Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pirmdienas vakarā biroju ēkā Rīgā, Dzirnavu ielā 68, kur atrodas Šķēļu ģimenei piederošā SIA Uzņēmumu vadība un konsultācijas, vairāk nekā divas stundas notika par trim oligarhiem dēvēto Aivara Lemberga, Andra Šķēles un Aināra Šlesera tikšanās. Cik nerunīgs par trīs oligarhu kopīgajiem biznesa darījumiem, kurus „oligarhu lietas” ietvaros izmeklē Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, tik dedzīgs Šlesers pēc tikšanās bija, izklāstot trijotnes apspriestos politiskā procesa attīstības scenārijus.

Šlesers neilgi pirms pulksten 21 pirmais pameta tikšanās vietu, lai kājām dotos uz savu dzīvokli klusajā centrā, un Pietiek atzina, ka ticies ar Lembergu un Šķēli, kurus biroju ēkas pagalmā turpināja gaidīt viņu Audi markas limuzīni. „Tagad jau uzņēmēji dibina biedrības, mēs arī apspriedāmies, varbūt ir vērts Repši finansiāli atbalstīt,” jautāts, par ko runājis ar Lembergu un Šķēli, ironiski atteica Šlesers.

No skatuves šobrīd nogājušais Šlesers klāstīja, ka tikšanās iniciators bijis viņš, jo vēlējies apspriest politisko situāciju un saprast, „cik ilgi šī valdība noturēsies”. Tas Šleseru interesējot tikai kā uzņēmēju, jo vasarā viņš plānojot pievērsties nekustamo īpašumu biznesam. Trijotne pēc viedokļu apmaiņas esot vienojusies, ka šī valdība visticamāk noturēsies ne ilgāk kā līdz rudenim un līdz tam laikam gaidāma politisko spēku pārgrupēšanās, kur centrālo lomu spēlēs ekspremjera Einara Repšes un par „jaunajiem oligarhiem” dēvēto vairāku Vienotības lielo sponsoru nodibinātā biedrība Latvijas attīstībai.

Ja var ticēt Šleseram, trīs tā dēvētos „vecos oligarhus” šāds scenārijs apmierina, un viņu interese par politisko procesu esot ne lielāka kā jebkuram uzņēmējam. „Repše ir pareizi pateicis, ka bez uzņēmējdarbības nevar pastāvēt valsts. Man ar Repši ir bijuši konflikti, bet viens ir skaidrs – ja viņš kaut ko izlēma, tad sekoja rīcība. Tādēļ Repše nebūtu sliktākais premjers šajā situācijā, kad stabilitāte, kas draud pāraugt stagnācijā, jāpārvērš par attīstību,” uzskata Šlesers. Viņa Repšem dāsni bārstītos komplimentus var uztvert gan kā no politikas atgājuša turīga cilvēka vaļsirdīgus vērtējumus, gan kā viltīgu manevru, lai sabiedriskajai domai palīdzētu saprast, ka sācies process, kurā vecos oligarhus cenšas nomainīt citi – jauni.

Lembergs, lai gan nekad neesot līdz galam atklāts, pirmdienas vakarā saviem kompanjoniem esot ļāvis noprast, ka piedalās politiskajās sarunās un viņa ietekmē esošā Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) tuvāko mēnešu laikā atgriezīsies valdībā. Atslēga valdības maiņai esot tā dēvētais „Olšteina sešinieks”, kas vēloties palielināt savu ietekmi valdībā, iegūstot vienu ministra amatu. Trīs „veco oligarhu” pirmdienas vakarā apspriestajā scenārijā esot pieminēta iespējamā Vienotības sašķelšanās, kur daļa Saeimas frakcijas deputātu pieslietos Repšem. „Olšteina sešinieks”, daļa Vienotības un vēl daži „saimnieciski domājoši” Zatlera reformu partijas deputāti līdz rudenim varētu izveidot bloku ar 17 – 18 balsīm Saeimā, ieliekot pamatus jaunai valdībai, ļoti ticams, ka ar Repši kā premjeru, prognozē Šlesers.

Tuvāko mēnešu laikā pastiprināšoties pret Valda Dombrovska (Vienotība) valdību vērstā retorika par nespēju nodrošināt ekonomisko attīstību, un iekšējā opozicionāra lomu koalīcijā sākšot spēlēt „Olšteina sešinieks”, kas šajās dienās nodibinājis biedrību Brīvie demokrāti ar saukli par ekonomikas restartēšanu. Vēl pirms tam ekonomiskās attīstības tēmu pacēla Repšes biedrība.

Tā dēvēto trīs „veco oligarhu”, kuru līdzšinējā darbība lielā mērā bija pamatā Valda Zatlera lēmumam par 10. Saeimas atlaišanu, ietekme politikā pēc ārkārtas vēlēšanām ir sarukusi. Šlesers un Šķēle likvidējuši savas partijas, bet Lemberga ietekme, kopš zaļie zemnieki ir ārpus valdības, mazinājusies, bet ne izskausta.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Nevainīguma prezumpcija un apsūdzības publicitāte

FotoIr kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Lasīt visu...

21

Bez Amerikas. Ai un vai!?

FotoStarptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
Lasīt visu...

12

Tēma par "viltus studentiem" ir spekulatīva!

Foto2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Lasīt visu...

21

Valoda kā attieksme

FotoŠogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Lasīt visu...

3

Vai tad jūs tiešām nejūtat, cik pasakainā drošībā ir mūsu valsts? Pateicoties mums!

FotoŠī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Lasīt visu...

21

Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla kognitīvā disonanse

FotoPavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Lasīt visu...

18

Latviešiem – ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš

FotoLatvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi