Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pusi no šodienas aizvadīju tiesas namā, kur tika skatīta kāda lieluzņēmuma prasība pret mani un Latvijas Radio par ziņu atsaukšanu un kompensācijas piedziņu. Runa ir par kādu pērnā gada raidījumu „Īstenības izteiksme”, ko pats uzskatu par vienu no savā žurnālista pieredzē kvalitatīvākajiem un ar ko tika sasniegts galvenais mērķis – tajā apskatītās problēmas pretēji gadiem ilgai vilcināšanai pēc raidījuma tika strauji risinātas. Plašāk par šo tiesvedību runāt pagaidām negribu, jo spriedumu tiesa sola pasludināt tikai 19. oktobrī*.

Taču tieši šīs tiesvedības aizsākums ir viens no tematiem, ko tieši šodien publiskotā īsziņu apmaiņā pavasarī apspriedis Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) priekšsēdētājas vietnieks un par radio atbildīgais Ivars Āboliņš un tolaik jau no trim viena palikusī Latvijas Radio valdes locekle Sigita Roķe, ko nu padome ar apšaubāmiem paņēmieniem atbrīvojusi. Pieņemu, ka publiskotā domu apmaiņa tiešām notikusi, jo neesmu pamanījis klaigas, ka tas būtu kāds falsificējums.

Publikai izliktās īsziņas, kā noprotams no sarunas konteksta, ir tikai fragments no daudz plašākas un ilgākas diskusijas starp Āboliņu un Roķi. Un Āboliņš šo fragmentu izlēma publicēt tieši šodien, kad žurnālā "Ir" Roķe līdz ar visu ko citu dalījusies arī atklāsmēs par to, kā jau pavasarī padome viņai likusi mani atlaist.

Atgādināšu, ka pavasarī un līdz pat vasaras vidum padomes un vienīgās valdes locekles attiecības vismaz publiski izskatījās pat ļoti lādzīgas. Kad atbrīvoja pirmos divus valdes locekļus, NEPLP uzteica atstāto, ka viņa "vienīgā varēja piedāvāt medija attīstības redzējumu". Āboliņš arī norādīja, ka Roķei līdz 1.aprīlim jāiesniedz padomē Latvijas Radio funkciju audits un jāpierāda, ka viņas paustais par radio attīstību un problēmu risināšanu atbilst padomes redzējumam.

Vēlāk kādā radiointervijā Āboliņš vairākkārt uzsvēra, ka NEPLP ļoti uzticas Roķei un viņai dotas plašas pilnvaras.

Taču vēlākā notikumu gaita rādīja, ka patiesie Latvijas Radio "attīstītāji" vai "sakārtotāji" ir padome, nevis palikusī valdes locekle. Pēkšņi publikai nokrita vāji sagatavots redzējums, ka "Pieci.lv" jākļūst muzikāli latviskam, un Āboliņš dižojās, ka tā ir Roķes ideja, lai gan pati Roķe kautrīgi liedzās. Viņa nespēja brutāli īstenot NEPLP iegribas, jo pret bija gandrīz trīssimt darbinieku lielais kolektīvs. Atgādināšu – kolektīvs vienmēr ir uzsvēris, ka ir par pārdomātām reformām, bet iebilst pret jaukšanos saturā un apšaubāmām, iespējams, tikai šauram personu lokam zināmām pārmaiņām.

Pavērsiens Roķes un NEPLP attiecībās, visticamāk, notika 6. jūlijā, kad, nesagaidījusi paša radio rīcību, padome paziņoja, ka LR5 latviešu mūzikas īpatsvars būs jāpalielina līdz 80%. Roķe pret to sāka arvien asāk un skaļāk iebilst. Iespējams, par to laiku arī viņas šodienas vēstījumā paustais: "Es atzīstu, man neizdevās uz diviem baļķiem upē nostāvēt - kādā brīdī nācās izvēlēties - būt padomes pusē vai Latvijas Radio pusē."

Kopš padomes sāktajām Latvijas Radio "reformām" ir notikušas vairākas darbinieku tikšanās ar Roķi, kur esam atklāti pauduši savas bažas par padomes apšaubāmajām iecerēm un to, ka viņu redzam kā ielikteni, kas tās īstenos.

Jā, pavasarī arī es "uz savas ādas" izjutu centienus iejaukties Ziņu dienesta darbā un koriģēt, kā jāstrādā žurnālistiem. Toreiz Ziņu dienests valdei skaidri pateica, ka gadījumā, ja tādas lietas turpināsies, celsim trauksmi. Neturpinājās.

Radio kolektīvam ir arī bijusi viena divstundīga un asas vārdapmaiņas pilna tikšanās ar visu NEPLP, kas tā arī neieklausījās radio cilvēku bažās, pārmetumos un argumentos, bet agresīvi palika savu "pārmaiņu" pozā. Galvenais vēstījums bija tāds – ja jūs gribat papildu naudu budžetā, jums ir jādara tā, kā gribam mēs. Taču šajā pašā sanāksmē vairākkārt arī no kolektīva izskanēja: "Šeit nebūs nauda tas galvenais. Pat tad, ja naudas nebūs vairāk, cilvēki turpinās strādāt." Atgādināšu, ka par radio atbildīgais padomes loceklis ir arī saņēmis Latvijas Radio darbinieku paustu neuzticību, taču arvien turpina darbu.

Šodien mediju uzrauga publiskotā īsziņu sarakste ar nu jau paša uzrauga atbrīvoto radio valdes locekli uzrāda divas, kā teiktu pats Āboliņš, ļoti satraucošas lietas.

Pirmkārt, tas ir brīvas žurnālistikas apdraudējums, ja tik ciniskā veidā sabiedriskā medija vadība ar padomi var apspriest Ziņu dienesta personāliju jautājumus. Vēl satraucošāks ir pats fakts, ka sabiedriskā medija valde ar padomi vispār tādā veidā un tik šauri "risina" medija "attīstības" lietas.

Nobeigumā atļaušos citēt Ziņu dienesta vadītāju, kas vasarā izteicās tajā tikšanās laikā ar NEPLP: "Pašlaik Latvijas Radio Ziņu dienests ir viens no spēcīgākajiem, kāds jebkad ir bijis. Ziņu dienests ir pietiekami spēcīgs, jo ir spēcīgi žurnālisti, spēcīgi producenti un spēcīga galvenā redaktore. Un mēs strādājam labā komandā."

Tāpēc, Āboliņa kungs, šis nav stāsts tikai par Kupču. Reģionālajā medijā jau esmu pieredzējis, kā oligarhi politiķiem tīkami sakārto medijus. Ja atbrīvosities no Kupča, Latvijas Radio arvien paliks liela komanda ar stipriem žurnālistiem, kas turpinās izgaismot sabiedrībai nozīmīgus jautājumus gan par jūsu padomi, gan jums zināmiem politiķiem un daudzām citām būtiskām lietām. Turklāt ne tikai pirms pašvaldību vai Saeimas vēlēšanām.

Pārpublicēts no sabiedriskā medija mājas lapas

* Red.piez. Autora slēptie uzņēmumi, kuri vēlas no viņa un Latvijas Radio piedzīt kompensāciju, ir divi - SIA Rettenmeier Baltic Timber un AS Inčukalns Timber.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Augstskolas autonomijas anatomija: brīvā Latvijā brīva Universitāte

FotoLatvijas kā nacionālas valsts ar parlamentāru valsts iekārtu pamatus veido Vilhelma fon Humbolta idejas par zinātnes un izglītības vienotību un izglītības kā personas un tātad arī valsts veidotāju.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

Foto2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji, un vēstule pamatā ir vēlēšanās dot savu artavu LU pseidorektora Muižnieka mahināciju aizstāvēšanā. Taču reizē vēstule raksturo akadēmiskās sabiedrības drausmīgo stāvokli.
Lasīt visu...

12

Nacionālās apvienības vēstule premjeram par Sabiedrības integrācijas fonda darbības turpināšanas lietderību

FotoNacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – VL-TB/LNNK) frakcija jau vairākus gadus ar bažām vēro Sabiedrības integrācijas fonda (turpmāk – SIF) darbību. Neizpratni par SIF kritērijiem nevalstisko organizāciju pieteikto projektu izvērtējumam nereti pauž arī pašas NVO – piemēram, Gruzijas latviešu biedrība detalizēti pamatotā lūgumā izvērtēt SIF rīcību.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

FotoLatvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas augstskolu starptautiskās konkurētspējas stiprināšanu, nodrošinot Latvijas studentiem iespēju studēt augstākā līmenī pašu mājās, pievienojas viedoklim, ka ir nepieciešams izveidot jaunu sistēmu un likumu par augstskolu darbību. 
Lasīt visu...

21

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

FotoAtsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas projekti rodas bez akumulācijas – attiecīgā jaunā fenomena elementu pakāpeniskas uzkrāšanās, savākšanās. 
Lasīt visu...

6

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

FotoŠādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts. Aizliegts arī rakstīt par viņu okupācijas laika "varoņdarbiem". Ne internetā, ne masu medijos nav iespējams atrast neko par viņu līdzdalību cilvēku vajāšanās. Un ne jau tāpēc, ka viņi tajās nepiedalījās. Viņi piedalījās - tikai visu kategoriski noliedz, un masu mediji paklausīgi klusē.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

Pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav...

Foto

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

Rīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē...

Foto

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

Pēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri...

Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...