Āboltiņai iespēja kļūt vēl tuvākai tautai: aizliedzošās ceļazīmes pie mājas ir noņemtas
PIETIEK09.12.2014.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Partijas Vienotība vadītājai Solvitai Āboltiņai ir radusies jauna iespēja kļūt vēl tuvākai tautai - pēc Saeimas priekšsēdētājas posteņa zaudēšanas viņa ir zaudējusi arī privilēģiju neredzēt ielas malā pie savas ģimenes mājas novietotas citu cilvēku automašīnas. Ceļazīmes "Apstāties aizliegts", kas bija izvietotas pie Āboltiņu ģimenes mājas Rīgā, Ieroču ielā, ir noņemtas, - atlikušas tikai divas improvizētas zīmītes (viena no tām - attēlā), kas aicina nenovietot automašīnas vārtu priekšā.
Pietiek jau vairākkārt informējis, ka, paklausot uzstājīgam "lūgumam", Drošības policija bija nokārtojusi 11. Saeimas priekšsēdētājai Āboltiņai iespēju atbrīvoties no automašīnām, ko viņas kaimiņi Rīgā iepriekš varēja izvietot Ieroču ielas malā.
"Rakstu jums sakarā ar apstāšanās aizlieguma zīmju uzstādīšanu Rīgā, Ieroču ielā 8. Zīmes acīmredzami uzstādītas bez pamatojuma jo nekādiem satiksmes noteikumu kritērijiem šādu zīmju izvietošanai šī vieta neatbilst. Ielas iedzīvotājiem tādējādi tagad ir liegta iespēja novietot automašīnu vismaz 40 metrus garā joslā," - šādu informāciju Pietiek pērn saņēma no kāda lasītāja.
"Kas interesants šajā sakarā: no nama regulāri izbrauc un atbrauc valdības Mercedes Benz markas automašīna ar džipa apsardzi aizmugurē, kurš turklāt aprīkots ar zilajām bākugunīm," rakstīja lasītājs, pieļaujot, ka, "iespējams, ceļa zīmes ir uzstādītas patvaļīgi. Iespējams, valsts nauda un resurss izmantots savtīgos nolūkos".
Lasītāja pieļāvums, kā noskaidroja Pietiek, tomēr bija nepareizs - iespēja atbrīvoties no kaitinošajām kaimiņu automašīnām "īpašajam" nama iemītniekam bija nodrošināta, pateicoties Drošības policijas iesaistīšanai šī jautājuma atrisināšanā.
Ieroču ielā 8 gan nav reģistrēts nevienai augstai valsts amatpersonai piederošs dzīvoklis, taču Lursoft datu bāze rāda, ka tieši šo namu kā savu dzīvesvietu reģistrējis Āboltiņas dzīvesbiedrs Jānis Āboltiņš. Šeit ikdienā mīt arī pati Āboltiņa, kuras "drošībai" tad arī mājas tuvumā bija aizliegta citu auto apstāšanās un stāvēšana.
Rīgas domes Satiksmes departaments skaidroja, ka "ceļa zīmes Nr.326 „Apstāties aizliegts” ar papildzīmi Nr.808 „Darbības zona” (bulta uz leju) Ieroču ielā pie nama Nr.8 tika uzstādītas pēc Drošības policijas pieprasījuma, kas rīkojas saskaņā ar Valsts drošības iestāžu likumu".
Savukārt avoti drošības struktūrās Pietiek bija informējuši, ka šajā gadījumā Drošības policija pieprasījumu izteikusi tikai tāpēc, ka uz šādu "risinājumu" uzstājusi īpaši augstā amatpersona, kurai kaimiņu automašīnas vairākkārt esot patraucējušas.
"Parastajiem cilvēkiem" atšķirībā no Saeimas priekšsēdētājas esot jāatceras, ka ielas galvaspilsētā ir domātas pirmām kārtām braukšanai, - tas savukārt izrietēja no Rīgas domes Satiksmes departamenta atbildes Āboltiņas kaimiņiem, kuri bija vērsušies ar iesniegumu domē. Savukārt Saeimas priekšsēdētājai šādas privilēģijas vienkārši pienākoties.
Šoruden, kad Āboltiņa augsto amatu bija zaudējusi, Drošības policija apgalvoja, ka jau "tuvākajā laikā" plānojot vērsties Rīgas domes Satiksmes departamentā ar lūgumu, atsaucot savu pieprasījumu par ceļazīmju "Apstāties aizliegts" uzstādīšanu pie nama Ieroču ielā 8.
Ar lielu kavēšanos, 27. novembrī, kā apliecināja Drošības policija, "minētā vēstule ir nosūtīta Rīgas domes Satiksmes departamentam". Savukārt departamenta vadība jau iepriekš Pietiek bija apliecinājusi, ka "pēc attiecīga iesnieguma saņemšanas no Drošības policijas Jūsu vēstulē norādītajā vietā iepriekš minētās ceļa zīmes tiks demontētas". Nu tas arī ir izdarīts.
Pati Āboltiņa nekad nav vēlējusies sniegt kādas atbildes par šīm "īpašajām" ceļazīmēm pie savas ģimenes mājas.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
