Āboltiņai atkal nāksies pieciest kaimiņu automašīnas mājas logu priekšā
PIETIEK05.11.2014.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Solvitai Āboltiņai, kura spējusi iekļūt 12. Saeimā, taču zaudējusi Saeimas priekšsēdētājas posteni, nāksies pieciest vēl kādu sīku zaudējumu - gaidāms, ka jau tuvākajā laikā varētu tikt novāktas ceļazīmes "apstāties aizliegts", kas bija novietotas pie viņas dzīvesvietas Rīgā, Ieroču ielā.
Pietiek jau informēja, ka, paklausot uzstājīgam "lūgumam", Drošības policija bija nokārtojusi 11. Saeimas priekšsēdētājai Āboltiņai iespēju atbrīvoties no automašīnām, ko viņas kaimiņi Rīgā pirms tam varēja izvietot Ieroču ielas malā.
"Rakstu jums sakarā ar apstāšanās aizlieguma zīmju uzstādīšanu Rīgā, Ieroču ielā 8. Zīmes acīmredzami uzstādītas bez pamatojuma jo nekādiem satiksmes noteikumu kritērijiem šādu zīmju izvietošanai šī vieta neatbilst. Ielas iedzīvotājiem tādējādi tagad ir liegta iespēja novietot automašīnu vismaz 40 metrus garā joslā," - šādu informāciju Pietiek pērn saņēma no kāda lasītāja.
"Kas interesants šajā sakarā: no nama regulāri izbrauc un atbrauc valdības Mercedes Benz markas automašīna ar džipa apsardzi aizmugurē, kurš turklāt aprīkots ar zilajām bākugunīm," rakstīja lasītājs, pieļaujot, ka, "iespējams, ceļa zīmes ir uzstādītas patvaļīgi. Iespējams, valsts nauda un resurss izmantots savtīgos nolūkos".
Lasītāja pieļāvums, kā noskaidroja Pietiek, tomēr bija nepareizs - iespēja atbrīvoties no kaitinošajām kaimiņu automašīnām "īpašajam" nama iemītniekam bija nodrošināta, pateicoties Drošības policijas iesaistīšanai šī jautājuma atrisināšanā.
Ieroču ielā 8 gan nav reģistrēts nevienai augstai valsts amatpersonai piederošs dzīvoklis, taču Lursoft datu bāze rāda, ka tieši šo namu kā savu dzīvesvietu reģistrējis Āboltiņas dzīvesbiedrs Jānis Āboltiņš. Šeit ikdienā mīt arī pati Āboltiņa, kuras "drošībai" tad arī mājas tuvumā bija aizliegta citu auto apstāšanās un stāvēšana.
Rīgas domes Satiksmes departaments skaidroja, ka "ceļa zīmes Nr.326 „Apstāties aizliegts” ar papildzīmi Nr.808 „Darbības zona” (bulta uz leju) Ieroču ielā pie nama Nr.8 tika uzstādītas pēc Drošības policijas pieprasījuma, kas rīkojas saskaņā ar Valsts drošības iestāžu likumu".
Savukārt avoti drošības struktūrās Pietiek bija informējuši, ka šajā gadījumā Jāņa Reinika vadītā Drošības policija pieprasījumu izteikusi tikai tāpēc, ka uz šādu "risinājumu" uzstājusi īpaši augstā amatpersona, kurai kaimiņu automašīnas vairākkārt esot patraucējušas.
"Parastajiem cilvēkiem" atšķirībā no Saeimas priekšsēdētājas esot jāatceras, ka ielas galvaspilsētā ir domātas pirmām kārtām braukšanai, - tas savukārt izrietēja no Rīgas domes Satiksmes departamenta atbildes Āboltiņas kaimiņiem, kuri bija vērsušies ar iesniegumu domē. Savukārt Saeimas priekšsēdētājai šādas privilēģijas vienkārši pienākoties.
Tagad, kad Āboltiņa augsto amatu ir zaudējusi, Drošības policija apgalvo, ka jau "tuvākajā laikā" plānojot vērsties Rīgas domes Satiksmes departamentā ar lūgumu, atsaucot savu pieprasījumu par ceļazīmju "Apstāties aizliegts" uzstādīšanu pie nama Ieroču ielā 8.
Pati Āboltiņa nekad nav vēlējusies sniegt kādas atbildes par šīm "īpašajām" ceļazīmēm pie savas ģimenes mājas.
Seko mums 
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
