Abu Meri izstrādātais zāļu uzcenojuma modelis ir kaitīgs brāķis
Latvijas farmaceiti*09.07.2024.
Komentāri (29)
Iesaki rakstu: 
Latvijas farmaceiti aicina: Latvijas valdību neakceptēt jaunā zāļu uzcenojuma modeļa pašreizējo versiju, kas ir nepilnīga un var nodarīt kaitējumu gan iedzīvotājiem un nozarē strādājošajiem, gan arī veselības aprūpes sistēmai kopumā; Veselības ministriju iesaistīt un ņemt vērā Latvijas farmaceitu un nozares ekspertu ieteikumus, lai izstrādātu kvalitatīvu jaunā zāļu uzcenojuma modeļa izstrādi.
Viens no veselības aprūpes nozares pamatprincipiem ir “nenodari kaitējumu”. Diemžēl šobrīd pēc pilnīgi pretējiem principiem vadās Veselības ministrija, sasteigti virzot uz priekšu jaunu zāļu uzcenojuma modeli, kas ir izstrādāts šaurā Veselības ministrijas pārstāvju lokā, neņemot vērā ne starptautisko ekspertu, ne Latvijā strādājošo farmaceitu un ekspertu ieteikumus un priekšlikumus.
Nav skaidrs, pēc kādiem principiem Veselības ministrija ir veidojusi zāļu cenu piedāvājumu un veikusi savus aprēķinus, jo nozares ekspertu un farmaceitu ierosinājumi jaunā zāļu uzcenojuma modeļa izstrādē nav ņemti vērā. Šobrīd piedāvātais zāļu uzcenojuma modelis nav veidots ne Latvijas iedzīvotāju – zāļu lietotāju, ne farmaceitu un citu veselības aprūpes pakalpojumu sniedzošo pārstāvju interesēs.
Tāpat Veselības ministrijas piedāvātais zāļu uzcenojuma modelis ir arī pretrunā ar Konkurences padomes, Pasaules Bankas un Pasaules Veselības organizācijas (PVO) ekspertu rekomendācijām. Tostarp PVO eksperti uzsver divus galvenos faktorus, kas Latvijā salīdzinājumā ar kaimiņvalstīm pacientiem sadārdzina zāļu izmaksas – Latvijā finansējums zāļu kompensācijai ir viens no zemākajiem Eiropas Savienībā, bet vienlaikus ir salīdzinoši augsta pievienotās vērtības likme zālēm (Latvijā PVN likme visām zālēm ir 12 %, Igaunijā – 9 %, savukārt Lietuvā – 5 % kompensējamām zālēm, bet pārējām zālēm – 21 %).
Izbrīnu izraisa arī Veselības ministrijas birokrātiskā piebilde, ka “vismaz gadu pēc jaunā modeļa darbības būs jāveic analīze par tā efektivitāti un nepieciešamajiem uzlabojumiem”. Tātad Veselības ministrija jau šobrīd apzinās, ka piedāvātais modelis ir kļūdains un tam būs nepieciešami uzlabojumi. Tomēr jāapzinās, ka veselības nozarē šāda attieksme nav uzskatāma par normālu, jo ir saistīta ar iedzīvotāju veselību un dzīvībai svarīgu funkciju nodrošināšanu. Ja nozarē strādājošie jau tagad norāda uz konkrētām kļūdām un nepilnībām, ir nepiedodami gaidīt veselu gadu, lai tās izlabotu. Aicinām Veselības ministriju rīkoties jau tagad un novērst nepilnības vēl pirms jaunā zāļu uzcenojuma modeļa tālākas pieņemšanas.
Ir pamatotas bažas, ka stājoties spēkā jaunajai zāļu cenu veidošanas sistēmai, daudzas aptieku filiāles laukos tiks aizvērtas un medikamentu pieejamība Latvijas lauku reģionu iedzīvotājiem var tikt būtiski ierobežota. Prognozējams, ka aptiekas, kuras tiks aizvērtas mazapdzīvotās vietās, tur nekad vairs netiks atvērtas no jauna.
Zāļu pieejamības ierobežošanas sekas var būt vispārēja iedzīvotāju veselības stāvokļa pasliktināšanās un ielaistu slimību skaita pieaugums.
Veselības ministrijas sagatavotais zāļu uzcenojuma modelis nenovērtē arī farmaceita sniegto pakalpojumu nozīmi un nesekmē kvalitatīvu farmaceitiskās aprūpes pakalpojumu sniegšanu. Piedāvātais modelis radīs papildu spiedienu uz bezrecepšu zāļu un uztura bagātinātāju pārdošanas veicināšanu aptiekās un mazinās farmaceita kā konsultanta lomu. Ir pamatotas bažas, ka daļa reģionālo aptieku tiks slēgtas, atlikušajām var nākties samazināt darba laiku un atalgojumu farmaceitiem.
* Parakstītāji: farmaceiti un aptieku īpašnieki, kas pārstāv 110 aptiekas un aptieku filiāles visā Latvijā
Seko mums 
Par ko balsot pašvaldību vēlēšanās 7.jūnijā Salaspilī? Šāds jautājums nodarbina daudzu salaspiliešu prātus, un daudzi arī jautā man, lai es skaidri pasaku, par ko balsot. Baznīca ir šķirta no valsts, bet nav šķirta no sabiedrības, tādēļ neaģitēšu ne par vienu konkrētu partiju, bet kā Salaspils Romas katoļu draudzes prāvests došu savu vērtējumu par visām partijām, kas kandidē šajās vēlēšanās.
Apvienotais saraksts Ropažos lepni sevi sauc par “komandu”. Spēcīgu, profesionālu, godprātīgu un ar augstāko cieņas līmeni. Taču kādu cieņu pret novada iedzīvotājiem var gaidīt, ja pat šīs “komandas” iekšienē valda savstarpēja konkurence, ambīcijas un čuksti par varas dalīšanu?
Fiziskas aktivitātes nav tikai sports – tās ir arī veselības pamats. Aktīvs, sportisks dzīvesveids stiprina ķermeni un līdzsvaro prātu. Taču Latvijā šo vienkāršo patiesību par tautas sportu atbildīgā iestāde Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pauž tikai vārdos un preses relīzēs, bet praksē jau otro gadu tiek būtiski un nepamatoti aizkavēta līdzekļu piešķiršana. Atbalsts tautas sportam un fiziskajām aktivitātēm joprojām ir neregulārs, sadrumstalots un nepietiekams. Rezultāts – biedējošs.
Mans draugs, šodien es centīšos kaut cik korekti ieskatīties dažās personībās un idejās, kas ne tikai virmo ap mums, bet arī mūs formē. Šīs idejas nav abstrakti koncepti — tās noteiks, vai valsts ambīcija dubultot ekonomiku kļūs par rīcību vai paliks tikai retorikā. Kādi cilvēki — tāda valsts. Kādas personības — tādi rezultāti.
Manā sirdī ir nemiers. Tāds, kas rodas nevis no pasaules trokšņiem vai politiskiem strīdiem, bet gan no Dvēseles klusuma, kur Svētais Gars elpo un jautā: "Vai tu klusēsi, kad netaisnība kļūst par normu?"
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
Vai Latvijas sabiedrība neredz, kā „Latvijas sabiedriskais medijs” bieži izmanto to pašu, ko izmanto krievijas propaganda? Mēs Latvijā cieņpilni vienmēr esam izturējušies pret jebkuras armijas karavīru kapiem. Jūs redzēsiet Bauskā Napaleona karavīru kapus, Cēsīs - turku karavīru kapus, kā arī visā Latvijā - krievu karavīru kapus. Mēs viņus nepostām, viņi visi ir saglabājušies.
Vai pusbeigtam zirgam nav vienalga kam līdzināsies Zaļā kursa remonts 2030. gadā: neliels komentārs par Edvarda Kušnera pausto "Neatkarīgajai":
Latvijas politiskajā telpā bieži dzirdams arguments: “Attīstītajās valstīs ministri pelna vairāk – arī mums tas pienākas.” Šis salīdzinājums tiek piesaukts kā aksioma, kā bezierunu attaisnojums augstāka atalgojuma pieprasījumiem. Taču šī retorika ir selektīva, apzināti ignorējot tos elementus, kas patiesi padara šīs valstis attīstītas – atbildību, caurspīdību, sabiedrisko uzticību un rezultātus.
