"Vienotības" deputāts klusē par viņa "bīdīto" programmatūras kriminalizēšanu
PIETIEK08.11.2015.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Partijas Vienotība Saeimas deputāts Andrejs Judins aizvadītajā nedēļā nespēja atbildēt ne uz vienu no Pietiek jautājumiem par viņa ierosināto Krimināllikuma grozījumu, kura būtība ir - ikvienai personai, kurai ienāks prātā iegādāties programmatūru, lai nepieļautu, ka tās elektroniskajai sarakstei vai datora saturam var brīvi piekļūt specdienestu pārstāvji, var nākties rēķināties pat ar divu gadu ilgu cietumsodu: tas būs atkarīgs tikai un vienīgi no specdienestu pārstāvju likuma interpretācijas.
Pašlaik Krimināllikuma 237.1 panta "Stratēģiskas nozīmes preču aprites noteikumu pārkāpšana" otrā daļa noteic: "Par sevišķā veidā veicamiem operatīvās darbības pasākumiem speciāli radītu vai pielāgotu iekārtu, ierīču vai instrumentu un to komponentu aprites aizlieguma pārkāpšanu - soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu, atņemot tiesības uz noteiktu nodarbošanos uz laiku līdz pieciem gadiem."
Taču tagad Vienotības - kuras vadība sen zināma ar saviem ciešajiem sakariem ar valsts drošības iestādēm un kuras priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa kā Saeimas Nacionālās drošības komisijas vadītāja "uzrauga" to darbību - pārstāvis Judins ierosinājis šo Krimināllikuma panta daļu būtiski papildināt šādā jaunā redakcijā: "Par sevišķā veidā veicamiem operatīvās darbības pasākumiem vai to traucēšanai speciāli radītu vai pielāgotu iekārtu, ierīču vai instrumentu un to komponentu vai programmatūras aprites aizlieguma pārkāpšanu."
Tas faktiski nozīmē - līdzās jau esošajam kriminālsodam par mēģinājumu savu mājokli pasargāt no tajā notiekošo sarunu noklausīšanās un ierakstīšanas tagad līdz pat diviem gadiem cietumā saskaņā ar Vienotības deputāta Judina ieceri draudēs arī, ja persona iegādāsies datora programmatūru, kas neļaus specdienestu pārstāvjiem brīvi un netraucēti piekļūt tā saturam. Šis grozījums jau guvis atbalstu arī Saeimas Juridiskajā komisijā.
Sākotnēji sarunā ar Pietiek Judins gan apgalvoja, ka nekādu ļaunu nodomu viņam neesot, - viņš vienkārši esot vēlējies pieskaņot Krimināllikuma nosacījumus tam, kas rakstīts Ministru kabineta noteikumos par stratēģiskas nozīmes preču apriti. Jautāts par valdības noteikumu nosacījumiem, viņš Pietiek pavēstīja, ka tad viņam esot nepieciešams sīkāk iepazīties ar Ministru kabineta noteikumiem, taču vienlaikus pauda pārliecību, ka valsts drošības dienesti noteikti neizmantošot šo Krimināllikuma pantu nepamatoti un neobjektīvi.
Jau pēc publikācijas Judins, kurš pirms tam nebija vēlējies sniegt skaidras rakstiskas atbildes uz Pietiek uzdotajiem jautājumiem, pavēstīja, ka (saglabāta oriģinālā rakstība) "grozījumi Krimināllikumā nav saistīti un neattiecās uz programmatūru, ko persona instalē savā datorā vai telefonā. Lai izdarītu noziegumu, personai jāizgatavo, jāiegādājas, jāglabā, jātransportē kādā no minētājām iekārtām.
Saeima ir atbalstījusi grozījumus Stratēģiskās nozīmēs preču likumā, kas aizliedz darbību ar programmatūru, kas domāta minētājām iekārtām. Tās nozīmēs, ka turpmāk likumā būs skaidri norādīts, ka persona nedrīkst veikt darbības ar programmatūru, kas ir domātas minētajiem skrembleriem, lokatoriem un trokšņu ģeneratoriem. Aizliedzot kādas darbības, normatīvajos aktos paredz atbildību par to pārkāpšanu. Tādēļ tika ierosināti arī grozījumi arī KL 237.1 pantā.
Sausais atlikums: cilvēkiem, kuri izmantojot savus datorus un mobilos telefonus, instalē firewall, antivīrusus, izmanto speciālus messangerus, šifrē informācīju utt. nav pamata uztraukties. To var darīt un atbildība par to nav paredzēta. Iesaku kritiski lasīt publikācijas Pietiek. Diemžēl ļoti bieži šī portāla rakstu autoru mērķi nav saistīti ar sabiedrības informēšanu par notikumiem."
Taču, kad Pietiek pārstāvis uzdeva vairākus jautājumus saistībā ar šo Judina apgalvojumu, izrādījās, ka Vienotības deputāts uz tiem atbildēt nespēj. Publicējam šos jautājumus:
"- Kā tieši Jūs varat garantēt, ka Jūsu "bīdīto" grozījumu Krimināllikumā valsts drošības iestādes neattiecinās uz jebkuru programmatūru? (Kā zināms, piemēram, manā personiskajā pieredzē ir divu gadu kriminālprocess, ko Drošības policija "izmeklēja", interpretējot, ka kādas personas iesnieguma publicēšana ir trešo personu elektroniskās korespondences nelikumīga iegūšana, - līdz beidzot prokuratūra izbeidza šo farsu.)
- Kas Jums traucēja virzīt tādu Krimināllikuma grozījumu, lai šādas interpretācijas iespējas valsts drošības iestādēm netiktu piešķirtas?
- Ar kādiem tieši ekspertiem stratēģiskas nozīmes preču jomā un kādiem tieši datorekspertiem (miniet vārdus un uzvārdus) Jūs esat konsultējies pirms šī grozījuma sagatavošanas un iesniegšanas?
- Vai uzskatāt par normālu situāciju, kad - kā izriet no Jūsu skaidrojuma - likumdevējs nodarbojas ar to, lai Krimināllikumu padarītu atbilstošu izpildvaras izdotiem noteikumiem, kā tas ir šajā gadījumā?"
Seko mums 
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs brīvdienas pēc kārtas – sestdiena, svētdiena un tad vēl pirmdiena, jo 4. maijs mūsu valstī ir svētku diena un, ja svētku diena iekrīt brīvdienā, tad nākamā pirmdiena arīdzan ir brīva.
Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to lieto cilvēki, kas par mata tiesu ir izvairījušies no nelaba gala. Tajā brīdī mūsos dzimst apņēmība kļūt labākiem un vairāk sasniegt.
Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs epizodes, kurās kāds vīrietis pie tā sauktā “Aļoša” nojauktā pieminekļa vietā nolicis sarkanas un baltas neļķes. Sākotnēji par katru no epizodēm uzsākts administratīvā pārkāpuma process par militāras agresijas slavināšu, tomēr pēc personas identificēšanas, nopratināšanas un motīvu noskaidrošanas nolemts izdarīto pārkvalificēt kriminālprocesā par kara noziegumu attaisnošanu.
