"Vienotība" pieņem ziedojumu no kukuļņēmēja, kura uzņēmums cer uz milzīgu "Vienotības" ministrijas pasūtījumu
PIETIEK13.10.2014.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Partija Vienotība šā gada septembrī ir pieņēmusi 2500 eiro ziedojumu no Orlando Rozena (attēlā) - bijušā Rīgas domes Labklājības departamenta Juridiskās nodaļas vadītāja, kuru pirmās instances tiesa šā gada pavasarī notiesāja uz pieciem gadiem cietumā par kukuļņemšanu. Situāciju īpaši interesantu padara fakts, ka pašlaik Rozens ir valdes loceklis AS Rīgas Sanitārā transporta autobāze un ziedojums veikts trīs nedēļas pēc tam, kad Vienotības pārstāves Laimdotas Straujumas vadītais Ministru kabinets deva atļauju Vienotības kontrolētās Veselības ministrijas pārraudzībā esošajam Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam slēgt jaunu ārpakalpojumu līgumu līdz pat 52,5 miljoniem eiro. Pašlaik tieši Rīgas Sanitārā transporta autobāze ir tā, kas dienestam jau tradicionāli sniedz šos pakalpojumus. Pats Rozens saka īsi - tagad ir tāda situācija, ka Vienotībai jābūt pie varas.
Kā rāda Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja publiskā datu bāze, šā gada 18. un 19. septembrī kāds 1967. gada 10. augustā dzimis Orlando Rozens ir partijai Vienotība ziedojis attiecīgi 1400 un 1100 eiro. Datu bāzē nav nekādas informācijas par to, ka partija būtu šo naudu pārskaitījusi atpakaļ ziedotājam (šādi gadījumi nav retums), - tātad ziedotie 2500 eiro ir pieņemti.
Kā rāda Lursoft datu bāze, ziedotājs pašlaik ieņem amatus divos uzņēmumos, kuri abi saistīti ar uzņēmēja Adigjozala Mamedova vārdu: kopš šā gada 23. jūlija viņš ir AS Ceļu pārvalde padomes priekšsēdētāja vietnieks, bet jau no pagājušā gada 1. marta - AS Rīgas sanitārā transporta autobāze valdes loceklis.
Pēdējais no abiem uzņēmumiem pašlaik ir noslēdzis piecu gadu līgumu ar Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu, kuram, gūstot ļoti labu peļņu, kopš 2010.gada 29.aprīļa nodrošina dienesta Rīgas reģionālā centra operatīvos medicīniskos transportlīdzekļus un to autovadītājus. Šis līgums, kura kopējā summa bija aptuveni 30 miljoni eiro, beigsies nākamā gada aprīlī, un Ministru kabinets jau ir atļāvis rīkot jaunu iepirkumu, kura summa septiņiem gadiem varētu sasniegt pat 52,54 miljonus eiro.
Iecerēts, ka šī ārpakalpojuma nodrošināšana 2015.gadā maksās 4,8 miljonus eiro, no 2016.gada līdz 2011.gadam ik gadu - 7,5 miljonus eiro, 2022.gadā - 2,5 miljonus eiro. Pakalpojuma nodrošināšanai nepieciešamās finanses ik gadu tiek nodrošinātas valsts budžetā, un šogad šī summa ir 7,5 miljoni eiro. Nav šaubu, ka Rīgas sanitārā transporta autobāze vēlēsies panākt, lai līgums tiktu slēgts tieši ar šo uzņēmumu.
Pietiek pagaidām nav izdevies no pazīstamā finanšu līdzekļu akumulētāja, Vienotības ģenerālsekretāra Arta Kampara noskaidrot, vai tiešām partija ir tik neizvēlīga, ka pieņem naudu arī no notiesātiem kukuļņēmējiem, vai arī naudas pieņemšana no šī cilvēka ir izvērtēta un akceptēta.
Bijušo Rīgas domes juristu Rozenu Rīgas Latgales priekšpilsētas tiesa šā gada pavasarī par kukuļnemšanu notiesāja uz pieciem gadiem cietumā, tomēr tiesas zālē viņš netika apcietināts. Rozens spriedumu ir pārsūdzējis, un 5. novembrī Rīgas apgabaltiesa šo lietu skatīs apelācijas kārtībā.
Rozena pārstāvis Andris Baumanis Pietiek pirmdien atzina, ka esot bijis viņa advokāts, bet pēc apelācijas sūdzības uzrakstīšanas Rozens vairs neesot rādījies. Advokāts par Rozena ziedojumiem neko nezinot, taču izteica izbrīnu - "kur tad viņam tāda nauda, viņam taču pat priekš advokāta pakalpojumiem nesanāca".
Rozenu pirmās instances tiesa atzinusi par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā pēc Krimināllikuma 320.panta 1.daļas - par kukuļa pieņemšanu, ko izdarījusi valsts amatpersona pati vai ar starpnieku par kādu jau izdarītu likumīgu vai nelikumīgu darbību vai pieļautu bezdarbību kukuļdevēja, kukuļa piedāvātāja vai citas personas interesēs, izmantojot savu dienesta stāvokli, neatkarīgi no tā, vai pieņemtais vai piedāvātais kukulis domāts šai valsts amatpersonai vai jebkurai citai personai.
Pats Rozens pirmdien, taujāts par ziedojuma avotiem, Pietiek atbildēja, ka pietiekami normāli pelnot, savukārt uz jautājumu, kādēļ izlēmis ziedot, atteica: "Tā izdomāju. Tagad ir tāda sitācija valstī, ka uzskatu, ka Vienotībai ir jābūt pie varas, tādēļ arī atbalstīju."
KNAB datu bāze rāda, ka, sekojot Rozenam, arī pats Mamedovs, kurš iepriekš bija ziedojis partijai Gods kalpot Rīgai, trīs dienas pēc sava darbinieka arī pats noziedojis Vienotībai 2000 eiro.
Foto no baltic-course.com
Seko mums 
Saeima Baibu Braži ārlietu ministres amatā apstiprināja 2024. gada 19. aprīlī. Visu ministres darba vizīšu un tikšanos fokusā ir bijis atbalsts Ukrainai, Latvijas drošība un ekonomiskā izaugsme, un Latvijas cilvēki, viņu drošība un labklājība.
Daži mēļo, ka krievija esot piedāvājusi Trampam šādu gājienu: atbloķēt iesaldēto krievu naudu un par to iepirkt krievijai ASV lidmašīnas. Pagaidām civilās.
Publiskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas veselības aprūpes sistēmā nenotiek, cik daudz tiek kavēts, cik dārgi viss izmaksā. Taču daudz mazāk tiek runāts par to, kas patiesi tiek darīts, kas ir paveikts, kāpēc izmaksas ir tādas, kādas tās ir, kādi faktori to ietekmē un cik būtiska ir lēmumu pieņemšana slimnīcas un sabiedrības labā.
Kad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar konkrētiem darbiem, pēkšņi sāk uztraukties par droniem, pagrabiem un plūdiem, cilvēkiem ir pilnīgas tiesības uzdot vienu vienkāršu jautājumu: kur Tu biji visu šo laiku?
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
