Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ādama nolādēšana neattiecas tikai uz konkrēto realitāti – klaušām, augļošanu, zinātniski tehnisko progresu, ekonomiku, tirgus attiecām, kas bija uzmanības centrā iepriekšējās divās esejās.* Ādama nolādēšana attiecas arī uz simbolisko realitāti, kuru tāpat kā konkrēto realitāti pavada grēkošana un ciešanas.

Cilvēku dzīve sastāv no divām daļām: konkrētās realitātes un simboliskās realitātes. To apliecina vēsturiskais materiāls. Pirmās liecības par cilvēkiem pavada simboliskās realitātes artefakti – zīmējumi uz alu sienām, ornamentāli veidojumi uz ieročiem, sadzīves priekšmetiem. Nav jābaidās lietot it kā nesaderīgo salikumu „simboliskā” + „realitāte”. Cilvēku dzīvē eksistē neskaitāmi daudzi simboli. Pret simboliem nākas izturēties kā pret cilvēku dzīves reāliem elementiem.

Protams, simboliskā realitāte ir mākslīgi radīta realitāte. Tā sastāv no dažāda veida simboliem – reliģiskajiem, valstiskajiem, ideoloģiskajiem, mitoloģiskajiem, mākslas, folkloras, dažādu sociālo un profesionālo struktūru simboliem. Simboliskās realitātes misija mēdz būt ideoloģiska, reliģiska, politiska, ģeopolitiska, ekonomiska, izglītības un audzināšanas, estētiska, morāli tikumiska, sociāli mobilizējoša, politiski mobilizējoša, morāli mobilizējoša.

Simboliskā realitāte ir cilvēku eksistences obligāta nepieciešamība. Cilvēki nevar dzīvot bez ēdiena un nevar dzīvot bez garīguma un tajā skaitā bez tāda garīgā materiāla kā simboli. Dzīve bez garīgā materiāla cilvēkus dzen nāvē – garīgajā nāvē, kas var noslēgties ar fizisko nāvi. Turklāt Dievs ir tā iekārtojis cilvēku dzīvi, ka simboli kalpo Dieva mērķim likt cilvēkiem nemitīgi grēkot un nemitīgi ciest. Lai realizētu šausmīgo nolādējumu, Dievam ir noderīgi visi cilvēku dzīves elementi. Simboli gan palīdz cilvēkiem dzīvot, gan traucē cilvēkiem dzīvot, ja simbolizācija ir izvērtusies grēkošanā.

Šīs esejas tēmai piemērus nav grūti atrast. Mūsu politiskajos dokumentos ir piemēru jūra. Jūra nav vajadzīga, un pietiks ar vienu izcili tipisku piemēru no Satversmes.

Satversme tagad sākas ar garu teikumu: „1918.gada 18.novembrī proklamētā Latvijas valsts ir izveidota, apvienojot latviešu vēsturiskās zemes un balstoties uz latviešu nācijas negrozāmo valstsgribu un tai neatņemamām pašnoteikšanās tiesībām, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem, nodrošinātu Latvijas tautas un ikviena brīvību un sekmētu labklājību”.

Tas ir slavenās preambulas pirmais teikums. Un tagad, lūdzu, padomāsim par vairākiem momentiem. Vai citētajā teikumā ir pateikts kaut kas konkrēts, reāli pastāvošs, kognitīvi skaidrs un saprotams? Vai teikuma saturs visiem ir objektīvi pieņemams? Vai teikuma saturs cilvēku kādai daļai neliekas grēkošana un nesagādā ciešanas?

Saprātīgās smadzenēs šaubu nevar būt – preambula ir simbolisks akts. Preambulas mērķis ir simbolizētā formā apkopot valsts sūtību. Atceramies, preambula vispār tika sacerēta nevis lai kaut ko konstruktīvu pateiktu, bet gan lai kaut ko simboliski demonstrētu. Varas inteliģences „vienotā vienotība” bija totāli politiski izgāzusies un tāpēc ar preambulu vēlējās tautai simboliski atgādināt par savu brašo nacionālo stāju.

Satversme bez preambulas bija kalpojusi 100 gadus. Preambulas trūkums nebūt nebija Satversmes lielākā nepilnība. Ja kāds nopietni vēlējās stiprināt konstitucionālos pamatus, tad vispirms vajadzēja sākt ar kļūdu labošanu. Piemēram, Satversmē beidzot pareizi nosaukt valsts karoga pamatkrāsu. Turklāt preambulas mumificēšanas laikā LR jau sen nebija „neatkarīga demokrātiska republika”, un tāpēc no Satversmes vajadzēja izsvītrot 1.pantu. Vajadzēja izsvītrot arī 2.pantu „Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai”, jo LR netika atjaunota, lai varu nodotu tautai. Varu jau no paša sākuma bija paredzēts nodot LKP/VDK „prihvatizatoru” Lielajai Bandai.

Preambula ir milzīga grēkošana. Tās saturs ir grēcīgi melīgs. 1918.gadā un arī tagad nevar būt runa par „latviešu vēsturiskās zemes” apvienošanu. Var būt runa tikai par baltu cilšu vēsturiskās zemes apvienošanu, neaizmirstot pieminēt somugru cilts lībiešu vēsturisko zemi. Latviešu tauta ir ļoti jauna tauta. Tā vēsturiski nesen radās uz baltu cilšu un somugru lībiešu cilts zemes.

Pēc 2003.gada 20.septembra referenduma 67% nevar būt nekādas stabilas pārliecības par latviešu ”negrozāmo valstsgribu” un „neatņemamām pašnoteikšanās tiesībām”. Stabilas pārliecības neiespējamībai lielu melnu punktu pielika 2017.gada 16.marta vēsturiskā „ratifikācija” Bruņinieku namā, kad „Latvija atsakās no tiesībām realizēt primāro kriminālo jurisdikciju” un ASV bruņotie spēki LR sāk uzturēties saskaņā ar agresijas kritērijiem – bruņotu spēku darbību, kas vērsta pret citas valsts suverenitāti, politisko neatkarību, teritoriālo neaizskaramību. Tā ir darbība, kuru sadzīves leksikā sauc par okupāciju.

Tumsonības izraisīta grēkošana ir preambulā aplami lietotie jēdzieni „latviešu nācija” un „Latvijas tauta”. Faktiski vajadzēja teikt otrādi – „latviešu tauta” un „Latvijas nācija”. Grēkošana ir „valodas” atšķelšana no „kultūras”. Valoda ietilpst kultūrā. To mūsdienās nezina tikai obskuranti.

Preambula ir milzīga grēkošana, un tāpēc cilvēku kādai daļai sagādā dziļas morālās ciešanas. Sagādā skaudras morālās ciešanas tiem cilvēkiem, kuri Latviju vēlas kā īsti neatkarīgu valsti bez Lielās Bandas un bez okupantiem, bez tumsoņām, bez idiotiem parlamentā un valdībā, bez aprobežotiem un maniakāli alkātīgiem tipiem Rīgas pilī, bez noziegumu brīvības un masveida zagšanas, bez levitjuristu iespējām piecūkot Satversmi, bez daudz kā cita, kas jau 27 gadus apkauno Tēvzemi.

Grēkošana un ciešanas ir Dieva nolādējums, sodot pirmo cilvēku Ādamu. Pret Ādama sodīšanu tāpat kā pret slaveno preambulu izturamies kā pret simbolisko aktu. Projektējot pirmajam cilvēkam Ādamam grēku un ciešanu pilnu dzīvi, mūsu uztverē Dievs simboliski projektē grēku un ciešanu pilnu dzīvi visai cilvēcei. Tajā skaitā arī mums, piemēram, bēdīgi slavenās preambulas sakarā.

Cilvēki jūtīgi izturas pret visiem simboliem. Cilvēki ļoti jūtīgi izturas pret valsts simboliem. Šajā sakarā PSRS nacionālajā politikā tika saskatīts būtisks trūkums. Proti, trūkums bija tas, ka t.s. nacionālajām republikām aizliedza lietot viņu vēsturiski tradicionālo valstisko simboliku: karogu, himnu, ģērboni. PSRS nacionālā politika atsacījās no tamlīdzīgas pieejas, aizbildinoties ar attiecīgās atribūtikas potencionālo spēju veicināt seperātisma kaislības. Taču sastopams pretējs viedoklis: attiecīgās nacionālās atribūtikas legāla izmantošana nebūtu traucējusi integrāciju. Gluži pretēji – būtu veicinājusi integrāciju PSRS.

Šai atziņai tagad ir konkrēti un ietekmīgi piemēri. Pēc II Pasaules kara, kļūstot par Rietumeiropas saimniekiem, amerikāņu valdība eiropiešiem atļāva lietot vēsturiski nacionālo simboliku. Viņi to atļāva lietot arī jaunajām ģeopolitiskajām kolonijām Austrumeiropā pēc PSRS sabrukuma. Arī Eiropas Savienība pagaidām atļauj lietot līdzās savai simbolikai attiecīgo dalībvalstu nacionālo simboliku. Un, lūk, tagad ir labi redzams, ka reālas valstiskās suverenitātes deficīta apstākļos latviešu tautai pilnīgi pietiek tikai ar atļauju izmantot savu karogu, himnu, ģērboni. Latviešu tautai vairāk nekā nevajag, lai priecīgi integrētos amerikāņu koloniālajā impērijā un Eiropas konfederācijā, samierinātos ar krimināli oligarhisko iekārtu, okupācijas karaspēka klātbūtni, neadekvātiem tipiem varas struktūrās un sapuvušu varas inteliģenci.

Neapšaubāmi, tāda jēla samierināšanās ir atkarīga no tautas attīstības pakāpes, tautas valstiskās apziņas un valstiskuma izpratnes līmeņa, kas var nebūt pietiekamā augstumā tautām, kuras tikai vēsturiski īsu mirkli ir bijušas patiesi neatkarīgas. Ar tādām tautām valdošajai kliķei ir viegli „strādāt”, jo zombējošajos simbolos tauta nav spējīga saskatīt grēkošanu un ieganstu ciešanām. Bet valdošajai kliķei to tikai vien vajaga. Ja tauta nav spējīga noliedzoši novērtēt zombējošos simbolus, tad valdošajai kliķei ir mierīgāk ap sirdi un tai nav jāpārdzīvo līdzdalība Ādama mantojuma saglabāšanā. Valdošā kliķe pati sevi redz kā godīguma, taisnīguma un patiesīguma iemiesojumu, bez grēkošanas kalpojot tautai un ar savu darbību nevienam nesagādājot ciešanas.

 *Skat.: „Pietiek” un http://kulturologiskapublicistika.blogspot.com.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Sāpīgs kniebiens VARAM "kreisajā rokā"

FotoVides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) rosina valdību pieņemt pavisam loģisku lēmumu: uz pāris gadiem aizliegt pilsētām un novadiem izstrādāt dažviet jau iesāktos attīstības plānošanas dokumentus 2021.-2027. gadam. Pašvaldībniekiem, to padzirdot, ir spuras gaisā…
Lasīt visu...

21

Suverenitātes portrets pakta jubilejas sakarā

Foto2019.gada 23.augustā paiet 80 gadi kopš Vācijas un Padomju Savienības līguma noslēgšanas. Tas bija triviāls līgums par neuzbrukšanu. Līgumu parasti dēvē par Molotova-Ribentropa paktu. Līdz 1939.gada 23. augustam cilvēce pazina daudzus paktus, kā dēvē starptautiskos līgumus. Arī Latvijas Republika savas pastāvēšanas laikā ir bijusi līdzautore daudziem paktiem. Droši var teikt, ka neviens no tiem nekad nav ieguvis sabiedrības plašāku ievērību. Ne reti par paktiem sabiedrība netiek detalizēti informēta. Paktu producēšana ietilpst diplomātisko attiecību segmentā un ārlietu ministrijas rūpēs.
Lasīt visu...

21

Sabiedrībai jau tagad ir iespējams saņemt no iestādes informāciju par ielūgto personu sarakstiem uz valstiski nozīmīgiem notikumiem

FotoRakstam „Nodokļu maksātājiem nav jāzina, kādi cilvēki par nodokļu maksātāju naudu tiek uz sarīkojumiem, kas tiek finansēti no nodokļu maksātāju naudas” lūdzam pievienot Kultūras ministrijas (KM) viedokli, kas ir šāds – jau spēkā esošie normatīvie akti nosaka kārtību, kādā regulējams jautājums par ielūgumu izsniegšanu uz nozīmīgiem kultūras pasākumiem:
Lasīt visu...

21

Kā pārvarēt lielo masu mediju krīzi

FotoPašlaik ne tikai Latvijā, bet daudzās valstīs tiek celta trauksme par lielo masu mediju krīzi. Informācijas apmaiņa starp cilvēkiem pamazām pārceļas uz sociālo portālu vidi, un lielo masu mediju loma kļūst aizvien maznozīmīgāka. Risinājums - ieguldīt masu medijos aizvien lielākas finanses, manuprāt, neko nemainīs. Nauda vienkārši tiks sabērta tukšā mucā.
Lasīt visu...

21

Augstskolas autonomijas anatomija: brīvā Latvijā brīva Universitāte

FotoLatvijas kā nacionālas valsts ar parlamentāru valsts iekārtu pamatus veido Vilhelma fon Humbolta idejas par zinātnes un izglītības vienotību un izglītības kā personas un tātad arī valsts veidotāju.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

Foto2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji, un vēstule pamatā ir vēlēšanās dot savu artavu LU pseidorektora Muižnieka mahināciju aizstāvēšanā. Taču reizē vēstule raksturo akadēmiskās sabiedrības drausmīgo stāvokli.
Lasīt visu...

12

Nacionālās apvienības vēstule premjeram par Sabiedrības integrācijas fonda darbības turpināšanas lietderību

FotoNacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – VL-TB/LNNK) frakcija jau vairākus gadus ar bažām vēro Sabiedrības integrācijas fonda (turpmāk – SIF) darbību. Neizpratni par SIF kritērijiem nevalstisko organizāciju pieteikto projektu izvērtējumam nereti pauž arī pašas NVO – piemēram, Gruzijas latviešu biedrība detalizēti pamatotā lūgumā izvērtēt SIF rīcību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

Latvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

Atsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas...

Foto

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

Šādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts....

Foto

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

Pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav...

Foto

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

Rīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē...

Foto

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

Pēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri...

Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...