"Vienotības" ētikas komisijas pārstāvis par Zaķa-Sikšņa "Gruzijas vojāžu": nekādas sakarības nesaskatu
PIETIEK25.09.2014.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Kā jau prognozēts, partijas Vienotība ētikas komisija par partijas Saeimas frakcijas vadītāja Dzintara Zaķa (attēlā), ekspremjera Valda Dombrovska un Citadele bankas pircēju pārstāvja Valda Sikšņa kopējo "atpūtas braucienu" trešdien ir izlēmusi tikai to, ka vēl neko nevar izlemt. Publicējam izteiksmīgu sarunu ar komisijas locekli Gati Puriņu.
- Mēs vēl turpināsim skatīt detaļās, bet sīkāk nekomentēšu. Organizācijas ir domātas, lai darbotos kopīgi, nevis atsevišķi.
- Bet kāds jums pašam ir iespaids par to visu?
- Tas neapšaubāmi, ņemot vērā laiku, kad tas notiek, un saistībā ar Ušakova aktivitātēm ir klasisks reklāmas gājiens.
- Kas ir reklāmas gājiens?
- Es domāju Ušakova pasākumu.
- Es vairāk interesējos nevis par Ušakova darbībām, bet par to, ka divi partijas biedri laikā, kad lēma par Citadeles pārdošanu, kopā ar vienu no potenciālajiem pircējiem izklaidējās Gruzijā.
- Zaķis un Dombrovskis taču nelēma par Citadeli.
- Bet tā tomēr ir aizdomīga situācija...
- Es neredzu šeit nekādas tādas sakarības.
- Vai tad tas nerada aizdomu ēnu?
- Es joprojām neredzu, es nesaprotu, kā to var savilkt. Biļetes viņi pirka paši.
- Bet kāda starpība, kas pērk biļetes, viņi bija kopā izklaidēties un tur varēja būt visādas sarunas.
- Tās ir spekulācijas. Ir par maz informācijas, lai izteiktu tādu secinājumu.
- Tomēr fakts paliek fakts – laikā, kad lemj par pārdošanu, valdošās partijas pārstāvji izklaidējas kopā ar potenciālo pircēju. Tas vedina domāt, ka tam ir kāda saistība.
- Ar tādām aizdomām ir par maz, lai izdarītu tādus secinājumus.
- Es saprotu, ka tas nav nekas tāds, lai par to sūdzētu tiesā, bet runa ir par ētiku. Vai ir pareizi, ka partijas biedri tieši šajā laikā izklaidējas kopā ar potenciālo pircēju? Vai tas partijai ir pieņemami?
- Ir par maz informācijas, lai izdarītu tādus secinājumus.
- Tas partijai ir pieņemami, ka sabiedrībā tiek radīta šāda aizdomu ēna?
- Aizdomu ēna šobrīd tiek radīta vēlēšanu kontekstā. Tā ir konkrēta akcija, kas notiek. Tā ir klasiska priekšvēlēšanu situācija.
- Kas ir klasiska priekšvēlēšanu situācija? Vai tas, ka Zaķis un Dombrovskis kopā ar potenciālo pircēju izklaidējas Gruzijā?
- Normālā laikā tas droši vien nenotiktu.
- Ja nebūtu priekšvēlēšanu laiks Zaķis ar Dombrovski nebrauktu uz Gruziju kopā ar Siksni?
- Nē, es domāju, ka neviens nenāktu pie tādiem secinājumiem, ja nebūtu priekšvēlēšanu laiks.
- Runa tomēr ir par valsts īpašuma pārdošanu...
- Tas jau atkarīgs no konkrētiem medijiem. Manuprāt, daudz skandalozāks ir tas, ka potenciāla premjerministra kandidāte, pirmkārt, acīs skatoties vēlētājiem, melo, otrkārt, atrodas apšaubāmos kontaktos ar augsti stāvošām Krievijas amatpersonām. Šis tā kā mazāk interesē atsevišķus izdevumus.
- Mēs novirzījāmies no tēmas. Runa ir par to, vai Vienotībai ir pieņemami, ka tiek mesta šāda aizdomu ēna?
- Es jau teicu, ka tas ir pārāk maz, lai izdarītu šādus secinājumus.
- Bet sabiedrība izdara šādus secinājumus...
- Sabiedrība izdara dažādus secinājumus, un politiķu pienākums ir sniegt skaidrojumus.
- Tātad nekādus ētikas pārkāpumus jūs tur nesaskatāt?
- To faktu ir par maz, lai izdarītu kādus secinājumus par ētikas pārkāpumu.
- Vai ar komisijas sēdes protokolu var iepazīties?
- Tad man ir jānoskaidro, kāda ir partijas pozīcija. Zinu, ka komisijas lēmumi tiek publicēti mājas lapā. Es noskaidrošu, un varu atzvanīt.
(Ētikas komisijas loceklis Gatis Puriņš tomēr piekrāpa - viņš neatzvanīja, līdz ar to komisijas sēdes protokols joprojām nav pieejams.)
Seko mums 
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Šī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Pavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Latvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
