Āboltiņai iespēja kļūt vēl tuvākai tautai: aizliedzošās ceļazīmes pie mājas ir noņemtas
PIETIEK09.12.2014.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Partijas Vienotība vadītājai Solvitai Āboltiņai ir radusies jauna iespēja kļūt vēl tuvākai tautai - pēc Saeimas priekšsēdētājas posteņa zaudēšanas viņa ir zaudējusi arī privilēģiju neredzēt ielas malā pie savas ģimenes mājas novietotas citu cilvēku automašīnas. Ceļazīmes "Apstāties aizliegts", kas bija izvietotas pie Āboltiņu ģimenes mājas Rīgā, Ieroču ielā, ir noņemtas, - atlikušas tikai divas improvizētas zīmītes (viena no tām - attēlā), kas aicina nenovietot automašīnas vārtu priekšā.
Pietiek jau vairākkārt informējis, ka, paklausot uzstājīgam "lūgumam", Drošības policija bija nokārtojusi 11. Saeimas priekšsēdētājai Āboltiņai iespēju atbrīvoties no automašīnām, ko viņas kaimiņi Rīgā iepriekš varēja izvietot Ieroču ielas malā.
"Rakstu jums sakarā ar apstāšanās aizlieguma zīmju uzstādīšanu Rīgā, Ieroču ielā 8. Zīmes acīmredzami uzstādītas bez pamatojuma jo nekādiem satiksmes noteikumu kritērijiem šādu zīmju izvietošanai šī vieta neatbilst. Ielas iedzīvotājiem tādējādi tagad ir liegta iespēja novietot automašīnu vismaz 40 metrus garā joslā," - šādu informāciju Pietiek pērn saņēma no kāda lasītāja.
"Kas interesants šajā sakarā: no nama regulāri izbrauc un atbrauc valdības Mercedes Benz markas automašīna ar džipa apsardzi aizmugurē, kurš turklāt aprīkots ar zilajām bākugunīm," rakstīja lasītājs, pieļaujot, ka, "iespējams, ceļa zīmes ir uzstādītas patvaļīgi. Iespējams, valsts nauda un resurss izmantots savtīgos nolūkos".
Lasītāja pieļāvums, kā noskaidroja Pietiek, tomēr bija nepareizs - iespēja atbrīvoties no kaitinošajām kaimiņu automašīnām "īpašajam" nama iemītniekam bija nodrošināta, pateicoties Drošības policijas iesaistīšanai šī jautājuma atrisināšanā.
Ieroču ielā 8 gan nav reģistrēts nevienai augstai valsts amatpersonai piederošs dzīvoklis, taču Lursoft datu bāze rāda, ka tieši šo namu kā savu dzīvesvietu reģistrējis Āboltiņas dzīvesbiedrs Jānis Āboltiņš. Šeit ikdienā mīt arī pati Āboltiņa, kuras "drošībai" tad arī mājas tuvumā bija aizliegta citu auto apstāšanās un stāvēšana.
Rīgas domes Satiksmes departaments skaidroja, ka "ceļa zīmes Nr.326 „Apstāties aizliegts” ar papildzīmi Nr.808 „Darbības zona” (bulta uz leju) Ieroču ielā pie nama Nr.8 tika uzstādītas pēc Drošības policijas pieprasījuma, kas rīkojas saskaņā ar Valsts drošības iestāžu likumu".
Savukārt avoti drošības struktūrās Pietiek bija informējuši, ka šajā gadījumā Drošības policija pieprasījumu izteikusi tikai tāpēc, ka uz šādu "risinājumu" uzstājusi īpaši augstā amatpersona, kurai kaimiņu automašīnas vairākkārt esot patraucējušas.
"Parastajiem cilvēkiem" atšķirībā no Saeimas priekšsēdētājas esot jāatceras, ka ielas galvaspilsētā ir domātas pirmām kārtām braukšanai, - tas savukārt izrietēja no Rīgas domes Satiksmes departamenta atbildes Āboltiņas kaimiņiem, kuri bija vērsušies ar iesniegumu domē. Savukārt Saeimas priekšsēdētājai šādas privilēģijas vienkārši pienākoties.
Šoruden, kad Āboltiņa augsto amatu bija zaudējusi, Drošības policija apgalvoja, ka jau "tuvākajā laikā" plānojot vērsties Rīgas domes Satiksmes departamentā ar lūgumu, atsaucot savu pieprasījumu par ceļazīmju "Apstāties aizliegts" uzstādīšanu pie nama Ieroču ielā 8.
Ar lielu kavēšanos, 27. novembrī, kā apliecināja Drošības policija, "minētā vēstule ir nosūtīta Rīgas domes Satiksmes departamentam". Savukārt departamenta vadība jau iepriekš Pietiek bija apliecinājusi, ka "pēc attiecīga iesnieguma saņemšanas no Drošības policijas Jūsu vēstulē norādītajā vietā iepriekš minētās ceļa zīmes tiks demontētas". Nu tas arī ir izdarīts.
Pati Āboltiņa nekad nav vēlējusies sniegt kādas atbildes par šīm "īpašajām" ceļazīmēm pie savas ģimenes mājas.
Seko mums 
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Šī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Pavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Latvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
