga uzraudzīt un veikt Elektronisko plašsaziņas līdzekļu monitoringu, pārbaudot, vai Elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmās netiek iekļauti materiāli, sižeti, kuru iekļaušana ir aizliegta saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmi, likumiem vai starptautiskajos līgumos pielīgtajām saistībām. Šādā aspektā NEPLP darbojas publisko tiesību jomā.

No publikācijas laikraksta „Diena" interneta mājas lapā „NEPLP locekle neapmierināta ar radio raidījuma Krustpunktā viesu izvēli" var secināt, ka Aija Cālīte-Dulevska ir izteikusi savu viedokli par to, ka Latvijas Radio raidījumā „Krustpunktā" pārāk bieži piedalās noteiktu politisko spēku pārstāvji, kuru politiskā pārliecība ir jau iepriekš deklarēta, un kuru viedoklis konkrētajos jautājumos ir paredzams.

Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā ir noteikts, kādos gadījumos NEPLP ir tiesīga monitoringa ietvaros iedarboties uz Elektronisko plašsaziņas līdzekļu darbību programmu un raidījumu veidošanā, tomēr ne no Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma, ne no citiem normatīvajiem aktiem neizriet NEPLP tiesības kontrolēt, kāda politiskā novirziena pārstāvji piedalās raidījumos, cik bieži piedalās, un kādu viedokli pauž konkrētie raidījuma dalībnieki. Bez tam likumdevējs ir tieši paredzējis, ka NEPLP darbība nav saistīta ar politiskajām interesēm, to realizāciju, Elektronisko sakaru līdzekļu likumā iekļaujot normu (likuma 56.panta ceturtās daļas 1.punkts), ka Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes loceklis nedrīkst būt politiskās partijas vai politisko partiju apvienības amatpersona.

Ievērojot iepriekš minēto, var secināt, ka NEPLP locekles Aijas Cālītes-Dulevskas izteiktais viedoklis nav saistāms ar iestādes darbību publisko tiesību jomā, jo likumdevējs nav deleģējis NEPLP tiesības kontrolēt, cik bieži un kādos raidījumos personas izsaka savu politisko pārliecību. Ņemot vērā Elektronisko plašsaziņas līdzekļu neatkarību programmu un raidījumu veidošanā un izplatīšanā, to darbība no NEPLP puses var tikt ierobežota tikai likumā noteiktajos gadījumos un paredzētājā kārtībā. Arī NEPLP amatpersonas viedoklis par to, ka nepieciešams uzsākt monitoringa procesu raidījumā „Krustpunktā" nav darbība publisko tiesību jomā, jo nerada personai ne tiesiskas, ne faktiskas sekas, kas var tikt radītas tikai tajā gadījumā, ja iestāde nolemj uzsākt monitoringa procesu. Neatkarīgi no tā, ka kāda persona ieņem amatu valsts pārvaldē, šī persona var rīkoties iestādes vārdā un uzdevumā, gan arī paust savu personīgo viedokli un pārliecību. Iepazīstoties ar raksta saturu, kas atspoguļo Aijas Cālītes-Dulevskas viedokļa apkopojumu gan no sociālajiem tīkliem (Tvvitter), gan portālam nozare.lv, nav pamata secinājumam, ka persona būtu realizējusi kādu valsts pārvaldes funkciju.

Bez tam, Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes priekšsēdētāja vietnieces Aijas Cālītes -Dulevskas 2012.gada 3.jūlija vēstulē Nr.01-10/09-L/492 ir norādīts, ka NEPLP priekšsēdētāja vietniece tiktos ar pieteicēju personīgi, lai sniegtu atbildes uz visiem pieteicēju interesējošiem jautājumiem, no kā secināms, ka pieteicējs netiek ierobežots savās tiesībās vērsties iestādē Iesniegumu likumā noteiktajā kārtībā ar sev interesējošajiem jautājumiem.

[7] Atbilstoši Administratīvā procesa likuma 191.panta pirmās daļas 1.punktam, tiesnesis atsakās pieņemt pieteikumu, ja lieta nav izskatāma administratīvā procesa kārtībā.

Ievērojot to, ka prasījums par pienākuma uzlikšanu iestādei izskatīt pieteicēja 2012.gada 26.jūnija iesniegumu un sniegt atbildi pēc būtības nav skatāms administratīvā procesa kārtībā, pieteikums šajā daļā ir atsakāms pieņemt.

Ievērojot to, ka pamatprasījums nav skatāms administratīvā procesa kārtībā, nav skatāms arī prasījums par morālā kaitējuma atlīdzināšanu (atvainošanos).

Vienlaikus norādāms, ka gadījumā, ja pieteicējs uzskata, ka Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes priekšsēdētāja vietnieces Aijas Cālītes - Dulevskas 2012.gada 3.jūlija vēstulē Nr.01-10/09-L/492 paustais viedoklis vai cita rīcība skar pieteicēja godu vai cieņu, pieteicējs var vērsties ar prasības pieteikumu vispārējās jurisdikcijas tiesā, atbilstoši piekritībai.

Civilprocesa likuma 1 .pants noteic, ka katrai fiziskai vai juridiskai personai ir tiesības uz savu aizskarto vai apstrīdēto civilo tiesību vai ar likumu aizsargāto interešu aizsardzību. Personas tiesības uz goda un cieņas aizsargāšanu paredzētas Civillikumā. Saskaņā ar šā likuma 2352.' pantu katram ir tiesības prasīt tiesas ceļā atsaukt ziņas, kas aizskar viņa godu un cieņu, ja šādu ziņu izplatītājs nepierāda, ka tās atbilst patiesībai. Ja personas godu un cieņu aizskarošās ziņas izplatītas presē, tad gadījumā, kad tās neatbilst patiesībai, šīs ziņas presē arī jāatsauc. Ja personas godu un cieņu aizskarošās ziņas, kas neatbilst patiesībai, ietvertas dokumentā, šāds dokuments jāapmaina. Citos gadījumos atsaukšanas kārtību nosaka tiesa. Ja kāds prettiesiski aizskar personas godu un cieņu mutvārdiem, rakstveidā vai ar darbiem, tad viņam jādod atlīdzība (mantiska kompensācija). Atlīdzības apmēru nosaka tiesa. (22.12.1992. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.01.2006. likumu, kas stājas spēkā 01.03.2006.)”

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Suverenitātes portrets pakta jubilejas sakarā

Foto2019.gada 23.augustā paiet 80 gadi kopš Vācijas un Padomju Savienības līguma noslēgšanas. Tas bija triviāls līgums par neuzbrukšanu. Līgumu parasti dēvē par Molotova-Ribentropa paktu. Līdz 1939.gada 23. augustam cilvēce pazina daudzus paktus, kā dēvē starptautiskos līgumus. Arī Latvijas Republika savas pastāvēšanas laikā ir bijusi līdzautore daudziem paktiem. Droši var teikt, ka neviens no tiem nekad nav ieguvis sabiedrības plašāku ievērību. Ne reti par paktiem sabiedrība netiek detalizēti informēta. Paktu producēšana ietilpst diplomātisko attiecību segmentā un ārlietu ministrijas rūpēs.
Lasīt visu...

21

Sabiedrībai jau tagad ir iespējams saņemt no iestādes informāciju par ielūgto personu sarakstiem uz valstiski nozīmīgiem notikumiem

FotoRakstam „Nodokļu maksātājiem nav jāzina, kādi cilvēki par nodokļu maksātāju naudu tiek uz sarīkojumiem, kas tiek finansēti no nodokļu maksātāju naudas” lūdzam pievienot Kultūras ministrijas (KM) viedokli, kas ir šāds – jau spēkā esošie normatīvie akti nosaka kārtību, kādā regulējams jautājums par ielūgumu izsniegšanu uz nozīmīgiem kultūras pasākumiem:
Lasīt visu...

21

Kā pārvarēt lielo masu mediju krīzi

FotoPašlaik ne tikai Latvijā, bet daudzās valstīs tiek celta trauksme par lielo masu mediju krīzi. Informācijas apmaiņa starp cilvēkiem pamazām pārceļas uz sociālo portālu vidi, un lielo masu mediju loma kļūst aizvien maznozīmīgāka. Risinājums - ieguldīt masu medijos aizvien lielākas finanses, manuprāt, neko nemainīs. Nauda vienkārši tiks sabērta tukšā mucā.
Lasīt visu...

21

Augstskolas autonomijas anatomija: brīvā Latvijā brīva Universitāte

FotoLatvijas kā nacionālas valsts ar parlamentāru valsts iekārtu pamatus veido Vilhelma fon Humbolta idejas par zinātnes un izglītības vienotību un izglītības kā personas un tātad arī valsts veidotāju.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

Foto2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji, un vēstule pamatā ir vēlēšanās dot savu artavu LU pseidorektora Muižnieka mahināciju aizstāvēšanā. Taču reizē vēstule raksturo akadēmiskās sabiedrības drausmīgo stāvokli.
Lasīt visu...

12

Nacionālās apvienības vēstule premjeram par Sabiedrības integrācijas fonda darbības turpināšanas lietderību

FotoNacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – VL-TB/LNNK) frakcija jau vairākus gadus ar bažām vēro Sabiedrības integrācijas fonda (turpmāk – SIF) darbību. Neizpratni par SIF kritērijiem nevalstisko organizāciju pieteikto projektu izvērtējumam nereti pauž arī pašas NVO – piemēram, Gruzijas latviešu biedrība detalizēti pamatotā lūgumā izvērtēt SIF rīcību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

Latvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

Atsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas...

Foto

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

Šādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts....

Foto

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

Pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav...

Foto

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

Rīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē...

Foto

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

Pēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri...

Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...