Āboltiņa paziņo par aiziešanu no politikas gada laikā, visticamākais, iekārojusi vēstnieka amatu ANO vai ASV
PIETIEK09.08.2017.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Līdzšinējā partijas Vienotība vadītāja un arī šīs partijas Saeimas frakcijas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa šodien publiski paziņoja, ka varētu nolikt Saeimas deputāta mandātu vēl pirms 13. Saeimas darba sākuma un ka vispār esot nolēmusi atstāt politiku. Pēc Pietiek rīcībā esošas informācijas, neveiksmīgā politiķe iekārojusi vienu no diviem teorētiski atbrīvojamiem amatiem – vēstnieka posteni ASV vai Apvienoto Nāciju Organizācijā.
Pašlaik abi šie amati ir un teorētiski vēl labu laiku varētu būt aizņemti. Plašākai sabiedrībai faktiski nezināmais Jānis Mažeiks par Latvijas vēstnieku un pastāvīgo pārstāvi ANO kļuva jau salīdzinoši sen - 2013. gada septembrī. Pirms tam viņš bija vēstnieks-Ekonomisko un divpusējo attiecību direkcijas vadītājs Latvijas Ārlietu ministrijā, kur atbildēja par attiecībām ar valstīm, kas atrodas ārpus Eiropas, un par viņa darbu ANO negatīvu atsauksmju, cik zināms Pietiek, nav bijis.
Savukārt nesalīdzināmi prestižāko – faktiski visprestižāko visā diplomātiskajā dienestā – vēstnieka amatu ASV līdz 2016. gada vasarai ieņēma Andris Razāns, kurš pēc tam kļuva par Ārlietu ministrijas speciālo uzdevumu vēstnieku. Savukārt kopš pagājušā gada jūlija šo amatu ieņem iepriekšējais Latvijas vēstnieks Lielbritānijā Andris Teikmanis.
Kā norāda Pietiek avoti Ārlietu ministrijā, cilvēkam Āboltiņas situācijā, viņas politiskajai karjerai faktiski sagrūstot un zaudējot jebkādas cerības tikt ievēlētai nākamajā Saeimā, taču pašlaik vēl saglabājot politisko ietekmi, daudz vienkāršāk būtu kļūt par vēstnieci ANO, - Mažeiks būtu diezgan vienkārši pastumjams malā.
Taču, kā vēsta šie paši avoti, jau vismaz divus mēnešus Āboltiņa mērķtiecīgi un intensīvi strādājot, lai atrastu kādu „risinājumu”, ar kura palīdzību varētu tikt pie nesalīdzināmi prestižākā amata, ko salīdzinoši pavisam ieņēmis Teikmanis. Esot skaidrs, ka šis „risinājums” nebūšot sameklējams tik viegli kā 12. Saeimas deputāta mandāta iegūšana, panākot, ka no tā par labu „Honkongas investīciju biznesam” atsakās Jānis Junkurs.
Fakts ir tāds, ka Teikmanis ir zināms kā cilvēks ar iespaidīgu „izdzīvošanas skolu”, labu reputāciju un plašiem kontaktiem, līdz ar ko viņa ietekmēšana pēc „Junkura shēmas” faktiski nav iedomājama, norāda Pietiek avoti. Taču neesot izslēgts, ka Āboltiņa varētu izmantot savu kā Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājas faktisko varu pār specdienestu pārstāvjiem, lai atrastu kādas „sviras”.
„Cik zināms, teorētiski Teikmaņa kungam laikam jau šogad ir iespēja doties izdienas pensijā, - un, ņemot vērā viņa līdzšinējos ienākumus, tā būs ļoti laba pensija. Līdz ar to vienu var teikt droši: ja pēkšņi izdzirdēsiet, ka Latvijas vēstnieks ASV Teikmanis dodas pelnītā izdienas pensijā, varat nešaubīties – Āboltiņas kundze pareizo „sviru” būs atradusi,” norādīja viens no Pietiek avotiem.
Savukārt tas, ko Āboltiņa šodien pavēstīja medijiem, bija: visticamākais, viņa Saeimas deputāta mandātu varētu nolikt vēl pirms pašreizējā Saeimas sasaukuma beigām. Šādu iespēju viņa pieļaujot, lai „atgrieztos diplomātiskajā dienestā”, taču šī atgriešanās esot atkarīga no „tā interesēm” (ārlietu resoru vada Vienotības pārstāvis un Āboltiņas ciešs domubiedrs Edgars Rinkēvičs). Viņa arī nekandidēšot uz partijas valdes priekšsēdētāja amatu vai valdi, kā arī nākamgad nepiedalīšoties 13.Saeimas vēlēšanās, jo esot nolēmusi atstāt politiku.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
