"Vienotības" galvenais ētiķis nevēlas runāt par savu "romantisko atvadu komandējumu"
PIETIEK16.10.2014.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Izglītības un zinātnes ministres Inas Druvietes padomnieks Didzis Šēnbergs 19. oktobrī "kopā ar savu pašreizējo "draudzeni", arī partijas aktīvisti, kura iekārtota būtiskā un labi apmaksātā amatā ministrijā "zinātnes sfērā", dosies izklaidēties romantiskā komandējumā uz Sicīliju, Itālijas Republikā, kur pavadīs nedēļu," - pats Šēnbergs ceturtdien atteicās komentēt šo kāda Pietiek lasītāja iesūtīto informāciju. Šēnberga kategorisko atteikumu paskaidrot šāda komandējuma nepieciešamību īpaši interesantu padara fakts, ka viņš ir partijas Vienotība ētikas komisijas vadītājs, kuram cita starpā jāuzmana arī partijas biedru - amatpersonu atklātība sabiedrības priekšā.
"Cits padomnieks, ministrijas parlamentārais sekretārs Andis Geižāns nākamsestdien, 25. oktobrī dosies uz ceļojumā uz Indoķīnu, Vjetnamas Tautas Republiku, kur arī pavadīs nedēļu.
No Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta paredzēts apmaksāt dienas naudu, papildu piemaksas, ceļa izdevumus, aviobiļetes un vietējo transportu, viesnīcas izdevumus, taksometru pakalpojumus, apdrošināšanas izdevumus, kā arī izdevumus par vīzu.
Lai īstenotu šādas izklaides, 2014. gada 9. jūlijā ministrija izdevusi jaunus iekšējos noteikumus "Ārvalstu komandējumu organizēšanas kārtība"," informē Pietiek lasītājs.
Taču arī Geižāns ceturtdien kategoriski atteicās Pietiek sniegt atbildes uz jautājumu, ar ko tieši pamatots šāds komandējums laikā, kad ir skaidrs, ka līdzšinējā ministre postenī nepaliks.
Kā zināms, līdzšinējā ministre Druviete Saeimā nav ievēlēta un, kā ziņo avoti ministrijā, ir sekojusi Vienotības priekšsēdētājas Solvitas Āboltiņas pēdās un arī devusies komandējumā uz Itāliju.
Druvietes ministrēšanas laikā viņas "komanda" pabijusi Gruzijā, Omānā, Tadžikistānā, Brazīlijā, Mongolijā, Rumānijā, Turcijā, Beļģijā, Apvienotajos Arābu Emirātos, Japānā un citviet.
Izglītības un zinātnes ministrijas komunikācijas daļa ceturtdien saistībā ar Šēnberga, Geižāna un Druvietes "romantiskajiem atvadu komandējumiem" nekādas atbildes nesniedza.
Savukārt Šēnbergs jau pēc šī raksta publicēšanas elektroniskā pasta vēstulē ir piesūtījis šādu īpatnu skaidrojumu: "Kad esmu kategoriski atteicies komentēt par Sicīliju? Kā teica laba draudzene - kas vainas Sicīlijai: Nero D'Avola par saldu vai Lampeduza par skāņu?"
Savukārt piektdienas pēcpusdienā Šēnberga jaunais skaidrojums bija vēl mīklaināks: "Saistībā ar Jūsu rakstu par braucienu šajā nedēļas nogalē daži precizējumi: pirmkārt, nevis tik' ar "draudzeni", bet gluži pretēji - arī ar likumīgu laulāto; otrkārt, ne tikai uz Sicīliju, bet arī Kalabriju; treškārt, ne par valsts budžeta naudu, bet par privātajiem finanšu līdzekļiem; ceturtkārt, braucu nevis es, bet profesors Bonifācijs Daukšts."
Seko mums 
Godātā Zariņas Stūres kundze! Biedrība Asociācija “Ģimene”, kuras darbības mērķis ir ģimenes, vecāku un bērnu pamattiesību aizsardzība, vēršas pie Jums kā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājas ar atkārtotu aicinājumu izvērtēt un pašreizējā redakcijā neturpināt virzīt likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā” (865/Lp14).
Latvijas likumdevēja darba kārtība nereti atgādina greizo spoguļu karaļvalsti. Tā vietā, lai mērķtiecīgi veiktu "valsts audumu" lāpīšanu – novērstu tiesību aktu kolīzijas, revidētu novecojušas normas un risinātu gadiem iestāvējušās sistēmiskas problēmas –, enerģija tiek izšķiesta tur, kur tās ietekme uz sabiedrības labklājību ir margināla. Mēs redzam hiperaktivitāti tur, kur var kaut ko aizliegt, ierobežot vai apgrūtināt, radot ilūziju par darbu, kas patiesībā ir tikai administratīvs slogs.
2026. gada janvārī ministrs Raimonds Čudars daļēji apturēja Preiļu novada teritorijas plānojumu, pamatojot to ar it kā nepamatotiem ierobežojumiem vēja elektrostaciju un saules parku attīstībai.
Savas frakcijas vārdā es vēlos iezīmēt, kā esošo situāciju pasaulē redzam mēs, Progresīvie, un kas, mūsuprāt, ir Latvijas ārpolitikas svarīgākie uzdevumi gan šogad, gan arī turpmākajos gados.
35 gadus pēc 1991.gada janvāra notikumiem, atskatoties uz barikāžu laiku, ir svarīgi to neuztvert tikai kā lappusi Latvijas vēstures grāmatā. Barikādes ir dzīva pieredze, no kuras mums jāņem mācības sev un jānodod tās jaunākajām paaudzēm. Šodien, kad pasaule atkal piedzīvo nemierīgus laikus, barikāžu atziņas skan īpaši aktuālas.
20. gadsimta otrajā pusē, bērni izauga kopā ar saviem populārākiem pasaku varoņiem – Karlsonu, Pifu un Kazlēnu, kas prata skaitīt līdz desmit. Ne tikai pie mums, bet visā Austrumeiropā, kur šie varoņi popularitātes ziņā bija neadekvāti plaši zināmi pat attiecībā pret šo varoņu autoru dzīves zemēm. Katrs no šiem varoņiem ir unikāls un sekmīgi konkurēja ar Pepiju Garzeķi un Vārnu ielas delveriem.
Nesen vienā no daudzajām intervijām sakarā ar birokrātijas apkarošanu J.Endziņš teica: „Un, citējot Raini, tādas lielas laimes nemaz nav – ir tikai sīkas laimītes. Tas, runājot par darāmo birokrātijas apkarošanā.”
Latvijas ainavas un lauku iedzīvotāju dzīves kvalitāte ir augstākas vērtības nekā nosacītais ekonomiskais un enerģētikas “labums”, kas pamatā pastāv Eiropas Savienības virzītā “zaļā kursa” ietvaros, t. i. ir mākslīgi radīts un mākslīgi uzturēts “labums”. Šī labuma lielākie ieguvēji ir lielākās pasaules piesārņotājvalstis, piemēram, Ķīna.
