"Vienotības" pārstāvja "Latvijas valsts ceļos" interešu konfliktu KNAB uztic vērtēt partijas pārraudzītajai SM

Bezpartejiskais satiksmes ministrs Anrijs Matīss, kurš līdz nākamās nedēļas vidum atrodas atvaļinājumā ārzemēs, Pietiek šonedēļ apgalvoja, ka "nekādi lēmumi par nomaiņu vai jaunu valdes priekšsēdētāju nav pieņemti". Tikmēr Satiksmes ministrijas (SM) struktūrās un politikas kuluāros izskan, ka saimnieciski ietekmīgais, ceļu uzturēšanai un attīstīšanai iedalīto miljonu administrētāja LVC valdes priekšsēdētāja amats jau noskatīts uzņēmuma valdes loceklim kopš 2008. gada, ar Vienotību saistītajam Jānim Langem.

Lange jūnijā notikušajās pašvaldību vēlēšanās no Vienotības saraksta ievēlēts Jelgavas pilsētas domē, tādēļ SM bija lūgusi KNAB ļaut abu amatu savienošanu, ko birojs šonedēļ nosūtītā dokumentā arī akceptējis, vienlaikus uzsverot, ka Langes nenonākšana interešu konfliktā jāvērtē pašai ministrijai.

Neoficiāli šādu KNAB labvēlību Pietiek avoti prognozēja, jau pirms atzinums ceturtdien nonāca SM lietvedībā, un tāpat tiek prognozēts, ka Vienotība, kuras politiskā pārziņā ir SM, centīsies panākt, lai interešu konflikta pazīmes Langes amatu savienošanā netiktu saskatītas.

Lai gan satiksmes ministrs ir bezpartejisks, Vienotībai ir valdības koalīcijas līgumā nostiprināta politiska ietekme pār SM, līdz ar to ministrijas vadības politisko neatkarību vērtēt Langes interešu konfliktu var apšaubīt. Neoficiāli kāds avots SM vadībā neoficiāli Pietiek izteicās, ka "ar amatu savienošanu Langem var būt problēmas, jo LVC dala naudu pašvaldībām un kontrolē to izlietojumu, tādēļ veidojas reāls interešu konflikts".

Ceturto gadu amatā esošais, ar partijām nesaistītais Latvijas valsts ceļu valdes priekšsēdētājs Ivars Pāže tikai trīs nedēļas kopš atsācis vadīt uzņēmumu, jo  kopš pavasara trīsarpus mēnešus ārstējās pēc infarkta un tam sekojušas sirds asinsvadu operācijas. Viņš, ceturtdien tiekoties ar Pietiek, apgalvoja, ka no Matīsa, ar kuru ticies vēl pirms satiksmes ministra došanās atvaļinājumā, brīdinājumus par amata zaudēšanu nav saņēmis un pēc veiksmīgās atveseļošanās pats Latvijas valsts ceļu vadību neplāno pamest.

Lange, kurš Pāžes slimības laikā faktiski vadījis LVC, Pietiek apgalvoja, ka šim amatam nav uzrunāts. Arī ar Dzintaru Zaķi, kuru Vienotība neformāli nozīmējusi par SM pieskatītāju un kuru avoti Pietiek min kā Langes kandidatūras bīdītāju, viņš to neesot pārspriedis.

Lange Vienotības oficiālajā mājaslapā pieteikts kā partijas saraksta otrais numurs nesenajās Jelgavas domes vēlēšanās un redzams fotogrāfijā uz valsts autoceļu kartes fona, lepni rādot rekonstruēto ceļa posmu Jelgavas virzienā. Viņš Pietiek apgalvoja, ka LVC valdē nepieņems nevienu lēmumu, kas skartu Jelgavas pašvaldības intereses, jo tā rīkoties liekot viņa ētikas līmenis.

Jautāts, vai minētā fotogrāfija vēlētājiem Jelgavā nav solījusi pretējo - ka viņš savu LVC amatu izmantos tieši šīs pašvaldības teritorijā esošo ceļu attīstīšanai, Lange apgalvoja, ka tas tā neesot bijis domāts, tādēļ viņam "jāatvainojas vēlētājiem, ka devu nepareizu signālu". Fotogrāfija priekšvēlēšanu laikā bijusi nodrukāta avīzē, bet ne partijas kampaņas bukletos, un Lange jau šodien lūgšot to izņemt no Vienotības mājaslapas.

Langes iespējamā bīdīšana LVC valdes priekšsēdētāja vai tā pienākumu izpildītāja amatā raisa jautājumus viņa politiskās aizmugures dēļ, bet par pašu amatpersonu kā profesionāli dzirdamas labas atsauksmes. KNAB partiju finanšu datubāzē redzams, ka Lange 2011. gadā pirms Jaunā laika pārtapšanas Vienotībā partijai biedra naudā samaksājis kopumā 1000 latus. Vēl kopumā 4500 latus viņš un dzīvesbiedre JL un Vienotībai ziedojuši laikā no 2009. līdz 2013. gadam.

Pāžes slimība sakrita ar laiku, kad aktualizējās jautājums par valsts autoceļu katastrofālo stāvokli, kas vismaz uz laiku kļuva par vienu no galvenajām tēmām mediju un politiķu dienaskārtībā. Tādēļ uz mediju jautājumiem par ceļu stāvokli pārsvarā nācās atbildēt satiksmes ministram un premjeram. Pāže amatā nonāca 2009. gada rudenī vēl satiksmes ministra Kaspara Gerharda laikā un ir bez politiskās aizmugures, tādēļ spekulācijas par viņa nomaiņu pēdējo divu ministru laikā kopš par Satiksmes ministriju politiski atbild Vienotība un "Olšteina sešinieks" izskanējušas vairākkārt.

KORUPCIJAS NOVĒRŠANAS UN APKAROŠANAS BIROJS

Brīvības iela 104 k-2, Rīga, LV-1001, tālrunis: 67356161, 67356140, fakss: 67331150, reģ.Nr.90001427791,

e-pasts: [email protected]

Rīgā

09.07.2013.  Nr. 1/5106

Uz 19.06.2013            Nr.03-04/2439________

Satiksmes ministrijai

Gogoļa ielā 3

Rīgā, LV-1743

Par amatu savienošanu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (turpmāk – Birojs) 2013.gada 25.jūnijā ir saņēmis un izskatījis Satiksmes ministrijas vēstuli, kurā Birojam lūgts sniegt skaidrojumu par VAS „Latvijas valsts ceļi” valdes locekļa J.Langes tiesībām atbilstoši likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” (turpmāk – Likums) normām savienot ieņemamo valsts amatpersonas amatu ar Jelgavas pilsētas domes deputāta amatu.

Birojs savas kompetences ietvaros sniedz šādu skaidrojumu.

VAS „Latvijas valsts ceļi” valdes loceklis ir valsts amatpersona atbilstoši Likuma 4.panta pirmās daļas 19.punktam, kurai speciālie amatu savienošanas ierobežojumi ir noteikti Likuma 7.panta piektajā daļā, saskaņā ar kurā noteikto valsts kapitālsabiedrības valdes loceklis var savienot valsts amatpersonas amatu tikai ar:

1) amatu, kuru viņi ieņem saskaņā ar likumu, Ministru kabineta noteikumiem un rīkojumiem;

2) amatu arodbiedrībā, biedrībā vai nodibinājumā, politiskajā partijā, politisko partiju apvienībā vai reliģiskajā organizācijā, ja šā panta četrpadsmitajā daļā nav noteikts citādi;

3) pedagoga, zinātnieka, ārsta, profesionāla sportista un radošo darbu;

3¹) amatu kapitālsabiedrībā, kurā valsts vai pašvaldība ir dalībnieks, ja tas saistīts ar valsts vai pašvaldības interešu pārstāvēšanu šajā sabiedrībā, nerada interešu konfliktu un ir saņemta tās valsts amatpersonas vai koleģiālās institūcijas rakstveida atļauja, kura attiecīgo personu iecēlusi, ievēlējusi vai apstiprinājusi amatā;

3²) amatu kapitālsabiedrībā, kurā valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrībā ir dalībnieks, ja tas saistīts ar valsts vai pašvaldības interešu pārstāvēšanu šajā sabiedrībā, nerada interešu konfliktu un ir saņemta tās valsts amatpersonas vai koleģiālās institūcijas  rakstveida  atļauja,   kura  attiecīgo   personu  iecēlusi, ievēlējusi vai apstiprinājusi amatā;

4) citu amatu valsts vai pašvaldības institūcijā, ja to savienošana nerada interešu konfliktu un ir saņemta tās valsts amatpersonas vai koleģiālās institūcijas rakstveida atļauja, kura attiecīgo personu iecēlusi, ievēlējusi vai apstiprinājusi amatā;

4¹) eksperta (konsultanta) darbu, kura izpildes vieta ir citas valsts administrācija, starptautiskā organizācija vai tās pārstāvniecība (misija), ja tas nerada interešu konfliktu un ir saņemta tās valsts amatpersonas vai koleģiālās institūcijas rakstveida atļauja, kura attiecīgo personu iecēlusi, ievēlējusi vai apstiprinājusi amatā.

Savukārt Jelgavas pilsēta domes deputāta amats ir valsts amatpersonas amats atbilstoši Likuma 4.panta pirmās daļas 15.punktam, kuram Likumā nav noteikti speciālie valsts amatpersonas amata savienošanas ierobežojumi.

No iepriekšminētā izriet, ka VAS „Latvijas valsts ceļi” valdes locekļa amatu atbilstoši Likuma 7.panta piektās daļas 4.punktam var savienot ar Jelgavas pilsētas domes deputāta amatu, ja šo amatu savienošana nerada interešu konfliktu un ir saņemta tās valsts amatpersonas vai koleģiālās institūcijas rakstveida atļauja, kura J.Langi ir iecēlusi VAS „Latvijas Valsts ceļi” valdes locekļa amatā.

Saskaņā ar Likuma 8.¹panta piektās daļas 1.punktu šajā likumā noteiktajos gadījumos valsts amatpersonai (institūcijai), saņemot lūgumu atļaut valsts amatpersonas amatu savienot ar citu amatu (uzņēmuma līguma vai pilnvarojuma izpildi), ir pienākums izvērtēt, vai amatu savienošana neradīs interešu konfliktu, nebūs pretrunā ar valsts amatpersonai saistošām ētikas normām un nekaitēs valsts amatpersonas tiešo pienākumu pildīšanai.

Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments ir norādījis, ka rakstveida atļaujas saņemšanai pirms amatu savienošanas nav tikai formāls raksturs. Tā sevī ietver konkrētās amatu savienošanas izvērtējumu katrā individuālā gadījumā attiecībā uz katru konkrēto amatu un personu (2006.gada 18.oktobra spriedums lietā Nr. SKA-418/2006, 11.2. punkts). Tādējādi Likuma 7.panta piektās daļas 4.punkta mērķis ir novērst interešu konflikta rašanos, attiecīgajai amatpersonai (institūcijai) katrā konkrētā gadījumā pārbaudot interešu konflikta rašanās iespējamību. Minētais pienākums ir uzlikts konkrētajai amatpersonai (institūcijai), jo tieši šai amatpersonai (institūcijai), kura personu iecēlusi, ievēlējusi vai apstiprinājusi amatā, ir vislabāk zināmi tie apstākļi, kas rada vai var radīt interešu konflikta situāciju.

Tādējādi valsts amatpersonai jeb institūcijai, kura VAS „Latvijas valsts ceļi” valdes locekli J.Langi ir iecēlusi, ievēlējusi vai apstiprinājusi amatā, Likumā noteiktajā kārtībā ir pienākums izlemt jautājumu par valsts amatpersonas iespējamo amata savienošanu ar citu amatu, izvērtējot, vai šo amatu savienošana neradīs interešu konfliktu, nebūs pretrunā ar valsts amatpersonai saistošām ētikas normām un nekaitēs valsts amatpersonas tiešo pienākumu pildīšanai.

No iepriekšminētā izriet, ka, izvērtējot amatu savienošanas iespējamību, ir jāņem vērā turpmāk minētais.

Likuma 1.panta 5.punktā ir noteikts, ka interešu konflikts ir situācija, kurā valsts amatpersonai, pildot valsts amatpersonas amata pienākumus, jāpieņem lēmums vai jāpiedalās lēmuma pieņemšanā, vai jāveic citas ar valsts amatpersonas amatu saistītas darbības, kas ietekmē vai var ietekmēt šīs valsts amatpersonas, tās radinieku vai darījumu partneru personiskās vai mantiskās intereses.

Līdz ar to, lai secinātu, vai minētā amatu savienošana nevar radīt interešu konfliktu, lēmumā par amatu savienošanu ir jāizvērtē, vai VAS „Latvijas valsts ceļi” valdes loceklim J.Langem nebūs jāpieņem tādi lēmumi vai jāpiedalās tādu lēmumu pieņemšanā, vai arī jāveic citas ar amata pienākumu pildīšanu saistītas darbības, kas ietekmē viņa kā valsts amatpersonas, viņa radinieku vai darījumu partneru personiskās vai mantiskās intereses. Tādējādi, veicot minēto izvērtējumu, tai skaitā,  ir jāņem vērā J.Langes kā VAS „Latvijas Valsts ceļi” valdes locekļa un Jelgavas pilsētas domes deputāta amata pienākumi un funkcijas.

Vērtējot jautājumu, vai J.Langes valsts amatpersonas amata savienošana nebūs pretrunā valsts amatpersonai saistošajām ētikas normām, jāņem vērā Likuma 22.pantā noteiktais, ka valsts amatpersonas darbojas atbilstoši attiecīgajā profesijā, jomā vai nozarē apstiprinātajiem uzvedības (ētikas) kodeksiem un visos gadījumos, kad ētisku apsvērumu dēļ varētu tikt apšaubīta tās darbības objektivitāte un neitralitāte, valsts amatpersona atsakās no tās amata pienākumu veikšanas vai valsts amatpersonas amata savienošanas.

Izvērtējot jautājumu par to, vai amatu savienošana nekaitēs valsts amatpersonas pienākumu pildīšanai, Birojs vērš uzmanību, ka amatu savienošana ir pieļaujama, ja tā tiek veikta ārpus darba laika un netraucē valsts amatpersonas tiešo amata pienākumu pildīšanai. 

Papildus norādām, ka pati valsts amatpersona ir atbildīga par to, lai tā savā darbībā nepieļautu interešu konflikta situācija rašanos.

Vienlaikus vēršam uzmanību uz Likuma 20.pantā noteiktajiem institūcijas vadītāja pienākumiem, proti, valsts institūcijas vadītājam ir pienākums atbilstoši savai amata kompetencei nepieļaut, lai šajā institūcijā strādājošās valsts amatpersonas nonāktu interešu konflikta situācijā un šādā situācijā īstenotu valsts amatpersonas amata pilnvaras (pirmā daļa), ar rakstveida rīkojumu nodot kādas funkcijas vai uzdevuma izpildi citai valsts amatpersonai, ja valsts amatpersona, kurai konkrētā funkcija vai uzdevums atbilstoši tās amata pienākumiem būtu jāveic, ir interešu konflikta situācijā (otrā daļa) un šajā likumā paredzētajos gadījumos un kārtībā izlemt jautājumu par valsts amatpersonas iespējamo amata savienošanu ar citu amatu, uzņēmuma līguma vai pilnvarojuma izpildi (trešā daļa).

Priekšnieka p.i. I.Jurča

K.Asare 67356165-207

Novērtē šo rakstu: