"Winergy" lietā piemērots iespaidīgs drošības līdzeklis – kopā miljona eiro drošības naudas iemaksa
PIETIEK11.02.2015.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Tā dēvētajā Winergy lietā, kurā decembrī Gata Gudermaņa (attēlā) vadītā Ekonomikas policija veica vērienīgas kratīšanas, igauņu investoru pārstāvim, Igaunijas pilsonim Andrusam Petersonam piemērots drošības līdzekļa veids - drošības naudas iemaksa: divu drošības naudu rekordlielais kopējais apmērs jau vairākas nedēļas izraisījis plašu rezonansi advokātu aprindās, – viens miljons eiro. Tikmēr vienu no Ekonomikas policijas darbiniekiem, kurš arī veicis kratīšanas arWinergy saistītajos objektos, pirms nedēļas aizturējis Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), liecina Pietiek rīcībā esošā informācija.
Tiek apšaubīts, vai igauņu menedžeris Andruss Petersons spēs iemaksāt tik milzīgu drošības naudu, tādēļ ar šādu lēmumu varētu tikt gatavota augsne iespējamai skaļai apcietināšanai par drošības līdzekļa pārkāpšanu. Pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas, piemērotais drošības naudas apmērs ir pārsūdzēts, bet šis lūgums pagaidām atstāts bez ievērības.
Petersons, kurš ir vēja parku attīstītājā Winergy ieguldījušā Igaunijas miljonāra Indreka Kuivalika pārstāvis, arī ir Igaunijas pilsonis. Petersons nav izvairījies no ierašanās tiesībsargājošās iestādēs, kas teorētiski varētu būt pamats šādas drošības naudas iemaksas prasīšanai, lai tā nodrošinātos pret izmeklēšanas kavēšanu. Turklāt Petersona sieva un bērns dzīvo Latvijā.
Tikmēr kārtējā ēna mesta uz pašu Ekonomikas policijas izmeklēšanu Winergy lietā, kurā tieši tiesībsargājošo iestāžu neobjektīvā un, iespējams, politiski un kā citādi ietekmētā izmeklēšana ir pamatā Igaunijas investora Kuivalika sūdzībai starptautiskajā šķīrējtiesā.
Aizvadītajā nedēļā KNAB veicis kratīšanu Ekonomikas policijā izmeklētāja Raivo Lugus darbavietā, par ko Pietiek jau ziņoja. Tagad noskaidrojies, ka Lugus ir bijis starp operatīvajiem darbiniekiem, kuri decembra sākumā, tieši mēnesi pēc Winergy vēršanās starptautiskajā šķīrējtiesā, piedalījies kratīšanās.
KNAB aizturētā izmeklētāja Raivo Lugus sieva Olga Lugus ir viena no diviem Ekonomikas policijas izmeklētājiem, kuras pārziņā ir Winergy lieta. Otrs Winergy lietas izmeklētājs Ekonomikas policijā ir Voldemārs Mūrnieks. Igaunijas investora pārstāvim Petersonam piemērotais drošības līdzeklis - 500 000 eiro lielas drošības naudas iemaksa - piemērots gan Olgas Lugus, gan Mūrnieka vadītajā kriminālprocesā, kopsummā veidojot rekordlielo 1 miljonu eiro.
Savukārt Valsts policijas komentārs saistībā ar drošības naudas apmēru ir lakonisks: "Lēmumu par drošības naudas piemērošanu ir pieņēmis procesa virzītājs saskaņojot to ar uzraugošo prokuroru. Summa aprēķināta, vadoties pēc lietas materiāliem."
Arī ziņu aģentūrai LETA nav izdevies iegūt KNAB komentāru, ar ko saistīta Lugus aizturēšana. Neoficiāla informācija liecina, ka tas saistīts ar izmeklēšanu kādā lietā par izspiešanu. Kratīšanu priekšvakarā Lugus no Ekonomikas policijas pārgājis darbā uz Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldi, un pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas, viņu skandāla noklusināšanai to palūgusi Ekonomikas policijas vadība.
Savā prasībā Kuivaliks no Latvijas valsts prasa 51 miljonu eiro, jo uzskata, ka Latvijas amatpersonas saimnieciskā strīdā starp Norvik banku un Winergy, kas bankā kreditējies vēja parka attīstīšanai Kurzemē, neobjektīvi nostājušās bankas pusē.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
