"Valsts nekustamie īpašumi" sāk sagatavot sabiedrību VID ēkas iegādes cenas nosaukšanai, Reirs un Straujuma klusē
PIETIEK06.01.2016.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pēc tam, kad Pietiek vakar atklāja no sabiedrības slēpto faktu, ka jau aizvadītā gada beigās valsts paklusām veikusi bēdīgi slavenās Valsts ieņēmumu dienesta (VID) jaunās ēkas iegādi par cenu, kas joprojām netiek atklāta, VAS Valsts nekustamie īpašumi šodien nākusi klajā ar paziņojumu, kurā šī cena joprojām netiek atklāta, taču acīmredzami tiek gatavota augsne, lai mazinātu sabiedrības šoku pēc cenas nosaukšanas. Par to netieši liecina arī fakts, ka par demisionējušās valdības slepeni akceptēto darījumu joprojām klusē kā demisionējusī Ministru prezidente Laimdota Straujuma, tā arī finanšu ministrs Jānis Reirs, kura vadītā ministrija ir Valsts nekustamo īpašumu kapitāldaļu turētāja. Straujuma uz Pietiek jautājumu "atbildēja" īpaši oriģināli, kā savu viedokli uzdodot pārkopētu Valsts nekustamo īpašumu preses paziņojumu, ko tad arī publicējam:
"VAS "Valsts nekustamie īpašumi" rod iespēju samazināt nomas maksājumus par VID ēku Talejas ielā 1 par gandrīz 34 miljoniem eiro
Informāciju sagatavoja VAS "Valsts nekustamie īpašumi" Komunikācijas daļa.
VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) noslēgusi gadu, iegādājoties SIA "Biroju centrs Ezerparks" (BCE) kapitāla daļas un tādējādi kļūstot par vienīgo īpašnieku uzņēmumam, kuram pieder ēka Talejas ielā 1, Rīgā. Darījuma rezultātā VNĪ, kā valsts kapitālsabiedrībai un vienīgajam BCE akcionāram, būs iespēja samazināt Valsts ieņēmumu dienesta ( VID) maksājumus nomas līguma periodā par gandrīz 34 miljoniem eiro. Tas vidēji gadā dos ietaupījumu līdz pat 1,2 miljoniem eiro, kā arī palielināsies VNĪ aktīvu vērtība un ieguldījuma atdeve.
VNĪ, pārņemot ēkas pārvaldību un apsaimniekošanu, samazinās ne tikai valsts izdevumus, bet nodrošinās arī racionālu un ekonomiski pamatotu valsts resursu izmantošanu, ievērojot labas korporatīvās pārvaldības principus. VNĪ būs iespēja operatīvāk un kvalitatīvāk risināt ar nekustamā īpašuma attīstību saistītus jautājumus.
BCE tika dibināta ar mērķi uzbūvēt un apsaimniekot ēku VID centrālā aparāta struktūrvienību un citu valsts iestāžu vajadzībām. Uz dibināšanas brīdi VNĪ piederēja 31,5% no BCE kapitāla daļām un SIA "Mežaparks SPV" piederēja 68,5% no BCE kapitāla daļām.
Darījums tika slēgts starp divām komercsabiedrībām, līgumslēdzējiem vienojoties par līguma nosacījumu konfidencialitāti. Tādēļ darījuma nosacījumi var tikt publiskoti pēc darījuma pabeigšanas. Darījumu plānots pabeigt līdz 2016.gada 15.janvārim.
Līdz ar darījuma pabeigšanu tiks noņemts "ierobežotas pieejamības" statuss visa veida informācijai, ziņām un dokumentiem, kas tieši vai pastarpināti attiecas uz Kapitāla daļu iegādi un Kapitāla daļu iegādes darījuma noslēgšanu."
Interesanti, ka trešdienas pēcpusdienā uz Pietiek jautājumu Straujumai, kā viņa skaidro to, ka viņas vadītā valdība no sabiedrības ir turējusi noslēpumā faktu par plānoto bēdīgi slavenās VID ēkas iegādi, tai pagājušā gada 29. decembrī nonākot valsts īpašumā, no demisionējušās valdības vadītājas tika saņemts teksts, kas bija identisks Valsts nekustamo īpašumu preses paziņojumam:
"VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) noslēgusi gadu, iegādājoties SIA “Biroju centrs Ezerparks” (BCE) kapitāla daļas un tādējādi kļūstot par vienīgo īpašnieku uzņēmumam, kuram pieder ēka Talejas ielā 1, Rīgā. Pēc darījuma VNĪ kā valsts kapitālsabiedrībai un vienīgajam BCE akcionāram būs iespēja samazināt Valsts ieņēmumu dienesta (VID) maksājumus nomas līguma periodā par gandrīz 34 miljoniem eiro. Tas vidēji gadā dos ietaupījumu līdz pat 1,2 miljoniem eiro, kā arī palielināsies VNĪ aktīvu vērtība un ieguldījuma atdeve.
VNĪ, pārņemot ēkas pārvaldību un apsaimniekošanu, samazinās ne tikai valsts izdevumus, bet nodrošinās arī racionālu un ekonomiski pamatotu valsts resursu izmantošanu, ievērojot labas korporatīvās pārvaldības principus. VNĪ būs iespēja operatīvāk un kvalitatīvāk risināt ar nekustamā īpašuma attīstību saistītus jautājumus.
Darījums tika slēgts starp divām komercsabiedrībām, līgumslēdzējiem vienojoties par līguma nosacījumu konfidencialitāti. Tādēļ darījuma nosacījumi var tikt publiskoti pēc darījuma pabeigšanas. Darījumu plānots pabeigt līdz 2016.gada 15.janvārim. Līdz ar darījuma pabeigšanu tiks noņemts “ierobežotas pieejamības” statuss visa veida informācijai, ziņām un dokumentiem, kas tieši vai pastarpināti attiecas uz Kapitāla daļu iegādi un Kapitāla daļu iegādes darījuma noslēgšanu.
BCE tika dibināta ar mērķi uzbūvēt un apsaimniekot ēku VID centrālā aparāta struktūrvienību un citu valsts iestāžu vajadzībām. Uz dibināšanas brīdi VNĪ piederēja 31,5% no BCE kapitāla daļām un SIA „Mežaparks SPV” piederēja 68,5% no BCE kapitāla daļām."
Uz Pietiek jautājumu, vai jāsaprit, ka demisionējušajai Ministru prezidentei nekādu savu domu šai sakarā, līdz ar ko viņa ir nokopējusi Valsts nekustamo īpašumu ierindas darbinieka preses relīzi un to tagad uzdod kā savu viedokli, neatbildēja ne Straujuma, ne viņas preses sekretāre Aiva Rozenberga.
Foto no tvnet.lv
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
