"Vienotība" un "Reformu partija" atsākušas sarunas par kopīgu startu Rīgā
PIETIEK10.12.2012.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Vienotība un Reformu partija (RP) ir atsākušas sarunas par iespēju Rīgas domes vēlēšanās nākamvasar startēt ar vienu sarakstu, bet nesen notikusī pirmā abu pušu tikšanās kopš sarunu pārtraukšanas rudenī ir beigusies bez konkrētiem piedāvājumiem un vieš nelielu ticību, ka vienošanās vispār var tikt panākta. Lai gan Vienotībā jūtama iekšēja neticība, ka izvirzīt mēra amatam Sarmīti Ēlerti bijusi pareiza izvēle, un tāpat RP ticamākais mēra kandidāts Daniels Pavļuts pirms nedēļas partijas valdei licis skaidri saprast, ka nekandidēs, iespēja vienoties par spēcīgāku kompromisa kandidātu sarunās pat neesot apspriesta.
Sarunu atsākšanās aizvadītajā nedēļā politikas kuluāros izraisīja arī spekulācijas par atsevišķu RP līderu gatavību virzīties uz pakāpenisku saplūšanu ar Vienotību laikā, kad partijas dibinātājs Valdis Zatlers vēl tikai atlabst pēc slimības un nav paguvis pilnvērtīgi atgriezties politikā. Fonu šādiem pieņēmumiem radīja arī interpretācijas par to, kas pārrunāts nesenākajā no regulārajām neformālajām sarunām, kas bijusi ārlietu ministram, RP priekšsēdētāja vietniekam Edgaram Rinkēvičam ar Vienotības līderi Solvitu Āboltiņu. Pēc tās Saeimas kuluāros izplatījās spekulācijas, ka tikusi apspriesta abu partiju saplūšana, kam tests būtu kopīgs starts Rīgā. Rinkēvičs Pietiek apstiprināja, ka dzirdējis šādu "interpretāciju", bet uzsvēra, ka par nākotni ar Āboltiņu vispār nav runāts, izņemot pašvaldību vēlēšanas, "kur pati Vienotība ar sevi vairs nav laimīga".
Iemesls sarunu neafišētajai atsākšanai visticamāk ir abu partiju neveiksme atrast pietiekami spēcīgus mēra kandidātus, kas katram sarakstam atsevišķi ļautu iegūt ietekmi Rīgas domē. Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts pretēji partijas visu vasaru kaltajiem plāniem visticamāk tomēr nebūs RP Rīgas mēra kandidāts – to viņš pēdējo pāris nedēļu laikā ir pietiekami skaidri licis saprast RP Saeimas frakcijas un valdes sēdēs, liecina Pietiek rīcībā esošā informācija.
Lai gan Vienotības līderi Solvita Āboltiņa un Valdis Dombrovskis, pirms divām nedēļām paziņojot, ka partijas mēra kandidāte būs 11. Saeimā neievēlētā, bijusī kultūras ministre Sarmīte Ēlerte, šādu izvēli slavēja, pēc pirmās publiskās kritikas partijas spice esot gatava pirmo numuru kopējā sarakstā atdot kādai spēcīgai kompromisa figūrai. Iespējams, ar šādiem neformāliem izteikumiem izskaidrojams, kāpēc Vienotības partneriem radies iespaids, ka partija nav īsti apmierināta ar savām izredzēm Rīgā. Atsāktajās abu partiju sarunās iespēja vienoties par citu pirmo numuru Rīgā gan neesot pieminēta, turklāt RP pašlaik nav spēcīga kandidāta, kuru piedāvāt kā kopīgā saraksta pirmo numuru.
Ar spēcīgu kandidātu kā Pavļuts RP cerēja pacīnīties par cienījamu rezultātu Rīgas domes vēlēšanās un izdevīgas apstākļu sakritības apstākļos, ja labējās partijas gūtu uzvaru, arī – par mēra krēslu. RP tā arī nav saņēmusi koalīcijas partneru garantijas, ka partija jebkurā gadījumā saglabās ekonomikas ministra portfeli, gluži otrādi – saņemtas indikācijas, ka spiediens uz Pavļutu atkāpties no pašreizējā amata sāktos tiklīdz viņš oficiāli paziņotu par kandidēšanu.
Gan RP valdē, gan domē iepriekš lielā vienprātībā pieņemts lēmums nestartēt kopā ar Vienotību. Pirmdien Zatlers intervijā laikrakstam Diena šādu iespēju pilnībā nenoliedz, sakot, ka "politiskā situācija bieži negaidīti mainās, pat ļoti; es būtu piesardzīgs, pirms mēs neesam pieņēmuši pēdējo galīgo lēmumu un sākuši savu vēlēšanu kampaņu...". Pirms nedēļas notikušajā RP valdes un frakcijas kopsēdē Zatlers paudis apņēmību no janvāra ar pilnu slodzi atgriezties politikā, izskanējis arī, ka partija atteiksies no viņa slimības laikā iedibinatajiem priekšsēdētāja vietnieka amatiem. Viens no vietniekiem liepājnieks Jānis Vilnītis šo amatu jau aizvadītajā pirmdienā pameta, lai koncentrētos pašvalību vēlēšanu koordinēšanai, abi pārējie vietnieki ir Rinkēvičs un Sandra Sondore-Kukule.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
