Iesaki rakstu: 
To, ka pretinieks, gatavojoties ukraiņu uzbrukumam, būs veicis savu pozīciju priekšlauka mīnēšanu, nebija grūti paredzēt, un tas redzams arī šodien. No publiski pieejamas informācijas izriet, ka krievi ir izmantojuši ievērojami vairāk mīnu, nekā paredz pat viņu reglamenti. Mīnēšana ir veikta pēc šādas shēmas - pirmā līnija ar prettanku mīnām, tad seko otrā līnija ar kājnieku mīnām un beidzot trešā, kur atkal izvietotas prettanku mīnas.
Virknē valstu ir izstrādātas iekārtas mīnu iznīcināšanai, kuru darbības princips balstās uz tralēšanu, tātad tiešu kontaktu. Dažas iekārtas, piemēram, padomjlaika UR - 77 Meteorit un uz M1 Abrams bāzes ražotā iekārta M1150, paredz distancionālu mīnu iznīcināšanu, izšaujot raķetes, bet arī to darbības rādiuss nepārsniedz 100 - 150 m (https://youtu.be/CqB83LaRo0M).
Kaut ko no tā ir saņēmusi arī Ukraina, bet ir viena problēma - atmīnētājiem jādarbojas tiešā pretinieka pozīciju tuvumā, un tie kļūst par vieglu mērķi krievu artilērijai un pārnēsājamiem prettanku kompleksiem. Šādos apstākļos ukraiņiem nākas izmantot sentēvu metodes, sapieriem nakts tumšā veidojot ejas mīnu laukos, kas ir neefektīvi plaša mēroga uzbrukuma nodrošināšanai.
Kādi varētu būt risinājumi? Viens no tiem - uz dronu bāzes veidoti robotizēti kompleksi, kas sastāv no šādiem elementiem: mīnu atklāšanai ieprogrammēti “droni - sapieri” ar piestiprinātu sprāgstvielu mīnu iznīcināšanai, “droni - ceļveži”, kuru uzdevums ar attiecīgiem signāliem norādīt atmīnēto ceļu, kompleksa vadības punkts.
Sīkāk par šo var izlasīt šeit - https://limited - army.ric.mil.ru/Stati/item/245936/. Kā tas izriet no šī raksta, tad darbs pie līdzīgu sistēmu izstrādes jau notiek labu laiku.
Tad varbūt nesteidzināt notikumus, līdz nav saņemts viss nepieciešamais, tai skaitā vismaz ceturtās paaudzes lidaparāti, raķetes ar darbības rādiusu vismaz 300 km pietiekošā skaitā un efektīvas atmīnēšanas iekārtas. Pieņemot, ka sankcijas pret agresoru netiks mīkstinātas, bet tie, kas palīdz tās apiet, sastapsies ar bargiem sodiem, plus pilnīga Rietumu atteikšanās no Krievijas energoresursiem, var droši paredzēt, ka pa šo laiku Krievijas ekonomika stiprāka nekļūs, bet gan otrādi, un lai rokas zemē, cik grib, tas viņus nepaglābs no aviācijas triecieniem un ATACMS raķetēm.
Slava Ukrainai un necilu galu krievu okupantiem !
* Literārs pseidonīms
Seko mums 
Saeima Baibu Braži ārlietu ministres amatā apstiprināja 2024. gada 19. aprīlī. Visu ministres darba vizīšu un tikšanos fokusā ir bijis atbalsts Ukrainai, Latvijas drošība un ekonomiskā izaugsme, un Latvijas cilvēki, viņu drošība un labklājība.
Daži mēļo, ka krievija esot piedāvājusi Trampam šādu gājienu: atbloķēt iesaldēto krievu naudu un par to iepirkt krievijai ASV lidmašīnas. Pagaidām civilās.
Publiskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas veselības aprūpes sistēmā nenotiek, cik daudz tiek kavēts, cik dārgi viss izmaksā. Taču daudz mazāk tiek runāts par to, kas patiesi tiek darīts, kas ir paveikts, kāpēc izmaksas ir tādas, kādas tās ir, kādi faktori to ietekmē un cik būtiska ir lēmumu pieņemšana slimnīcas un sabiedrības labā.
Kad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar konkrētiem darbiem, pēkšņi sāk uztraukties par droniem, pagrabiem un plūdiem, cilvēkiem ir pilnīgas tiesības uzdot vienu vienkāršu jautājumu: kur Tu biji visu šo laiku?
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
