Āboltiņa jaunajā "Vienotības" valdē grib redzēt tikai pozitīvi vērtētos, izņēmums - viņa pati un Zaķis
PIETIEK12.11.2012.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Solvita Āboltiņa, kura 1. decembrī gaidāmajā Vienotības kongresā par spīti arī kritiskajiem vērtējumiem konkurences trūkuma dēļ visticamāk tiks pārvēlēta partijas vadībā, izvirzījusi kritēriju, ka uz jauno Vienotības valdes sastāvu jāvirza tie, kuru reitings sabiedrībā ir viennozīmīgi pozitīvs. Izņēmumu Vienotības līdere attiecinājusi uz sevi un savu domubiedru, partijas Saeimas frakcijas priekšsēdētāju Dzintaru Zaķi, liecina Pietiek rīcībā esošā informācija.
No avotiem Vienotībā zināms, ka pasūtītās aptaujas uzrādījušas zemu Āboltiņas un nodokļu optimizācijā nesen pieķertā Zaķa reitingu sabiedrībā. Tomēr abi tiek uzskatīti par pašlaik partijā neaizvietojamiem cilvēkiem, tādēļ pretendēs uz valdes locekļu amatiem.
Āboltiņas pārvēlēšana šaubas nerada, jo neviens no iespējamiem konkurentiem nav piekritis kandidēt uz partijas valdes priekšsēdētāja amatu, bet par Zaķa pārvēlēšanu valdē Vienotībā pārliecības nav, un viņa likteni, pēc atsevišķu avotu partijas iekšienē atzītā, izšķirs tas, cik lielu pārliecināšanas darbu viņa labā veiks līdere.
"Zaķa reitings pēc stāsta ar džipa pirkšanu nav spožs, bet neievēlēt viņu valdē nozīmētu uzrādīt nopietnas problēmas partijā, tas radītu caurumu varā, kuru būtu grūti aizdrīvēt," - aptuveni tā šo dilemmu pamatoja kāds partijas biedrs.
Iepriekš Āboltiņa ir asi vērsusies pret citiem reitingu kritumu piedzīvojušiem partijas biedriem, nepieļaujot viņu kandidēšanu. Iekšlietu ministres un savulaik vienas no redzamākajām Jaunā laika politiķēm Lindas Mūrnieces popularitātes kritums noveda pie viņas demisijas, ko uzspieda partijas spice, ekonomikas ministram Artim Kamparam tika ieteikts nekandidēt 11.Saeimas vēlēšanās un vairs nepretendēt uz ministru amatiem, bet darījuma attiecībās ar Aivaru Lembergu pieķertajai un Saeimā nepārvēlētajai Silvai Bendrātei, kura tika uzskatīta par Āboltiņas tuvu draudzeni, netika sagādāts amats valsts pārvaldē, lai gan partijā bija cilvēki, kas to atbalstīja.
Visi nosauktie iepriekš bija partijas valdes locekļi un piedzīvoja kritienu, kurā partijas spice viņiem nepalika apakšā "spilvenu". Tādēļ Zaķa aizstāvēšana pašlaik tiek skaidrota ar viņa ietekmes pieaugumu, ņemot vērā saimnieciskās intereses Satiksmes ministrijā, un faktu, ka Vienotības rezervistu soliņš ir saīsinājies.
Daļa pret Āboltiņu vērstās kritikas pēdējā laikā saistīta ar viņas nostāšanos Lemberga pusē, kad pašvaldību ministra Edmunda Sprūdža (Reformu partija) rīkojumu par Ventspils mēra atstādināšanu viņa nodēvēja par puicisku. Tomēr, ja var ticēt jaunākajiem partiju reitingiem, sabiedrība politiķus par to netiesā, gluži otrādi, un tas varētu izskaidrot politiķu nerēķināšanos ar risku zaudēt sabiedrības uzticību.
Pašvaldību ministra Sprūdža vēršanās pret Ventspils mēru Aivaru Lembergu, pār kuru gulst interešu konflikta un korupcijas aizdomu ēna, atbalstu Reformu partijai nav vairojusi. Par to liecina Pietiek rīcībā esošie dati no īpaši pēc atsevišķu partiju pasūtījuma veiktās aptaujas, kas tādēļ netiek publiskota. Saskaņā ar aptauju, kas veikta oktobra beigās un sakrīt ar Sprūdža aktivitātēm, par Reformu partiju pašlaik Saeimas vēlēšanās būtu gatavi balsot vien 2,5% vēlētāju. Tas ir jau tā zemā partijas reitinga vēl lielāks kritums, jo pirms tam reitings bija 3,4%.
Savukārt Vienotības reitings, kuras līderi - Āboltiņa, Zaķis un arī premjers Valdis Dombrovskis Ventspils strīdā nostājās vairāk Lemberga pusē vai vismaz nepauda skaidru atbalstu Sprūdžam, turas 15% robežās un ir piedzīvojis pat nebūtisku kāpumu statistiskās kļūdas robežās. Tāpat ar Lembergu cieši saistītās Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) reitings stabili turas virs 11% atzīmes.
Skaļi izskanējusī kampaņa par papildu naudas paredzēšanu valsts nākamā gada budžetā demogrāfijas problēmu risināšanai nav palīdzējusi Nacionālajai apvienībai, kuras reitings ir iestrēdzis virs 7% atzīmes (7,8%, salīdzinot ar 7,9% iepriekšējā aptaujā). Reitingu līderis saskaņā ar šiem partiju rīcībā esošajiem aptaujas datiem vēl aizvien ir Saskaņas centrs ar 23% atbalstu.
Seko mums 
2026. gada janvārī ministrs Raimonds Čudars daļēji apturēja Preiļu novada teritorijas plānojumu, pamatojot to ar it kā nepamatotiem ierobežojumiem vēja elektrostaciju un saules parku attīstībai.
Savas frakcijas vārdā es vēlos iezīmēt, kā esošo situāciju pasaulē redzam mēs, Progresīvie, un kas, mūsuprāt, ir Latvijas ārpolitikas svarīgākie uzdevumi gan šogad, gan arī turpmākajos gados.
35 gadus pēc 1991.gada janvāra notikumiem, atskatoties uz barikāžu laiku, ir svarīgi to neuztvert tikai kā lappusi Latvijas vēstures grāmatā. Barikādes ir dzīva pieredze, no kuras mums jāņem mācības sev un jānodod tās jaunākajām paaudzēm. Šodien, kad pasaule atkal piedzīvo nemierīgus laikus, barikāžu atziņas skan īpaši aktuālas.
20. gadsimta otrajā pusē, bērni izauga kopā ar saviem populārākiem pasaku varoņiem – Karlsonu, Pifu un Kazlēnu, kas prata skaitīt līdz desmit. Ne tikai pie mums, bet visā Austrumeiropā, kur šie varoņi popularitātes ziņā bija neadekvāti plaši zināmi pat attiecībā pret šo varoņu autoru dzīves zemēm. Katrs no šiem varoņiem ir unikāls un sekmīgi konkurēja ar Pepiju Garzeķi un Vārnu ielas delveriem.
Nesen vienā no daudzajām intervijām sakarā ar birokrātijas apkarošanu J.Endziņš teica: „Un, citējot Raini, tādas lielas laimes nemaz nav – ir tikai sīkas laimītes. Tas, runājot par darāmo birokrātijas apkarošanā.”
Latvijas ainavas un lauku iedzīvotāju dzīves kvalitāte ir augstākas vērtības nekā nosacītais ekonomiskais un enerģētikas “labums”, kas pamatā pastāv Eiropas Savienības virzītā “zaļā kursa” ietvaros, t. i. ir mākslīgi radīts un mākslīgi uzturēts “labums”. Šī labuma lielākie ieguvēji ir lielākās pasaules piesārņotājvalstis, piemēram, Ķīna.
Nesen man kāda pārmeta: “Tu esi latviete — kā tu vari dziedāt krieviski?” Un tas aizgāja līdz tai stadijai: „Krievs paliek krievs.” Es reti bloķēju cilvēkus, bet ar laiku nāk skaidra sapratne — ne ar visiem mums ir pa ceļam dzīvē.
Reiz kādā nelielā, bet lepnā ziemeļu valstī, ko sauca par Latviju, Jēkaba ielas namā valdīja Koalīcija. Viņu galvenais produkts nebija likumi vai reformas – tas bija Stāsts. Stāsts par to, ka viss tiek kontrolēts, ka drošība ir garantēta un ka jostas jāsavelk tikai tādēļ, lai vēlāk būtu vieglāk elpot. Taču 2026. gada sākumā šī Stāsta uzturēšanas izmaksas kļuva astronomiskas.
Lasu neskaitāmos rakstus par Latvijas nacionālās aviokompānijas “airBaltic” slikto servisu, draņķīgo attieksmi, nenormāli augstajām cenām, atceltajiem lidojumiem, nespēju nolaisties plānotajā galamērķī, pārpārdotajiem reisiem un ārpus borta palikušo lidotgribētāju šausminošajiem piedzīvojumiem un pārdzīvojumiem.
