Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Tiek apsvērtas izmaiņas saimnieciski ietekmīgās Valsts akciju sabiedrības Latvijas valsts ceļi (LVC) vadībā, par uzņēmuma valdes priekšsēdētāju ieceļot valdošās partijas Vienotība biedru Jāni Langi (attēlā), liecina Pietiek rīcībā esošā informācija. Izlemšanu par Langes iespējamo nonākšanu interešu konfliktā Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) šonedēļ būtībā atstājis LVC akcionāra - Satiksmes ministrijas ziņā.

Bezpartejiskais satiksmes ministrs Anrijs Matīss, kurš līdz nākamās nedēļas vidum atrodas atvaļinājumā ārzemēs, Pietiek šonedēļ apgalvoja, ka "nekādi lēmumi par nomaiņu vai jaunu valdes priekšsēdētāju nav pieņemti". Tikmēr Satiksmes ministrijas (SM) struktūrās un politikas kuluāros izskan, ka saimnieciski ietekmīgais, ceļu uzturēšanai un attīstīšanai iedalīto miljonu administrētāja LVC valdes priekšsēdētāja amats jau noskatīts uzņēmuma valdes loceklim kopš 2008. gada, ar Vienotību saistītajam Jānim Langem.

Lange jūnijā notikušajās pašvaldību vēlēšanās no Vienotības saraksta ievēlēts Jelgavas pilsētas domē, tādēļ SM bija lūgusi KNAB ļaut abu amatu savienošanu, ko birojs šonedēļ nosūtītā dokumentā arī akceptējis, vienlaikus uzsverot, ka Langes nenonākšana interešu konfliktā jāvērtē pašai ministrijai.

Neoficiāli šādu KNAB labvēlību Pietiek avoti prognozēja, jau pirms atzinums ceturtdien nonāca SM lietvedībā, un tāpat tiek prognozēts, ka Vienotība, kuras politiskā pārziņā ir SM, centīsies panākt, lai interešu konflikta pazīmes Langes amatu savienošanā netiktu saskatītas.

Lai gan satiksmes ministrs ir bezpartejisks, Vienotībai ir valdības koalīcijas līgumā nostiprināta politiska ietekme pār SM, līdz ar to ministrijas vadības politisko neatkarību vērtēt Langes interešu konfliktu var apšaubīt. Neoficiāli kāds avots SM vadībā neoficiāli Pietiek izteicās, ka "ar amatu savienošanu Langem var būt problēmas, jo LVC dala naudu pašvaldībām un kontrolē to izlietojumu, tādēļ veidojas reāls interešu konflikts".

Ceturto gadu amatā esošais, ar partijām nesaistītais Latvijas valsts ceļu valdes priekšsēdētājs Ivars Pāže tikai trīs nedēļas kopš atsācis vadīt uzņēmumu, jo  kopš pavasara trīsarpus mēnešus ārstējās pēc infarkta un tam sekojušas sirds asinsvadu operācijas. Viņš, ceturtdien tiekoties ar Pietiek, apgalvoja, ka no Matīsa, ar kuru ticies vēl pirms satiksmes ministra došanās atvaļinājumā, brīdinājumus par amata zaudēšanu nav saņēmis un pēc veiksmīgās atveseļošanās pats Latvijas valsts ceļu vadību neplāno pamest.

Lange, kurš Pāžes slimības laikā faktiski vadījis LVC, Pietiek apgalvoja, ka šim amatam nav uzrunāts. Arī ar Dzintaru Zaķi, kuru Vienotība neformāli nozīmējusi par SM pieskatītāju un kuru avoti Pietiek min kā Langes kandidatūras bīdītāju, viņš to neesot pārspriedis.

Lange Vienotības oficiālajā mājaslapā pieteikts kā partijas saraksta otrais numurs nesenajās Jelgavas domes vēlēšanās un redzams fotogrāfijā uz valsts autoceļu kartes fona, lepni rādot rekonstruēto ceļa posmu Jelgavas virzienā. Viņš Pietiek apgalvoja, ka LVC valdē nepieņems nevienu lēmumu, kas skartu Jelgavas pašvaldības intereses, jo tā rīkoties liekot viņa ētikas līmenis.

Jautāts, vai minētā fotogrāfija vēlētājiem Jelgavā nav solījusi pretējo - ka viņš savu LVC amatu izmantos tieši šīs pašvaldības teritorijā esošo ceļu attīstīšanai, Lange apgalvoja, ka tas tā neesot bijis domāts, tādēļ viņam "jāatvainojas vēlētājiem, ka devu nepareizu signālu". Fotogrāfija priekšvēlēšanu laikā bijusi nodrukāta avīzē, bet ne partijas kampaņas bukletos, un Lange jau šodien lūgšot to izņemt no Vienotības mājaslapas.

Langes iespējamā bīdīšana LVC valdes priekšsēdētāja vai tā pienākumu izpildītāja amatā raisa jautājumus viņa politiskās aizmugures dēļ, bet par pašu amatpersonu kā profesionāli dzirdamas labas atsauksmes. KNAB partiju finanšu datubāzē redzams, ka Lange 2011. gadā pirms Jaunā laika pārtapšanas Vienotībā partijai biedra naudā samaksājis kopumā 1000 latus. Vēl kopumā 4500 latus viņš un dzīvesbiedre JL un Vienotībai ziedojuši laikā no 2009. līdz 2013. gadam.

Pāžes slimība sakrita ar laiku, kad aktualizējās jautājums par valsts autoceļu katastrofālo stāvokli, kas vismaz uz laiku kļuva par vienu no galvenajām tēmām mediju un politiķu dienaskārtībā. Tādēļ uz mediju jautājumiem par ceļu stāvokli pārsvarā nācās atbildēt satiksmes ministram un premjeram. Pāže amatā nonāca 2009. gada rudenī vēl satiksmes ministra Kaspara Gerharda laikā un ir bez politiskās aizmugures, tādēļ spekulācijas par viņa nomaiņu pēdējo divu ministru laikā kopš par Satiksmes ministriju politiski atbild Vienotība un "Olšteina sešinieks" izskanējušas vairākkārt.

 

KORUPCIJAS NOVĒRŠANAS UN APKAROŠANAS BIROJS

 

Brīvības iela 104 k-2, Rīga, LV-1001, tālrunis: 67356161, 67356140, fakss: 67331150, reģ.Nr.90001427791,

e-pasts: [email protected]

 

 

Rīgā

 

09.07.2013.  Nr. 1/5106

Uz 19.06.2013            Nr.03-04/2439________

Satiksmes ministrijai

Gogoļa ielā 3

Rīgā, LV-1743

Par amatu savienošanu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (turpmāk – Birojs) 2013.gada 25.jūnijā ir saņēmis un izskatījis Satiksmes ministrijas vēstuli, kurā Birojam lūgts sniegt skaidrojumu par VAS „Latvijas valsts ceļi” valdes locekļa J.Langes tiesībām atbilstoši likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” (turpmāk – Likums) normām savienot ieņemamo valsts amatpersonas amatu ar Jelgavas pilsētas domes deputāta amatu.

Birojs savas kompetences ietvaros sniedz šādu skaidrojumu.

VAS „Latvijas valsts ceļi” valdes loceklis ir valsts amatpersona atbilstoši Likuma 4.panta pirmās daļas 19.punktam, kurai speciālie amatu savienošanas ierobežojumi ir noteikti Likuma 7.panta piektajā daļā, saskaņā ar kurā noteikto valsts kapitālsabiedrības valdes loceklis var savienot valsts amatpersonas amatu tikai ar:

1) amatu, kuru viņi ieņem saskaņā ar likumu, Ministru kabineta noteikumiem un rīkojumiem;

2) amatu arodbiedrībā, biedrībā vai nodibinājumā, politiskajā partijā, politisko partiju apvienībā vai reliģiskajā organizācijā, ja šā panta četrpadsmitajā daļā nav noteikts citādi;

3) pedagoga, zinātnieka, ārsta, profesionāla sportista un radošo darbu;

31) amatu kapitālsabiedrībā, kurā valsts vai pašvaldība ir dalībnieks, ja tas saistīts ar valsts vai pašvaldības interešu pārstāvēšanu šajā sabiedrībā, nerada interešu konfliktu un ir saņemta tās valsts amatpersonas vai koleģiālās institūcijas rakstveida atļauja, kura attiecīgo personu iecēlusi, ievēlējusi vai apstiprinājusi amatā;

32) amatu kapitālsabiedrībā, kurā valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrībā ir dalībnieks, ja tas saistīts ar valsts vai pašvaldības interešu pārstāvēšanu šajā sabiedrībā, nerada interešu konfliktu un ir saņemta tās valsts amatpersonas vai koleģiālās institūcijas  rakstveida  atļauja,   kura  attiecīgo   personu  iecēlusi, ievēlējusi vai apstiprinājusi amatā;

4) citu amatu valsts vai pašvaldības institūcijā, ja to savienošana nerada interešu konfliktu un ir saņemta tās valsts amatpersonas vai koleģiālās institūcijas rakstveida atļauja, kura attiecīgo personu iecēlusi, ievēlējusi vai apstiprinājusi amatā;

41) eksperta (konsultanta) darbu, kura izpildes vieta ir citas valsts administrācija, starptautiskā organizācija vai tās pārstāvniecība (misija), ja tas nerada interešu konfliktu un ir saņemta tās valsts amatpersonas vai koleģiālās institūcijas rakstveida atļauja, kura attiecīgo personu iecēlusi, ievēlējusi vai apstiprinājusi amatā.

Savukārt Jelgavas pilsēta domes deputāta amats ir valsts amatpersonas amats atbilstoši Likuma 4.panta pirmās daļas 15.punktam, kuram Likumā nav noteikti speciālie valsts amatpersonas amata savienošanas ierobežojumi.

No iepriekšminētā izriet, ka VAS „Latvijas valsts ceļi” valdes locekļa amatu atbilstoši Likuma 7.panta piektās daļas 4.punktam var savienot ar Jelgavas pilsētas domes deputāta amatu, ja šo amatu savienošana nerada interešu konfliktu un ir saņemta tās valsts amatpersonas vai koleģiālās institūcijas rakstveida atļauja, kura J.Langi ir iecēlusi VAS „Latvijas Valsts ceļi” valdes locekļa amatā.

Saskaņā ar Likuma 8.1panta piektās daļas 1.punktu šajā likumā noteiktajos gadījumos valsts amatpersonai (institūcijai), saņemot lūgumu atļaut valsts amatpersonas amatu savienot ar citu amatu (uzņēmuma līguma vai pilnvarojuma izpildi), ir pienākums izvērtēt, vai amatu savienošana neradīs interešu konfliktu, nebūs pretrunā ar valsts amatpersonai saistošām ētikas normām un nekaitēs valsts amatpersonas tiešo pienākumu pildīšanai.

Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments ir norādījis, ka rakstveida atļaujas saņemšanai pirms amatu savienošanas nav tikai formāls raksturs. Tā sevī ietver konkrētās amatu savienošanas izvērtējumu katrā individuālā gadījumā attiecībā uz katru konkrēto amatu un personu (2006.gada 18.oktobra spriedums lietā Nr. SKA-418/2006, 11.2. punkts). Tādējādi Likuma 7.panta piektās daļas 4.punkta mērķis ir novērst interešu konflikta rašanos, attiecīgajai amatpersonai (institūcijai) katrā konkrētā gadījumā pārbaudot interešu konflikta rašanās iespējamību. Minētais pienākums ir uzlikts konkrētajai amatpersonai (institūcijai), jo tieši šai amatpersonai (institūcijai), kura personu iecēlusi, ievēlējusi vai apstiprinājusi amatā, ir vislabāk zināmi tie apstākļi, kas rada vai var radīt interešu konflikta situāciju.

Tādējādi valsts amatpersonai jeb institūcijai, kura VAS „Latvijas valsts ceļi” valdes locekli J.Langi ir iecēlusi, ievēlējusi vai apstiprinājusi amatā, Likumā noteiktajā kārtībā ir pienākums izlemt jautājumu par valsts amatpersonas iespējamo amata savienošanu ar citu amatu, izvērtējot, vai šo amatu savienošana neradīs interešu konfliktu, nebūs pretrunā ar valsts amatpersonai saistošām ētikas normām un nekaitēs valsts amatpersonas tiešo pienākumu pildīšanai.

No iepriekšminētā izriet, ka, izvērtējot amatu savienošanas iespējamību, ir jāņem vērā turpmāk minētais.

Likuma 1.panta 5.punktā ir noteikts, ka interešu konflikts ir situācija, kurā valsts amatpersonai, pildot valsts amatpersonas amata pienākumus, jāpieņem lēmums vai jāpiedalās lēmuma pieņemšanā, vai jāveic citas ar valsts amatpersonas amatu saistītas darbības, kas ietekmē vai var ietekmēt šīs valsts amatpersonas, tās radinieku vai darījumu partneru personiskās vai mantiskās intereses.

Līdz ar to, lai secinātu, vai minētā amatu savienošana nevar radīt interešu konfliktu, lēmumā par amatu savienošanu ir jāizvērtē, vai VAS „Latvijas valsts ceļi” valdes loceklim J.Langem nebūs jāpieņem tādi lēmumi vai jāpiedalās tādu lēmumu pieņemšanā, vai arī jāveic citas ar amata pienākumu pildīšanu saistītas darbības, kas ietekmē viņa kā valsts amatpersonas, viņa radinieku vai darījumu partneru personiskās vai mantiskās intereses. Tādējādi, veicot minēto izvērtējumu, tai skaitā,  ir jāņem vērā J.Langes kā VAS „Latvijas Valsts ceļi” valdes locekļa un Jelgavas pilsētas domes deputāta amata pienākumi un funkcijas.

Vērtējot jautājumu, vai J.Langes valsts amatpersonas amata savienošana nebūs pretrunā valsts amatpersonai saistošajām ētikas normām, jāņem vērā Likuma 22.pantā noteiktais, ka valsts amatpersonas darbojas atbilstoši attiecīgajā profesijā, jomā vai nozarē apstiprinātajiem uzvedības (ētikas) kodeksiem un visos gadījumos, kad ētisku apsvērumu dēļ varētu tikt apšaubīta tās darbības objektivitāte un neitralitāte, valsts amatpersona atsakās no tās amata pienākumu veikšanas vai valsts amatpersonas amata savienošanas.

Izvērtējot jautājumu par to, vai amatu savienošana nekaitēs valsts amatpersonas pienākumu pildīšanai, Birojs vērš uzmanību, ka amatu savienošana ir pieļaujama, ja tā tiek veikta ārpus darba laika un netraucē valsts amatpersonas tiešo amata pienākumu pildīšanai. 

Papildus norādām, ka pati valsts amatpersona ir atbildīga par to, lai tā savā darbībā nepieļautu interešu konflikta situācija rašanos.

Vienlaikus vēršam uzmanību uz Likuma 20.pantā noteiktajiem institūcijas vadītāja pienākumiem, proti, valsts institūcijas vadītājam ir pienākums atbilstoši savai amata kompetencei nepieļaut, lai šajā institūcijā strādājošās valsts amatpersonas nonāktu interešu konflikta situācijā un šādā situācijā īstenotu valsts amatpersonas amata pilnvaras (pirmā daļa), ar rakstveida rīkojumu nodot kādas funkcijas vai uzdevuma izpildi citai valsts amatpersonai, ja valsts amatpersona, kurai konkrētā funkcija vai uzdevums atbilstoši tās amata pienākumiem būtu jāveic, ir interešu konflikta situācijā (otrā daļa) un šajā likumā paredzētajos gadījumos un kārtībā izlemt jautājumu par valsts amatpersonas iespējamo amata savienošanu ar citu amatu, uzņēmuma līguma vai pilnvarojuma izpildi (trešā daļa).

Priekšnieka p.i. I.Jurča

K.Asare 67356165-207

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Augstskolas autonomijas anatomija: brīvā Latvijā brīva Universitāte

FotoLatvijas kā nacionālas valsts ar parlamentāru valsts iekārtu pamatus veido Vilhelma fon Humbolta idejas par zinātnes un izglītības vienotību un izglītības kā personas un tātad arī valsts veidotāju.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

Foto2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji, un vēstule pamatā ir vēlēšanās dot savu artavu LU pseidorektora Muižnieka mahināciju aizstāvēšanā. Taču reizē vēstule raksturo akadēmiskās sabiedrības drausmīgo stāvokli.
Lasīt visu...

12

Nacionālās apvienības vēstule premjeram par Sabiedrības integrācijas fonda darbības turpināšanas lietderību

FotoNacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – VL-TB/LNNK) frakcija jau vairākus gadus ar bažām vēro Sabiedrības integrācijas fonda (turpmāk – SIF) darbību. Neizpratni par SIF kritērijiem nevalstisko organizāciju pieteikto projektu izvērtējumam nereti pauž arī pašas NVO – piemēram, Gruzijas latviešu biedrība detalizēti pamatotā lūgumā izvērtēt SIF rīcību.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

FotoLatvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas augstskolu starptautiskās konkurētspējas stiprināšanu, nodrošinot Latvijas studentiem iespēju studēt augstākā līmenī pašu mājās, pievienojas viedoklim, ka ir nepieciešams izveidot jaunu sistēmu un likumu par augstskolu darbību. 
Lasīt visu...

21

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

FotoAtsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas projekti rodas bez akumulācijas – attiecīgā jaunā fenomena elementu pakāpeniskas uzkrāšanās, savākšanās. 
Lasīt visu...

6

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

FotoŠādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts. Aizliegts arī rakstīt par viņu okupācijas laika "varoņdarbiem". Ne internetā, ne masu medijos nav iespējams atrast neko par viņu līdzdalību cilvēku vajāšanās. Un ne jau tāpēc, ka viņi tajās nepiedalījās. Viņi piedalījās - tikai visu kategoriski noliedz, un masu mediji paklausīgi klusē.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

Pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav...

Foto

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

Rīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē...

Foto

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

Pēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri...

Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...