Acīmredzot Eiropas līdzekļu apguve ir galvenais Ieslodzījuma vietu pārvaldes uzdevums visos laikos
Pietiek lasītājs04.04.2023.
Komentāri (9)
Iesaki rakstu: 
Ieslodzījuma vietu pārvalde ir parakstījusi līgumu ar SIA "Pillar Contractor" par Mācību centra būvniecību Olainē ieslodzījuma vietās nodarbinātajiem. Jaunā Mācību centra būvniecību plānots pabeigt 12 mēnešos.
Būvniecības līgumcena ir 6 364 029,82 euro bez PVN (7 700 476,08 euro ar PVN), no kuriem 85% jeb 5 409 425,35 euro bez PVN (6 545 404,67 euro ar PVN) ir Norvēģijas valdības jeb Norvēģijas grantu finansējums, bet 15 % jeb 954 604,47 euro bez PVN (1 155 071,41 euro ar PVN) ir valsts budžeta finansējums.
Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieks Dmitrijs Kaļins uzsver: “Efektīvu soda izpildes politiku var īstenot tikai kvalificēts un psiholoģiski noturīgs personāls. Personāla profesionālajai attīstībai ieslodzījuma vietu sistēmā pēdējos gados esam vērsuši pastiprinātu uzmanību, mērķtiecīgi plānojot gan mūsdienīgas un atbilstošas personāla mācību vides izveidi, gan arī atbilstoši pilnveidojot personāla mācību sistēmas saturu.”
Jāatzīst, ka augsti godātais D. Kaļina kungs maz ko sajēdz no ieslodzījuma vietu menedžmenta. Toties šim kungam ir pietiekami labas iemaņas būvniecībā un Eiropas līdzekļu apguvē.
Būdams Olaines cietuma priekšnieks, D. Kaļins ir uzsācis vairākus būvniecības projektus. Nokļūstot Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieka amatā 2022. gada 3. maijā, D. Kaļins ir uzrādījis patiešām iespaidīgas būvnieka spējas.
Trīs dienas pēc tam, kad D. Kaļins stājās amatā, tika uzsākti vērienīgi nevajadzīgo būvju nojaukšanas darbi ieslodzījuma vietās ar paredzamo līgumcenu EUR 901 958.
2022. gada jūlijā tika uzsākts iepirkums par ārējā nožogojuma izbūvi un uzstādīšanu Rīgas Centrālcietuma aizliegtajā teritorijā, paredzamā līgumcena EUR 362 610.
Tieslietu ministrija aicināja no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem piešķirt 654 000 eiro Rīgas Centrālcietuma žoga posma (306 metri) un Cēsu audzināšanas iestādes nepilngadīgajiem žoga posma (130 metri) nomaiņai. Metrs žoga izmaksāja 1500 eiro, kas ir nesamērīgi dārgi.
Līdz šim brīdim ieslodzītajiem nav nodrošinātas tiesības, kuras izriet no Satversmes tiesas sprieduma. kura nosprieda atzīt Latvijas Sodu izpildes kodeksa 50.4 pantu, ciktāl tajā paredzētajai atšķirīgajai attieksmei pret notiesātajiem vīriešiem nav objektīva un saprātīga pamata, par neatbilstošu LR Satversmes 91. pantam un spēkā neesošu no 2021. gada 1. maija.
Līdz ar to rodas jautājums, kā personāla apmācība un/vai veco ēku demontāža novērsīs ilgstošos ieslodzīto un viņu tuvinieku tiesību aizskārumus?!
Satversmes tiesas sprieduma izpilde neprasa pārlieku lielus līdzekļus. Ne tuvu tiem, kādi tiek atvēlēti žogu būvniecībai. Tomēr D. Kaļins labāk zina, kas ir nepieciešams veiksmīgai notiesāto resocializācijai. Ieslodzīto tiesību nodrošināšana nav primāra. Primāri ir būvēt jaunas ēkas un nojaukt vecās, jo tieši tās traucē nodrošināt ieslodzīto tiesības vismaz minimālajā apmērā.
Joprojām ieslodzījuma vietās strādā personāls ar vidējo izglītību un tādi, kuriem latviešu valoda sagādā grūtības. Tomēr problēmas nebūt neslēpjas cietumu infrastruktūrā un moderna mācību centra neesamībā. Ieslodzījuma vietu pārvalde darbojas pietiekami sen, lai spētu nodrošināt ieslodzīto pamattiesību minimumu. Acīmredzot Eiropas līdzekļu apguve ir galvenais Ieslodzījuma vietu pārvaldes uzdevums visos laikos.
Seko mums 
Par ko balsot pašvaldību vēlēšanās 7.jūnijā Salaspilī? Šāds jautājums nodarbina daudzu salaspiliešu prātus, un daudzi arī jautā man, lai es skaidri pasaku, par ko balsot. Baznīca ir šķirta no valsts, bet nav šķirta no sabiedrības, tādēļ neaģitēšu ne par vienu konkrētu partiju, bet kā Salaspils Romas katoļu draudzes prāvests došu savu vērtējumu par visām partijām, kas kandidē šajās vēlēšanās.
Apvienotais saraksts Ropažos lepni sevi sauc par “komandu”. Spēcīgu, profesionālu, godprātīgu un ar augstāko cieņas līmeni. Taču kādu cieņu pret novada iedzīvotājiem var gaidīt, ja pat šīs “komandas” iekšienē valda savstarpēja konkurence, ambīcijas un čuksti par varas dalīšanu?
Fiziskas aktivitātes nav tikai sports – tās ir arī veselības pamats. Aktīvs, sportisks dzīvesveids stiprina ķermeni un līdzsvaro prātu. Taču Latvijā šo vienkāršo patiesību par tautas sportu atbildīgā iestāde Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pauž tikai vārdos un preses relīzēs, bet praksē jau otro gadu tiek būtiski un nepamatoti aizkavēta līdzekļu piešķiršana. Atbalsts tautas sportam un fiziskajām aktivitātēm joprojām ir neregulārs, sadrumstalots un nepietiekams. Rezultāts – biedējošs.
Mans draugs, šodien es centīšos kaut cik korekti ieskatīties dažās personībās un idejās, kas ne tikai virmo ap mums, bet arī mūs formē. Šīs idejas nav abstrakti koncepti — tās noteiks, vai valsts ambīcija dubultot ekonomiku kļūs par rīcību vai paliks tikai retorikā. Kādi cilvēki — tāda valsts. Kādas personības — tādi rezultāti.
Manā sirdī ir nemiers. Tāds, kas rodas nevis no pasaules trokšņiem vai politiskiem strīdiem, bet gan no Dvēseles klusuma, kur Svētais Gars elpo un jautā: "Vai tu klusēsi, kad netaisnība kļūst par normu?"
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
Vai Latvijas sabiedrība neredz, kā „Latvijas sabiedriskais medijs” bieži izmanto to pašu, ko izmanto krievijas propaganda? Mēs Latvijā cieņpilni vienmēr esam izturējušies pret jebkuras armijas karavīru kapiem. Jūs redzēsiet Bauskā Napaleona karavīru kapus, Cēsīs - turku karavīru kapus, kā arī visā Latvijā - krievu karavīru kapus. Mēs viņus nepostām, viņi visi ir saglabājušies.
Vai pusbeigtam zirgam nav vienalga kam līdzināsies Zaļā kursa remonts 2030. gadā: neliels komentārs par Edvarda Kušnera pausto "Neatkarīgajai":
Latvijas politiskajā telpā bieži dzirdams arguments: “Attīstītajās valstīs ministri pelna vairāk – arī mums tas pienākas.” Šis salīdzinājums tiek piesaukts kā aksioma, kā bezierunu attaisnojums augstāka atalgojuma pieprasījumiem. Taču šī retorika ir selektīva, apzināti ignorējot tos elementus, kas patiesi padara šīs valstis attīstītas – atbildību, caurspīdību, sabiedrisko uzticību un rezultātus.
