"Valsts nekustamie īpašumi": tas ir pat labi, ka VID jaunās ēkas būvi uzraudzīs Bojāra bijušais jurists
PIETIEK18.06.2013.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Valsts akciju sabiedrībai Valsts nekustamie īpašumi neesot nekādu iebildumu pret to, ka tās uz valdes priekšsēdētāja posteni uzņēmumā Biroju centrs Ezerparks virzītais Andris Gādmanis savulaik bijis "ierakumu pretējā pusē" - sagatavojis līgumu ar valsti par jaunās Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ēkas būvi Krievijas oligarha Viktora Vekselberga un bijušā Rīgas mēra Gundara Bojāra interesēs. Tieši otrādi - tas pat esot uzskatāms par būtisku plusu.
Pietiek jau informējis, ka Vienotība vēlētos "savam" cilvēkam - Latvijas Garantiju aģentūras valdes loceklim Gādmanim nodrošināt vietu SIA Biroju centrs Ezerparks valdē, kurā kopš 2010. gada līdz šim valsts intereses nosacīti pārstāvēja kādreizējā Jaunā laika Rīgas domes priekšvēlēšanu kampaņas vadītāja un finanšu ministra Einara Repšes padomniece jautājumos Baiba Fromane.
Uzņēmumā, kurš pašlaik būvē jauno VID ēku, kā rāda Lursoft dati, 31,5% kapitāldaļu pieder Vienotības pārstāvja Andra Vilka vadītās Finanšu ministrijas pārraudzītajai valsts akciju sabiedrībai Valsts nekustamie īpašumi, bet pārējie 68,5% - bijušā Rīgas mēra Bojāra vadītajai SIA Mežaparks SPV, kuras faktiskā īpašniece ir Krievijas oligarha Vekselberga Renova Group.
Valsts nekustamo īpašumu oficiālais skaidrojums ir - lai izvirzītu Biroju centra Ezerparks valdes priekšsēdētāja amatam atbilstošu kandidātu, Valsts nekustamie īpašumi piesaistījuši "vadošu personālatlases pakalpojumu sniegšanas uzņēmumu SIA Executive Search Baltics, kas specializējas augstākā līmeņa vadītāju atlasē". Šis uzņēmums tad arī esot rekomendējis valsts akciju sabiedrībai "vairākus kvalificētus un motivētus kandidātus".
Taču, kā izrādās, ar šādas procedūras palīdzību Valsts nekustamajiem uzņēmumiem izdevies kā valsts interešu pārstāvi izvirzīt cilvēku, kurš pirms dažiem gadiem bijis cieši saistīts ar "pretējās puses" interesēm. 2006.-2008. gadā Gādmanis bijis Vekselbergam slēpti piederošās New Europe grupas jurists.
Šādā statusā Gādmanis personiski piedalījies pretrunīgi vērtētā līguma sagatavošanā un noslēgšanā ar valsti par VID jaunā kompleksa būvniecību, faktiski aizstāvot Bojāra vadītās Vekselberga firmas intereses. Savukārt tagad bijušajam Bojāra juristam valsts cenšas uzticēt savu interešu pārstāvēšanu "iepretim" Bojāram un Vekselbergam.
Valsts nekustamie īpašumi otrdien paziņoja, ka tiem esot zināma Gādmaņa iepriekšējā darba pieredze, kas ir arī atspoguļota viņa CV. Taču uzņēmums uzskatot, ka Gādmaņa juridiskā kvalifikācija un pieredze uzņēmumu vadībā esot atbilstoša SIA Biroju centrs Ezerparks valdes priekšsēdētāja pienākumu pildīšanai.
"Ņemot vērā, ka abiem Biroju centra Ezerparks dalībniekiem ir kopīgas intereses projekta realizācijā, interešu konflikts nevarētu rasties. Gluži pretēji – iepriekšējā saskarsme ar jaunā VID administratīvo ēku kompleksa projektu drīzāk vērtējama kā priekšrocība, jo tā ļautu operatīvi iesaistīties uzņēmuma vadībā, un tandēmā ar otru valdes locekli, kam nodota būvniecības joma, veiksmīgi tiktu realizēts un pabeigts iesāktais būvniecības projekts," paziņoja Valsts nekustamie īpašumi.
Šajā situācijā nevarot runāt par interešu konfliktu arī tādēļ, ka saskaņā ar Komerclikumu Biroju centra Ezerparks valdei kā uzņēmuma izpildinstitūcijai un dalībniekiem ir savstarpēji nodalītas kompetences. Arī pārrunās ar personālatlases pakalpojumu sniegšanas uzņēmumu ticis secināts, ka kandidāta līdzšinējā darba pieredze interešu konflikta situāciju nevarētu radīt.
Savukārt pats Gādmanis otrdien nevēlējās paskaidrot, kāda ir bijusi viņa saistība ar bijušo Rīgas domes priekšsēdētāju Bojāru un/vai viņa vadītiem/pārstāvētiem uzņēmumiem, vai Bojārs ir bijis viņa darba devējs, kādus pienākumus viņš veicis New Europe un saistītajos uzņēmumos un kāda ir bijusi viņa saistība ar līguma slēgšanu par jaunās VID ēkas būvniecību.
VID jaunā administratīvo ēku kompleksa nodošana ekspluatācijā ir plānota jau šā gada nogalē vai nākamā gada sākumā. Pašlaik notiek intensīva būvniecības fāze. Paredzēts, ka valsts ēku īrēs no tās īpašnieka.
Seko mums 
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Šī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Pavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Latvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
