"Vaškeviča spridzinātāji" - noziedznieki vai piemeklēti grēkāži?

izslēdziet gaismu, nevajag izgaismot. Lumpenisma totāla uzvara ir tuvu.

Atbildēt

Ontūns Mazpusāns© (lit.pseid.)

25.07.2013. 23:22

»

Mediju ziņa (2008. gads): Šīs valsts "augstākās tiesas" (AT) priekšsēdētājs I. Bičkovičs esot bijis "spiests atzīt, ka nenoliedz iespēju, ka Latvijas tiesu sistēmā varētu strādāt negodīgi tiesneši". "Neesmu spējīgs apgalvot, ka tiesu sistēma ir ideālā kārtībā, būtu dīvaini teikt, ka tur nelikumības nenotiek nekad un nekādā gadījumā", esot "ar zināmu piespiešanos atzinis" Bičkovičs...
-----

"Kurš "lielāks kretīns" - augstāk 'rāpsies'!..."
( O.M.© “Hroniskais pjedestāls” - 26.10.2008., Nr.6. )

"Nav, 'biedri', šaubu, it nekādu:
Mums lērums 'slīpu kamerādu',
Pa "taisnām" tiesām 'lopā rijas',
Un - jūtas kā iekš Leiputrijas:

'Kāpj' Temīdai kā... ma(l)kai virsū,
Un piesedz trekno 'soģa'... (rumpi),
Ar "mantijām" un "goda" krēsliem,
Kas smird dēļ krimināliem... (mēsliem).

Bet - tā šai Muļķu Zemē 'gājis',
Jau gadiem: tas, kurš citus 'jājis',
Un - ķešas par to 'piestūķējis',
Ir 'soģa' "testu" izturējis:

Tam "tiesu ķēķī" - "goda" vieta,
No "valsts" - 'par rebēm "alga" cieta',
Kā sīklopam, kurš 'SILI' stutē,
Un 'sugas biedriem' "skatās mutē".

Kurš "lielāks kretīns" - augstāk 'rāpsies':
Ne vairs ar sīkām "lietām" krāpsies,
Bet - vadīs SISTĒMU un gādās,
Lai 'čomiem' "caurumu nav ādās"..."

=====

oriģinālversija = "O.M.© blogā":

http://ontuns-m.blogs.lv/?p=7909

u.c.

Muļķu Zeme, XXI gadsimts.

Atbildēt

Ja kāds no mums – pavāriem, šoferiem, celtniekiem, banku kalpotājiem un citiem “reņģu ēdājiem” – atļautos slikti strādāt, tad tiešais priekšnieks vienreiz aizrādītu, bet pie otrā gadījuma vairs neauklētos. Taisnošanās, ka es esmu vienkāršs nejēga un nezināju, kā pareizi jāstrādā, kalpotu uzreiz par pamatu bezierunu atlaišanai. Un, nedod Dievs, ja būtu vismazākais mājiens, ka darbs salaists grīstē apzināti, par saņemtu kukuli.



Taču tiesnešiem viss ir savādāk.

Par to pārliecinājies būs katrs, uz kura nekustamo īpašumu aci ir metis turīgs mafiozi, vai tiesā skatīta tikusi cita lieta, kurā pretējā puse tiesnesim var izteikt mājienu par “interesi”. Jūs pēkšņi ieraugāt, ka tiesnese paliek kurla un akla, un vispār neredz jūsu piesauktos likuma pantus. Spriedums ir tik dīvains, ka jūsu paziņas juristi vien groza galvas. Ja notiek brīnums, un pret šo tiesnesi tomēr uzsāk disciplinārlietu, tad tiesnešu disciplinārkolēģija par nelikumību vien maigi pabužinās galvu. Nejēga esot apzinājusies savu nejēgšanu, tāpēc neesot vajadzības izteikt aizrādījumu! Pietiekot ar apspriešanu.

Piebilstams, ka nesaņemtais sods būtu “bargs” – piezīme vai rājiens. Salīdzināsim. Dažas minūtes vieglu izbaiļu tiesnesim. Un pretī – jums nodarītas ciešanas ilgu gadu garumā. Jūsu veselības sabendēšana, laika un naudas tēriņi! Šos resursus jūs labprāt ieguldītu pats savā nākotnē, bet jums to neļauj. Turpretī tiesnese un viņas ģimene dzīvo komfortā un kļūst arvien turīgāki.

Katru nedēļu mēs uzzinām par kādu jaunu negodīgumu un patvaļu tiesās. Taču disciplinārlietas vai Ģenerālprokurora rīcība nez kāpēc neseko.

Pēkšņi ir atklājies jau it kā zināmais – ka viss tiek nokārtots kuluāru sarunās. Lietas tiesa izspriež nevis pēc likuma, bet pēc interesēm. Telefona zvans aizstāj likumu.

Visbēdīgākais, ka tā rīkojas, ja var ticēt publiskotajām telefonsarunām, arī Augstākās Tiesas Krimināllietu departamenta priekšsēdētājs Pāvels Gruziņš. Cilvēks, kurš ar likumu ir noteikts par visgodīgāko visā Latvijā. Kuram par godīgumu no mūsu nodokļiem tiek maksāti brangi tūkstoši. Tieši P.Gruziņš ir tas cilvēks, kuram pieder galavārds par jebkura cita cilvēka vainu. Arī lietās par tiesnešu kukuļņemšanu vai nelikumīgu nolēmumu taisīšanu.

Tiesiskā valstī tiesnešu kolēģijā nāktos izvērtēt katru gadījumu, kad apelācijas vai kasācijas instance atceļ spriedumu. Tas ir brāķis konkrēta tiesneša darbā.

Par nelikumīga nolēmuma taisīšanu atbildību paredz Krimināllikuma 291.pants, par kukuļošanu – 323.pants, par sazvanīšanos (tirgošanos ar ietekmi) – 326-1.pants. Kriminālprocesa likums paredz pienākumu uzsākt kriminālprocesu, tiklīdz ir saņemtas ziņas, kas norāda uz iespējamu noziedzīgu nodarījumu. Ja pārbaudē ziņas neapstiprinās, tad kriminālprocesu izbeidz. Likums nosaka, ka lietas par tiesnešiem izskata personiski Ģenerālprokurors. Varētu domāt, ka likums tiek pildīts un kriminālprocesu pēc 291.panta ir tikpat daudz, cik ir sūdzību par klaji nelikumīgiem tiesas nolēmumiem.

Gadījumā, ja neiegūst pierādījumus, ka nelikumīgais nolēmums taisīts apzināti (kurš būs tāds muļķis, ka atzīsies?), kriminālprocesu izbeidz. Tad pārkāpumu nodod izspriešanai disciplinārkolēģijā (nelikumība taču ir bijusi). Tādu secību paredz likums.

Dzīvē gan notiek savādāk.

Pirmkārt, iesniegumi par nelikumībām uz J.Maizīša galda nemaz nenonāk. Kā jau ir piedzīvots, tos vispirms “pārķer” virsprokurora Jura Pēdas departaments (ar šaubīgiem lēmumiem tajā ir izcēlusies prokurore Ramona Bērziņa) un “aizfutbolē” labi tālu. Nākamais “filtrs”, kurš neļauj dokumentiem nonākt uz J.Maizīša galda, ir tiesās izskatāmo lietu nodaļas virsprokurors Ēriks Kalnmeijers.

Otrkārt, ja dokumenti par tiesnešu nelikumībām arī nonāk pie Ģenerālprokurora, tad “ieslēdzas” padomnieki. (Pat gribēdams, Ģenerālais pats nespēj izskatīt visu ienākošo sūdzību blāķus). Kā tas redzams grāmatā par aizkulišu telefonsarunām, pasūtīt Ģenerālprokurora parakstītu atzinumu, ka tiesneša izdarītais noziegums nav noziegums, ir bijusi ierasta prakse.

Sūdzības par tiesnešu nelikumīgiem lēmumiem ir vai ik dienas, bet Ģenerālprokurora uzsāktu kriminālprocesu pēc KL 291.panta kā nav tā nav. Izskatās, ka sūdzības vispār netiek pārbaudītas. Kāpēc ?

Dīvainu spriedumu pavadonis ir intereses. Precīzāk, kukulis. Kad to skaidri pateica Valsts prezidente V.V.Freiberga, sekoja īpatnēja M.Bičkoviča un Rīgas apgabaltiesas tiesnešu reakcija. Visi Latvijas tiesneši esot svēti! Kad KNAB tomēr pieķēra pie rokas B.Tāleri un I.Poļikarpovu, tiesnešu pārraugi un vadītāji saskatīja, ka kukuļņemšana nav pietiekams pamats, lai abas atbrīvotu no tiesneša amata!

Pēdējo septiņu gadu laikā tiesnešu disciplinārkolēģija ir ieteikusi atbrīvot no amatiem tikai septiņus tiesnešus. Vidēji pie vienam gadā. Pamatā par dzeršanu. Kā Hipolits Miks. Parasts mirstīgais līdzīgā situācijā jau sen būtu cietumā, bet H.Miks gadiem turpināja savus “varoņdarbus”.

Tiesnešu pašpārvalde ir gaužām bezzobaina. Tā padara par muļķiem tos tiesu priekšsēdētājus, kuri cenšas panākt likumību un ierosina disciplinārlietas. Nupat izskanēja fakts, ka visrupjāko cilvēktiesību pārkāpumu – pēdējā vārda nedošanu apsūdzētajam – tiesnešu disciplinārkolēģija uzskata par ievērības necienīgu sīkumu. Ja brutālu necieņu pret Eiropas Savienības likumiem un Latvijas starptautiskiem līgumiem atļaujas AT senatori, tad ko no viņiem var mācīties studenti ?

Turklāt tiesnešu nelikumību lielākā daļa līdz disciplinārlietai nemaz nenonāk. Ja kāds ir lūdzis ierosināt pret tiesnesi disciplinārlietu, tam ir zināms Tiesu administrācijas Tiesu darba organizācijas departamenta direktores Dzintras Kullas un viņas vietnieces Tatjanas Bormanes stils: pataisīt melnu par baltu, un pat visrupjāko nelikumību pasniegt tik gludi samudžinātu, ka soda par patvaļu vietā vainīgajam būtu piešķirami eņģeļa spārniņi.

Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētājs Juris Stukāns saka skaidri – viņa pamatuzdevums esot aizstāvēt tiesnešus. Tā kā sūdzību par klajām nelikumībām Rīgas apgabaltiesā ir bezgala daudz, J.Stukāns ir sācis bēguļot, un ir atteicies no sākotnēji tik braši uzsāktās pilsoņu uzklausīšanas pirmdienās. Kā visi pārējie tiesu vadītāji, arī J.Stukāns norobežojas no tautas ar necaursitamu sekretāru sienu – lai tikai nebūtu jādzird par patvaļīgu tiesnešu radīto postu.

Tieslietu ministrija iet vēl tālāk un skaidro, ka likums par iesniegumu un sūdzību izskatīšanas kārtību uz tiesu priekšsēdētājiem neattiecas. Pilsoņu sūdzības par nelikumībām tiem neesot jāuzklausa. Ja kādam nav naudas nolīgt advokātu rakstiskas sūdzības sastādīšanai, tad kāpēc lai tādu nabagu ņemtu vērā!

Otra konceptuālā nostādne, ko īsteno Dz.Kulla un T.Bormane: tiesneša nelikumību izskatīšana disciplinārkolēģijā esot nepieļaujams spiediens uz tiesneša neatkarību. Tāpēc disciplinārlietas ierosināt nedrīkst! Ja kāds ir izdarījis KL 291.pantā paredzētu noziegums, esot jānogaida gads vai divi! Reaģēt uz tiesneša patvaļu drīkstot tikai pēc tam, kad Augstākās Tiesas Senāts būs pieņēmis lietā īpašu blakus lēmumu par nepieciešamību uzsākt disciplinārlietu.

Lielāku cinismu ir grūti iedomāties. Likums jau tā garantē tiesnešu praktisku nesodāmību – ja disciplinārlieta nav uzsākta un izskatīta trīs mēnešu laikā (!) no pārkāpuma atklāšanās (sūdzības iesniegšanas) dienas, iestājas noilgums un tiesnesi sodīt nedrīkst. Nav zināms arī, ka Latvijas vēsturē kāds tiesnesis uz savu iniciatīvu būtu uzņēmies rakstīt ieteikumu, ka otrs tiesnesis ir sodāms !?

Taču viss nostājas vietās, ja pavēro ceļus, no kurienes parādās jauno tiesnešu kandidāti. Atlasi veic T.Bormane (pēc vairākiem faktiem spriežot, viņa ir faktiskā noteicēja departamentā, kurā Dz.Kulla skaitās direktore).

To, kādi cilvēki tiek virzīti par tiesnešiem, saskaņo kabinetu klusumā. Varam tikai zīlēt, vai izvērtēšana ir nopietna. Kur garantijas, ka pēc telefonieteikuma netiek virzīti “vajadzīgie”, bet godīgos un spējīgos atstājot “aiz borta” ? Dīvaini, ka tiesnešus izrīko Cēsu kolonijas bijusī uzraudze, atsauksmes par kuru nav glaimojošas.

Absurdi, bet tik svarīgajos tiesnešu amatos, turklāt uz mūžu, Saeima ieceļ vispār bez apspriešanas un pat neprasot, kas ir šie cilvēki!

Ja kāds tic, ka plānotā tiesnešu konference spēs ko mainīt, tad tam būtu jāpalīdz šo mērķi sasniegt. Godīgi cilvēki ir arī tiesnešu starpā. Tāpēc pirmais – izveidosim “balto sarakstu”! Lai sabiedrība zina, kuri no tiesnešiem ir taisnīgi, un ir ar nevainojamu reputāciju. Otrais. Cietušajiem no tiesu patvaļas vajadzētu turēties kopā. Trešais. Būtu jānosauc to tiesnešu un prokuroru vārdi, ar kuriem saistās klaji nelikumīgi lēmumi un netaisnīgi spriedumi.

Gribētos cerēt, ka A.Guļāns un J.Maizītis spēs atbrīvoties no “galminiekiem”, kuriem telefona zvans aizstāj likumu. Būtu labi, ja Saeima atceltu trīs mēnešu noilgumu, kas padara tiesnešu disciplinārlietas bezjēdzīgas.

Latvijā tiesnešu vairākums ir vēl kompartijas iecelti. Šķiet, tiem ir grūti pieņemt jauno ES domāšanu. Līdzšinējo draugu būšanu varētu novērst, ja disciplinārlietas par pārkāpumiem izlemtu komisija, kurā ietilptu arī ar “tiesnešu brālību” nesaistīti cilvēki.

Rēķinoties ar sliktāko, ka arī šis tiesu skandāls beigsies kā parasti, “reņģu ēdājiem” vēl paliek iespēja iesniegt sūdzības Eiropas institūcijās.

Ostaps Benders teica: slīcēju glābšana ir pašu slīcēju rokās!

Atbildēt

»

Piekrītu ideālajai idejai, ka tiesiskā valstī nav pieļaujama cilvēku notiesāšana bez atbilstošiem pierādījumiem. Tikai neesmu pārliecināts, ka mūsu valsts ir tiesiska. Tas tā, ja mēs norobežojamies no ikdienas dzirdamās muldēšanas..

Atbildēt

Kur tad no pietiek pazuda raksta par to, ka spriedumu šiem netaisa? Uztaisīja beidzot motivētu spriedumu?

Atbildēt

»

Piekritīšu par to, ka cilvēks ne vienmēr ir racionāls dzīvnieks. Tomēr tiesiskā valstī nav pieļaujama cilvēku notiesāšana bez cietiem pierādījumiem, uz "revolucionāras pārliecības pamata". Advokāta piesauktie piemēri par Kaupēnu un Rogaļovu ir ļoti precīzi-tur tika notiesāti n-tie cilvēki par noziegumiem ko pastrāja citi. Tajā pašā laikā tomēr gūstot jaunus faktus, lietas tika pārskatītas-šeit cik zinu pilnīgi tika ignorēti visi citi iespējamie motīvi, koncentrējoties tikai uz mērķi notiesāt Putniņu. Pat ja kāds vaļsirdīgi atzītos Vaškeviča spridzināšanā, domāju viņam nenoticētu.Kāpēc?

Atbildēt

Tas, ko šeit var redzēt ir vienas puses ne-profesionalitāte pret otras puses demagoģiju.
Varbūt kāds vēl tic, ka jebkuras krimināllietas materiālos vajadzētu varēt patiesību atrast?

Un nez, kas to būtu domājis, ka cilvēks ir tāda ĻOTI racionāla būtne - ja reiz slepkavo, tad TIKAI ar racionālu motīvu.. Nez kāpēc uz šīs zemes tomēr mēdz būt teroristi? Kur tad ir viņu racionālā motivācija slepkavošanai?

Pafantazējot, vai kāds kurš reiz ir kļuvis par īstenu mafiozo, ir veicis tikai un vienīgi merkantīlas motivācijas slepkavības; vai tad ietekmes vairošanai nenāktu par ļaunu noslepkavot kādus tikai tāpēc, lai turpmāk no tevis baidītos un, piemēram, nevēlētos pret tevi liecināt tiesā?

Un, kā mūsdienās lai vērtē advokātu apgalvojumus, ka viņi "tā uzskata nevis tāpēc, ka viņam kāds par to maksātu", bet vienkārši tā uzskata (t.i. bez maksas)?

Atbildēt

»

Gulbi atbrīvoja, bet viņš tālāk laikam neprocesē kompensāciju lietu (nobijies laikam). Tieši tāpat arī lietuvieti un Putniņu bija piekāvuši apcietinājumā, īpaši ne ar ko no Gulbja tie gadījumi neatšķīrās. Tikai tas neguva sabiedrībā tik plašu rezonansi. Notiek izmeklēšana par šiem gadījumiem :D

Atbildēt

»

Tu nezini neko par šo lietu. Šajā lietā nebija NEVIENA tieša pierādījuma. Tikai apšaubāmas un sistemātiski mainītas liecības. Kāpēc izvēlējās tieši Putniņu un lietuviešus, nevis Zvēriņu un igauņus? Tāpēc, ka kāds vispār bija jāizvēlas un Putniņš kā reiz vislabāk atbilda šim tēlam, jo Grupa Media taisīja visus dokumentus, bet Jansons jau bija iecelts neaizskaramo kārtā par VP KIP atpogātjiem 100k(Jansonam tika 5 gadi NOSACIITI un iespēja nemaksāt valstij miljonu, bet Putniņam pret Jansona liecībām mūža ieslodzījums).Un kāpēc izvēlējās Gulbi (32 sējumi par to, ka viņš vainojams Vaškeviča subaru spridzināšanā)?

Un kāpēc lietuvieši ir rūdīti slepkavas? Šādu auru ap viņiem "nez kāpēc" gribēja radīt tieši izmeklētāji sniedzot šādus ne ar ko nepamatotus argumentus presei. Viens lietuvietis sēdējis par viltotu dokumentu izmantošanu, otrs arī par kaut kādu huļiganku, bet nu līdz rūdītiem slepkavām ar tādiem pantiem par maz. Tikai ne ar ko nepamatotie apgalvojumi.

Atbildēt

Kā īsti beidzās ar Gulbja lietu? Viņu vienkārši atbrīvoja? Viņam kādu kompensāciju izmantoja? Un tiem, kas viņu aizturēja, nebija nekas par to? Jo, cik atceros, toreiz policija par viņu paņirgājās, atbrīvojot un pēc pusstunas, stundas atkal arestēja, lai nepalaistu vaļā, bet izpildītu termiņus, kad formāli jāatbrīvo.

Atbildēt

Gribētos redzēt arī apsūdzības motivāciju par konkrēto tematu-tad varētu analizēt šo situāciju,jo,pieņemu,ka advokāts šajā runā atsaucas tikai uz lietām,par ko pastāv šaubas. Gan jau ir arī tādi pierādījumi,kas ir neapstrīdami un tieši.
No advokāta uzsvērtā rodas pārliecība, ka tie pierādījumi ir tādi,kādi viņi ir.

Atbildēt

Tā arī nesapratu, kāpēc prokuratūra un policija nebūdama nekamī personīgi ieinteresēta Izvēlējās tieši Putniņu nevis teiksim Zvēriņu vai Zivtiņu.Tā pat nekļūst skaidrs kāpēc bez jebkādas ieinteresētības piemeklēti divi konkrētie lietuvieši , nevis trīs igauņu, četri krievi vai piece čečeni.Gan jau kaut kāda saistība ir.
Vienu gan var pārmest policija un prokuratūrai. Tā savam darbam tiešām nav piegājusi ar interesi un nevienu tā arī nav "saskaldījusi".Ja nevarēja divus rūdītus leišu slepkavas, tad vietējo bāleliņu-šeptmani tā kā vajadzēja. Par to gan kauns.

Atbildēt

»

Nekāds altruists tas Zvejsalnieks nav kurš cīnās par maksātnespējīgiem cietumniekiem. Viņš zina, ka agri vai vēlu pat ja ne Kasācijas instance Latvijā, tad Eiropas tiesa šos 100% attaisnos un tad būs jau sarunas tikai par kompensācijas lielumu, ko kā parasti piedzīs no Latvijas valsts. Tā kā pilnīgi bez materiālās ieinteresētības tas nav, es domāju ka pat viņiem ir vienošanās par 30-50% no kopējās hipotētiskās kompensācijas summas. Un nemaz jau tas Putniņš tik vienkāršs nav, cilvēks kurš ir visu laiku grozījies aprindās kur apgrozījās liela nauda gan jau kaut ko izdomās vienmēr.

Atbildēt

Lai nu ko spriestu tiesa un lai kā apsūdzība ienīstu Vaškeviču, skaidra lieta ir tā, ka Zvejsalnieks cīnās, ko māk! Pat ja klients ir kāds maksāt nespējīgs cietumnieks.

Atbildēt

Ja visas kriminālprāvas notiek ar šādām pļāpām, to sistēmu tiešām vajag sagraut. Kas tik šeit nav minēts, pat grūtups ar maniaku un kaupēns. Tāda papļurināšana un domraksts par tēmu. Spriedumi krimināllietās arī tiek rakstīti dzejas formā, nevis liekot faktiskos apstākļus pretī inkriminētās normas sastāvam? Un kāda nodeva sistēmai! Advokāts 100% pārliecināts, ka nedz policijai, nedz prokuratūrai nav un nevar būt savas intereses lietā, proti, nav intereses atrast grēkāžus. Cik bijušo vid darbinieku strādā prokuratūrā? Un vice versa?
Kas tur vainīgi, Dievs vien zina, bet, kas no šās murgainās sistēmas gūst labumu, arī redzams.

Atbildēt

Grūti spriest par apsūdzēto vainu, bet advokāta runa izcili skaidra un labi motivēta.

Atbildēt

»

Par lietu nezinu neko.Vienīgi no pieredzes varu teikt, ka advokatu runām var ticēt par 50% , par to viņiem maksā

Atbildēt

futbolam klist pa pasauli...varbuut soreiz izdodas...

Atbildēt

»

Tomēr Iļjas Balloda - Nagradova atmiņa izrāda fantastiskas īpašības. 2010.gada 12.martā pulkst.15:10 viņš apgalvo „šo personu viņš ir redzējis pirms V.Vaškeviča slepkavības mēģinājuma, tas ir pirms 21.05.2007, bet kur un pie kādiem apstākļiem atcerēties konkrēti nevar". Pulksten 15:30 tai pat dienā Iļja Ballods - Nagradovs jau stāsta, ka redzējis viņu 2007.gada maijā, pirms V.Vaškeviča slepkavības mēģinājuma gan Vašingtona laukumā kopā ar S.Markevičiusu, gan vienu pašu Rīgas centrā, pie iestādēm, kuras apmeklēja V.Vaškevičs. (1.sējums 116.lpp)

Atbildēt

»

2007.gada 23.maijā savās liecībās viņš sniedz šādu informāciju (1.sējums 109.lpp otrā pusē) „Tajā dienā, kad notika sprādziens, es neko aizdomīgu neredzēju." Liecinieks nepilnu diennakti pēc notikušā neatceras nekādus aizdomīgas personas, kuras staigātu pa Vašingtona laukumu un kaut ko vērotu, kādu personu, kas izsekotu V.Vaškeviču.

Diennakti pēc notikušā liecinieks atstāsta notikumus, kas notikuši 18.maijā par tumši zilu automašīnu ar v.n. FZ2007, apraksta vīrieti, kurš iekāpis automašīnā. Liecinieks piebilst: „Pēc savas būtības cilvēks pievērš uzmanību visiem nesaprotamiem interesantiem objektiem. Un tā es vienmēr daru"

Nekādu citu ziņu, ko pastāstīt izmeklēšanai nākamajā dienā pēc notikuma lieciniekam nav.

Balloda -Nagradova liecības, kas nogūlušās arhīvā un pārbaudītas apelācijas instancē. 2007.gada 18.jūlijā Ballods -Nagradovs sniedz liecības, kurās norāda, ka „Vēlreiz gribu liecināt, ka neredzēju nekādas aizdomīgas personas pie darba vietas, kā arī pie automašīna (...), kuru lieto V.Vaškevičs". Ballods- Nagradovs apliecina, ka viņam nav nekādas derīgas informācijas par to, kas varēja izdarīt slepkavību.

Nav izprotams, kāpēc viņš tad neliecināja par aizdomīgiem vīriešiem, kurus iegaumējis tik labi, lai nekļūdīgi atpazītu divus gadus vēlāk.

Atbildēt

Neparliecinošs ir advokata apgalvokums , ka Vaskevica šoferis melo. Kadi viņam būtu motīvi? . Nekadu Strapanu arī viņs nav redzejis un tiesā pat asdvokati neko tadu nav pieminējusi ,ta ka velti te pietiek virzīja tadu versiju

Atbildēt