Iesaki rakstu: 
Šis būs stāsts ar visnotaļ dzeltenīgu un privātu nokrāsu. Principā mana dziļākā pārliecība ir tāda, ka katrs varam gulēt ar to dzimumu, kuru vēlamies, šķirties un precēties neskaitāmas reizes, lamāties ar lauleņiem virtuvēs un jebkur citur. Man nekad nav interesējis, kurš ar ko, cik reižu un kur tieši no fizioloģiskā aspekta. Taču... Kā saka, ir nianses.
Proti, ja vien Tu neesi, piemēram, deputāts, ministrs vai politiķis. Ja vien neesi cilvēks, kurš tieši vai pastarpināti mēģina ar sabiedrību runāt morāles, ieteikumu, pamācību kategorijās. Algoritms ir gaužam vienkāršs - ja Tev algu maksā sabiedrība, Tu apgūsti valsts naudu un Tu ar savu darbību ietekmē vai mēģini ietekmēt tās dzīvi, tajā brīdi sabiedrība ir tiesīga zināt par Tevi visu. Gan to, ar ko Tu guli, gan Tavu seksuālo orientāciju, gan to, cik reizes esi šķīries un ar ko pa kaktiem spaidies un apmeklē saviesīgus rautus. Vietā būs jelkāds jautājums, un uz to Tev būs cieņpilni atbildēt. Vai tas būtu par Tavu ādas uzvalku, zilajiem matiem vai valsts vizītēm. Jebko. Sabiedrības priekšā iepriekšminēto cilvēku kategorijai ir jābūt caurredzamiem līdz vīlītei. Atšķirībā no ierindas pilsoņa. Nosauksim to par rūpalas garozu.
Par to tad arī būs šis pavisam īsais stāsts. Ceru, ka pietiek.com nelielā, bet draudzīgā redkolēģija domā līdzīgi un šo publicēs. Uz to arī cerība.
Tātad nu gan pie lietas, kura mazliet citā griezumā parādīs arī Evikas Siliņas veikto ministru rotāciju. Ļaunas mēles melš, ka turpmākā faktoloģija varētu pat būt ietekmējusi to, kādēļ no valdības izsvēpēti tieši konkrētie indivīdi.
Proti, stāsts ir gaužām vienkāršs: bijušais labklājības ministrs Uldis Augulis kārtējo reizi ir pametis savu ģimenes ligzdu un nodevies jaunai mīlas dēkai. Pašlaik gan nav skaidrs, alkohola intoksikācijā tas noticis vai gluži otrādi - apskaidrības pauzē, taču fakts ir fakts. Jaunā mīla esot jau izvesta tautās kādā pasākumā, un abi izskatījušies satraukti, norūpējušies, bet laimīgi.
Tiktāl viss bez turbulencēm. Taču nepacietīgākie steigs jautāt, kas tad ir Auguļa kunga jaunais sirdsāķītis? Un šeit sākas interesentākais. Šī dāma ir nu jau bijušās izglītības un zinātnes ministres Andas Čakšas ("Jaunā Vienotība", ex-ZZS) bēdīgi slavenā kasiera Raivja Berga māsa Elīna. Kura amatu savienošanās kārtībā vada arī izdevniecību "Rīgas Viļņi". Ko tas nozimē? Tas nozīmē faktisku Auguļa un Čakšas politisko tuvināšanos un informācijas apmaiņu jau pavisam citā toņkārtā. Un tas ne visiem "Vienotībā" un vēl jo vairāk ZZS patīk.
Tāpat der atcerēties, ka Auguļa palīdze ministrijā bija tāda Dace Gulbe, kura arī plātās ar draudzību Čakšas birojā un minētajā izdevniecībā. Gulbes kundze kā ieeļojošs elements. Tāpat, starp citu, viņa ir ļoti nozīmīgs posms PR tenderu apgūšanā Labklājības ministrijā, kas faktiski tur bija viņas galvenais uzdevums. Atsevišķu, īpaši iemīļotu sabiedrisko attiecību uzņēmumu nosaukumus ikviens interesents var iepazīt dažādās publiskās datu bāzēs. Tas savukārt dikti interesē Elīnas brāli.
Tāds, lūk, svingeru klubs mums sanācis.
Seko mums 
Publiskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas veselības aprūpes sistēmā nenotiek, cik daudz tiek kavēts, cik dārgi viss izmaksā. Taču daudz mazāk tiek runāts par to, kas patiesi tiek darīts, kas ir paveikts, kāpēc izmaksas ir tādas, kādas tās ir, kādi faktori to ietekmē un cik būtiska ir lēmumu pieņemšana slimnīcas un sabiedrības labā.
Kad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar konkrētiem darbiem, pēkšņi sāk uztraukties par droniem, pagrabiem un plūdiem, cilvēkiem ir pilnīgas tiesības uzdot vienu vienkāršu jautājumu: kur Tu biji visu šo laiku?
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
