Ādažos gatavo jaunu varas maiņu; strīdus ābols - 3,6 miljonus vērts iepirkums
PIETIEK08.04.2014.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Beidzies pamiers Ādažu novada domē, kur 28. janvārī no mēra amata tika gāzts no Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) saraksta ievēlētais mērs Māris Sprindžuks (attēlā). Otrdien Ādažu domē notika ārkārtas sēde, kurā bija plānots jauna apvērsuma ģenerālmēģinājums: konflikta pamatā varētu būt 3,6 miljonu vērtais kanalizācijas tīkla izbūves projekts Ādažos, uz ko arī norāda ārkārtas sēdes dienaskārtība.
Otrdienas pievakarē Ādažos novada domes ārkārtas sēdē bija iecerēts lemt par pašvaldības kapitālsabiedrības Ādažu ūdens valdes priekšsēdētāja Aivara Dundura nomaiņu. Taču šis apvērsums neizdevās - tā kā plāni priekšlaicīgi bija publiskoti, Dundurs palika savā amatā.
Tieši viņa vadītās kapitālsabiedrības pārziņā ir 3,6 miljonu eiro vērtais kanalizācijas tīkla izbūves projekts, kas vienreiz jau ticis pārtraukts un nu izsludināts atkārtoti. Sprindžuks Pietiek atzīst - ārkārtas sēdē opozīcija vēlas nodemonstrēt jaunajai koalīcijai, ka tai nav balsu ne Dundura nomaiņai, ne pilnvaru pagarināšanai. Līdz ar to arī jauna mēra ievēlēšana esot tikai laika jautājums.
Pašlaik izveidojusies situācija, ka Ādažu novada domē ir tikai 14 no likumā paredzētajiem deputātiem un kā opozīcijai, tā koalīcijai, kurā ir deputāti no ZZS, Vienotības, Saskaņas centra, vietējā saraksta Sadarbība un no Nacionālās apvienības izslēgtā Adrija Keiša, ir identisks balsu skaits.
Tā noticis, jo nesen iesniegumu par mandāta nolikšanu uzrakstījis no ZZS ievēlētais Uģis Dambis, kurš piedalījās Sprindžuka gāšanā un ieņēma mēra vietnieka amatu. Dambis Pietiek šo lēmumu apstiprināja, atsaucoties uz veselības stāvokli.
Lūgumu par ārkārtas sēdes sasaukšanu parakstījuši no Reģionu alianses ievēlētie deputāti. Tai pašlaik ir 6 no 15 deputātu mandātiem domē, bet kopā ar nesen no amata gāzto Sprindžuku - septiņi mandāti. Sprindžuks, kurš dokumentu par ārkārtas sēdes sasaukšanu nav parakstījis, jo tobrīd atradies ārzemēs, Pietiek apstiprina, ka pašlaik Reģionu aliansē redz savus sabiedrotos un prognozē drīzu koalīcijas maiņu Ādažos.
Līdz ar to otrdien visticamāk nenotiks Ādažu jaunā mēra Normunda Zviedra (Vienotība) nomaiņa, jo, kā atzīst Sprindžuks, "tam vēl nav sarunātas balsis, bet skaidrs, ka alianse pie tā strādā". "Koalīcija strādās tikmēr, kamēr izkurtēs, tad arī viens vai divi deputāti sapratīs, ka nav aršana, un pārnāks. Ādažos jauna koalīcija būs drīz," prognozē gāztais mērs.
Sprindžuks apgalvo, ka Ādažu ūdens valdes priekšsēdētāja nomaiņa kā jauna apvērsuma ģenerālmēģinājums esot tikai sakritība un pēdējo mēnešu cīņai par varu Ādažos neesot sakara ar interesēm ap 3,6 miljonu eiro vērto kanalizācijas tīklu izbūves iepirkumu. "Dunduram beidzas trīs gadu termiņš, un tas sakrīt ar politiskās krīzes zemāko punktu, opozīcija un koalīcija ir atradušas, par ko strīdēties," saka Sprindžuks.
Janvārī, gāžot no amata Sprindžuku, viens no nedaudzajiem jaunās koalīcijas publiskajiem pārmetumiem mēram bija viņa iespējamā personiskā ieinteresētība šī projekta virzībā. Proti, kanalizācijas tīklu trases viņa laikā tikušas pārzīmētas un iet tuvu Sprindžuka tēvam piederošajām zemēm. Viņa oponenti domē aiz muguras runā, ka gadījumā, ja zemes nolemtu sadalīt apbūves gabalos un pārdot, jaunuzbūvētās infrastruktūras tuvums ievērojami celtu zemes vērtību.
Sprindžuks apgalvo, ka trases pārzīmētas, lai izvairītos no projekta sadārdzinājuma. Projekta pirmā kārta veikta Garkalnē, un Ādažiem atlikusī finansējuma daļa bijusi par aptuveni pusmiljonu latu mazāka par pretendentu piedāvāto cenu. Tādēļ 2013. gada rudenī konkursu nācies pārtraukt, un martā tas ir izsludināts no jauna ar priekšlikumu iesniegšanas termiņu 15. aprīlī.
Projektu plānots finansēt no Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzekļiem ar pašvaldības līdzfinansējumu 10% apmērā. Pirmajā, pārtrauktajā konkursā pērnajā novembrī priekšlikumus bija iesniegušas sešas firmas ar cenu virs 3 miljoniem latu, lai gan projekta budžets tobrīd bija 2,6 miljoni latu. Personu apvienība Merks Merko Infra piedāvātā cena bija 3,195 miljoni latu, SIA Ostas celtnieks - 3,200 miljoni, SIA Siltums Jums - 3,211 miljoni, SIA Binders - 3,477 miljoni, SIA RBSSKALS Būvvadība - 3,777 miljoni un A/s UPB - 3,976 miljoni latu.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
